Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:2, Did:0, useCase: 3


Sievietes un panikas lēkmes

Redakcija
Redakcija

Sievietes no panikas lēkmēm cieš divreiz biežāk kā vīrieši, tomēr tam pagaidām nav skaidri cēloņi. Iespējams, tā pamatā ir saikne starp lielām pārmaiņām dzīvē un CNS nespēju tās izturēt.

Pētījumi

Ir arī citas saistības. Piemēram, sievietēm biežāk nekā vīriešiem ir migrēnas (statistika liecina – no 100% cilvēku, kuri cieš no migrēnas lēkmēm, apmēram 75% ir sievietes). Pētot panikas izpausmes un cēloņus, atklājies, ka sievietes, kam tās piemīt, iepriekš bieži izjutušas galvassāpes.

Cits pētījums: panikas lēkmes ir bieža parādība sievietēm, kam vairs nav mēnešreižu, kā arī izteikti grūtos dzīves posmos. Arī šis pētījums apstiprināja, ka panikas daudz biežāk ir sievietēm, kuras cieš arī no migrēnas un depresijas, kā arī tām, kas slimo ar kardiovaskulāriem traucējumiem.

Gados vecāku sieviešu grupā fiksēta arī saikne starp panikas lēkmēm un sirds slimībām.

Vairākos pētījumos atklāts, ka panikas lēkmes varētu rosināt seratonīna pārlieku liels līmenis smadzenēs. Tas izraisa „cīnies vai bēdz” reakciju draudu situācijās.

Panika: vai esam riska grupā?

Faktoru loks, kas var veicināt paniku, ietver:

- Vidi Jums apkārt. Traumatiski notikumi un sadzīve var izraisīt paniku.
- Gēni. Zinātnieki uzskata, ka paniku daļēji iespējams ģenētiski pārmantot.
- Smadzeņu disfunkcijas. Cilvēkiem, kas cieš no panikas, ir atšķirības noteiktos smadzeņu apgabalos, kā arī atšķiras dažādu ķīmisko elementu aktivitātes līmeņi.
- Jutīgums pret trauksmi. Ja esat trauksmains, tas var ietekmēt Jūsu psiholoģisko labklājību.

Vai tā ir panika?

Cilvēkiem ir apmēram 5% liels risks savas dzīves laikā piedzīvot panikas lēkmi. Tā pieder pie trauksmes traucējumu kategorijas, un var noritēt atkāroti. Tomēr vairums cilvēku dzīves laikā ir piedzīvojuši tikai vienu vai, maksimums, dažas panikas lēkmes.

Ja Jums ir bijusi panikas lēkme, Jūs varētu:

- Uztraukties, ka piedzīvosiet vēl kādu;
- Izvairīties no vietām, kas varētu izraisīt panikas lēkmes atkārtošanos;
- Izvairīties no vietām, kurās panikas piedzīvošana varētu Jums likt kaunēties no citiem cilvēkiem (piemēram, restorāns);
- Bieži apmeklēt ārstu, saistot savu stāvokli ar ko fiziski deģenerējošu.

Panikas lēkmju ārstēšana

Jūsu ārsts Jums varētu piemērot medikamentozo ārstēšanu, izrakstot:

- Antidepresantus, kas atjauno homeostāzi šādu ķīmisku vielu izdalīšanās procesos smadzenēs: paroksīns (medikaments „Paxil”), sertralīns („Zoloft”), fluoeksīns („Prozac”), venlafaksīns („Effexor”).
- Antidepresantus papildinošus medikamentus: piemēram, „Klonopin”, kas mijiedarbojas ar iepriekšējā punktā minētajiem medikamentiem labāku rezultātu sasniegšanai.

Kognitīvi biheiviorālā terapija. Šis terapijas veids tiek izmantots tikpat bieži, kā medikamenti. Tas var būt ļoti iedarbīgs. Psihoterapeits, kurš praktizē KBT palīdzēs cilvēkam, kas cieš no panikas, atrast risinājumus viņa paša uzvedībā, lai veicinātu šī traucējuma mazināšanos vai izzušanu.

Kā novērst panikas lēkmi?

Galvenokārt, izvairīties no alkohola un citiem psihoaktīviem stimuliem (piemēram, kofeīna un kokaīna).

Ja uzskatāt, ka Jums ir panikas traucējumi, pārrunājiet simptomus ar ārstu. Panika ir ārstējama, un ārsts palīdzēs atrast piemērotāko risinājumu, lai no tās atbrīvotos.

Avots: Health Information, Resources, Tools & News...

Autors: Eric Metcalf

Infomāciju kā medicīniski patiesu apstiprinājis: Pat F. Bass III, MD

Pētījumos redzams, ka sievietes, kuras cieš no tādām veselības problēmām kā depresija un kardiovaskulārie traucējumi, bieži vienlaikus cieš arī no trauksmes. Labās ziņas – panikas lēkmes ir ārstējamas!

Jautājiet: RigaBrain.com - - RigaBrain