Cik daudz stresa ir par daudz
Stress var cilvēkam nodarīt būtisku kaitējumu, tādēļ ikvienam būtu svarīgi apzināties savu pieļaujamo stresa limitu. Tas, savukārt, ir ļoti individuāls rādītājs, un tieši cik daudz stresa jau ir „par daudz”, tas katram ir ļoti atšķirīgi. Dažs „ kā ceļa rullis” ripo pāri visām grambām, kamēr cits sabrūk pie mazākā šķēršļa vai vilšanās. Citi pat šķiet atplaukstam, kad ir iespēja dzīvot uztraukumu un izaicinājumu pilnu dzīvi.
Mūsu spēja paciest un pārvarēt stresu ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp, no mūsu attiecību kvalitātes, kopējās dzīves uztveres, emocionālās inteliģences, kā arī no ģenētikas un iedzimtības.
Lietas, kas ietekmē stresa noturības līmeni
Mūsu atbalsta tīkls – stiprs draugu pulks un atbalstoši ģimenes locekļi ir varens aizsargs pret daudziem dzīves satraukumiem. No otras puses – jo vientuļāki un izolētāki mēs esam, jo mazāk aizsargātāki pret stresu.
Paškontroles spēja – pārliecinātība par sevi un savu spēju ietekmēt notikumus, kā arī neatlaidība grūtību pārvarēšanā ļauj vieglāk tikt galā ar stresa situācijām. Pret stresu neaizsargātiem cilvēkiem šķiet, ka viss apkārt notiekošais ir ārpus viņu kontroles.
Attieksme un novērošanas spējas – pret stresu noturīgie ir ar optimistisku dzīves uztveri. Viņi mēdz pieņemt izaicinājumus, tiem ir spēcīga humora izjūta, tie uztver pārmaiņas kā dabisku dzīves sastāvdaļu, un ir krietni mērķtiecīgāki.
Spēja kontrolēt savas emocijas – daudz neaizsargātāki pret stresu ir tie, kas neprot nomierināties, kad piemeklē skumjas, dusmas, vai bailes. Spēja līdzsvarot emocijas bieži palīdz izkļūt no likstām un nedienām.
Zināšanas un sagatavotība – jo vairāk mēs zinām par radušos stresa situāciju, tostarp – cik ilgi tā varētu turpināties, jo vieglāk ar to tikt galā.
Vai es kontrolēju stresa situāciju, vai stress valda pār mani?
Vai satraukuma brīžos es protu ātri sevi nomierināt?
Vai es viegli spēju pārvarēt dusmas?
Vai es satraukuma brīžos protu lūgt darba biedriem palīdzību, lai nomierinātos un atgūtu labu pašsajūtu?
Vai, vakarā atgriežoties mājās, es ienāku pa durvīm satraukts vai ar atvieglojuma sajūtu?
Vai es reizēm sajūtu apjukumu vai īgnumu?
Vai es spēju pamanīt citu cilvēku piedzīvotus sarūgtinājuma brīžus?
Vai es bez grūtībām spēju vērsties pie draugiem vai ģimenes locekļiem pēc mierinājuma?
Vai enerģijas izsīkuma brīžos es protu to atjaunot?
RigaBrain piedāvā lekciju – stresa ietekme uz ķermeni un stresa pārvaldīšanas pamatprincipi! Ieeja brīva!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]