Vasara- labs laiks vēnu lāzeroperācijām

Uzzinot, ka vēnu lāzeroperācijas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā ar visizdevīgākajiem noteikumiem tiks pie¬dāvātas tieši vasaras mēnešos, pirmajā brīdī gri¬bas jautāt – kādēļ tā? Vai tad vasara nav uzskatāma par vēnu lāzeroperācijām nepiemērotu gadalaiku?

„Lai iedrošinātu un rosinātu pacientus operēt vē¬nas tieši vasaras mēnešos, jūnijā šīs operācijas būs pieejamas ar 30%, jūlijā – ar 25% un augustā ar 20% atlaidi,” stāsta klīnikas vadītājs, ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš. „Sabiedrība jau ir informēta, ka mūsu klīnikā ieviests jauns, uz zinātnisko pētījumu rezultā¬tiem balstīts vēnu ārstēšanas koncepts. Operācijās izmantojam starptautiski atzītās vācu firmas Biolitec lāzersistēmas ar visjaunākās paaudzes dubulta¬jiem lāzervadiem, kas ļauj slēgt stumbra vēnu minimāli traumatiskā un nesā¬pīgā veidā; ārstēšana ilgst vidēji 15 minūtes, tā ir labi panesama, pacients uz¬turas klīnikā aptuveni stundu un pēc tam var atgriezties pie savām ikdienas aktivitātēm, bet nākamajā dienā iet uz darbu vai, ja vēlas, doties uz pludmali.

Kas notiek ar mazākiem vēnu atzaroju¬miem pēc stumbra vēnas slēgšanas?

Sākotnējā ārstēšanas posmā pacien¬tam tiek slēgti tikai slimie stumbra vēnas posmi, vai nu tā ir lielā zemādas vēna vai mazā zemādas vēna vai kādi lielāki atzarojumi. Pēc tam nogaidām noteiktu laiku, parasti trīs mēnešus, un tad izvēr¬tējam, vai nepieciešami vēl kādi papildu pasākumi, kam galvenokārt ir kosmē¬tisks raksturs. Likvidējot slimo vēnu, kas atrodas dziļāk audos, virspusē redzamie atzarojumi samazinās tik tālu, ka vairs nerada pacientiem problēmas – kājas beidz pietūkt un sāpēt, ir samazinājušās ādas izmaiņas, gaita atgūst vieglumu. Ar šo vēnu ārstēšanas metodi mēs gri¬bam izmainīt ārstēšanas filozofiju, kas uzskata, ka visas vēnas tūlīt ir jāoperē.

Ko no tā iegūst pacients?

Kad mēs veicam šo ārstēšanu vairā¬kos posmos, tad to varam izdarīt ma¬zāk traumatiski. Liela daļa pacientu pie mums vēršas tāpēc, ka viņiem nepatīk, kā izskatās kāja kādās konkrētās vietās. Senos laikos, kad nebija tādu diagnos¬tikas iespēju kā šodien, dakteri tie¬šām ārstēja un operēja to, kas bija redzams uz ādas, un rezultāti nebija tik labi. Šajā gadījumā mēs ārstējam cēloni, kuru esam diagnosticējuši ar duplekssonogrāfijas metodi, un pēc tam redzamās vēnu slimības izpaus¬mes samazinās tik tālu, ka 80% pacientu atzīst – tās vairs netraucē. Līdz ar to mums nevajag lieki traumēt kājas audus.

Kādas mēdz būt biežākās sekas, ja audi tikuši traumēti?

Piemēram, šonedēļ veicu vēnu lāze¬roperācijas abām kājām kādai pacientei, kura bija ieradusies no Maskavas. Viņu nodarbināja jautājums, kas man sākumā bija nesaprotams: vai pēc jūsu ārstēšanas mainās kājas forma? Paciente bija novē¬rojusi, ka daudziem paziņām pēc vēnu operācijas ir izmainījušies kāju apveidi. Ja traumatiski tiek operēti vēnu atzarojumi, tad tiek bojāti arī audi ap vēnu, šinī ga¬dījumā tie ir limfvadi. Tas notiek katram otrajam pacientam, kuram vēnas operētas ar klasisko ķirurģisko metodi. Rezultātā attīstās limfātiska tūska. Ļoti smagos gadījumos tas manāms jau ļoti drīz, bet parasti pēc operācijas paiet 3–5 gadi, līdz pacients sāk sūdzēties par pēdu un apakšstilbu tūsku. Reizēm viņš to nemaz nesaista ar senāk veikto operāciju. Nereti mēs, iz¬meklējot šādus pacientus, konstatējam, ka ar vēnām viss ir kārtībā, bet limfātiskā problēma ir nopietna.

Kā to ārstē un cik ilgu laiku tas prasa?

Diemžēl to nevar izārstēt un aizmirst. Šai problēmai būs nopietna ietekme uz visu turpmāko dzīvi, ar to nāksies pastāvīgi nodarboties, būs nepārtraukti vajadzīgi dažādi tūsku reducējoši pasākumi – kā kompresijas terapija, manuālās un aparātu limfodrenāžas procedūras, kā arī būs daudz lielāks komplikāciju, piemēram, rozes iekaisuma, risks. Rezultātā, izvēloties lētāku ārstēšanu vēnām, cilvēks būs saņēmis problēmu, kuras risināšana ir ļoti dārga.

Cik liels ir to pacientu īpatsvars, kuri vēršas pie jums ar sūdzībām par kāju iz-skatu, pirms vēl attīstās nopietnās vēnu veselības problēmās?

Apmēram 50 procentiem no mūsu pacientiem rūp tieši kāju skaistums un gribētos, lai tādu būtu vēl vairāk. Cilvēku, kurš pats nevēlas šajā procesā iesaistīties, reizēm ir diezgan grūti ārstēt. Piemē¬ram, gadās, ka, ieguldot ļoti lielas pūles, sekmīgi esam ārstējuši smagu, ielaistu trofisku čūlu. Pacients saņem tālākos ie¬teikumus, kā dzīvot un uzturēt savu kāju, bet pēc zināma laika viņš atgriežas – čūla atkal atjaunojusies, jo cil-vēks nevienu ieteikumu nav ievērojis. Ir ļoti skumji, ja pacients nenovērtē sa¬sniegto rezultātu un nedara neko, lai to noturētu.