Ko darīt tiem, kas potēties nevēlas un arī slimot negrib
Mediķi brīdina, ka saaukstēties ziemā var praktiski jebkurš un lai tas nenotiktu, piedāvā tikai vienu līdzekli- potes. Bet ko darīt tiem, kas potēties nevēlas un arī slimot negrib?
Lūk, daži pamatnosacījumi, kurus ievērojot, pasargāsiet sevi no saaukstēšanās.
1. Veselīgs miegs
Veselīgs miegs regulē kortizola hormona (galvenais hormons, ko izstrādā virsnieru dziedzeris un kas ir nepieciešams normālas ķermeņa darbības nodrošināšanai ilgstoša stresa apstākļos) izdalīšanos, kas stimulē imūnsistēmu stiprinošu šūnu darbību. Bet labi strādājošai imūnsistēmai ir izšķirošā nozīme organisma aizsardzībā no vīrusu un saaukstēšanās saslimšanām.
Tāpēc ārsti iesaka miegā pavadīt ne mazāk par 7 stundām. Tie, kas guļ ilgstošā miegā, ir trīsreiz labāk aizsargāti no dažādiem vīrusiem nekā tie, kas izjūt miega trūkumu- par to liecina arī Konektikutas štata Stemfordas veselības aizsardzības centra pētījumi.
Ja jums gadījumā ir problēmas ar iemigšanu, pamēģiniet šādu nomierinošu vingrinājumu: atceraties visu, ko darījāt šodien pa dienu un mēģiniet to uzskaitīt atpakaļejošā secībā, t.i., sākot no pēdējā dienas notikuma.
2. Fiziskie vingrinājumi
Ir pierādīts, ka vienmērīga, mērena fiziskā slodze, kas ilgst 30 līdz 90 minūtes dienā, palielina imūno funkciju un samazina iespēju saaukstēties. Vēlreiz uzsveru- mērena slodze; ilgstoša intensīva slodze var radīt pretēju efektu, padarot jūs pārāk uzņēmīgu pret slimībām.
Arī, ja esat saķēris vienkāršas iesnas, nepārtrauciet treniņus. Mērena fiziskā slodze palīdzēs ātrāk no tām atbrīvoties; par to liecinaarī Ilinoisas Universitātes speciālistu veiktie pētījumi.
3. Kontrastduša
Aplaistīšanās pārmaiņus ar karstu un aukstu dušu ir ļoti vienkāršs, bet neticami efektīvs paņēmiens imunitātes stiprināšanai un saaukstēšanās slimību profilaksei. Pēc mazgāšanās dušā, pastāviet 30 sekundes zem karstas dušas, pēc tam 10 sekundes zem aukstas. Atkārtojiet kontrastdušu 3 reizes un pabeidziet aplaistīšanos ar aukstu ūdeni.
Karstā ūdens tvaiki veicina deguna kanālu attīrīšanos, kas palīdz novērst saaukstēšanos un atbrīvoties no netīrumiem un baktērijām. Tāpēc, kad esat dušā vai vannā, neaizmirstiet izdarīt vairākas dziļas ieelpas caur degunu.
4. Austeres
Neatsakieties no šīs delikateses, ja jums ir iespēja to nobaudīt. Austeres satur vairāk cinka, nekā jebkurš cits produkts: vienā austerē ir 13 miligrami cinka, bet cinks ir tas, kurš nostiprina imūno sistēmu.
Taču, ja šis produkts nav pārāk bieža jūsu ēdienkartes sastāvdaļa, ēdiet ķirbju sēklas; arī tās satur pietiekami daudz cinka.
Cinku kopā ar C vitamīnu speciālisti iesaka pastiprinātā daudzumā lietot ne tikai profilaksei, bet arī pie pirmajām saslimšanas pazīmēm.
5. D vitamīns
Cilvēki ar zemu šī vitamīna līmeni ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām. D vitamīns palīdz uzlabot imūnsistēmas stāvokli- ir pierādīts, ka tas palīdz uzsūkties kalcijam un samazina iekaisumus. Pietiekamo D vitamīna dienas normu (no 0,02 līdz 0,06 mg) parasti satur multivitamīni, tomēr eksperti iesaka saaukstēšanās periodā šo devu palielināt līdz 0,1 mg dienā.
Jums nav nepieciešams paaugstināt D vitamīna diennakts devu, ja uzturā lietojat daudz piena vai treknu zivju vai arī, ja uzturaties saulainā klimatā,- šajā gadījumā jūsu organisms uzņem pietiekami daudz D vitamīna.
6. Deguna skalošana
Ikdienas deguna skalošana ar sālsūdeni palīdz cīnīties ar baktērijām un vīrusu ierosinātājiem, kas atrodas elpošanas ceļos. Var izmantot gatavos deguna (nazālos) sprejus, kas nopērkami aptiekās vai pagatavot sālsūdeni no atdzesēta vārīta ūdens, kam pievienots sāls (uz vienu glāzi ūdens viena tējkarote sāls).
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]