Mīts vai patiesība par redzi?
Mīti ir tie stāsti, kas rodas, apspriežot sabiedrībā dažādus jautājumus, īsti neizprotot situāciju. Bieži vien šie mīti paliek cilvēku apziņā, un par konkrēto jautājumu rodas nepareizs priekšstats.
Zemāk ir minēti populārākie mīti, ko nākas dzirdēt, un īsi komentāri par tiem:
1. Lasot tumsā, tiek bojāta redze.
Tumsa rada acu nogurumu, bet nebojā acis, tomēr jāatceras, ka lasīšana ļoti spožā apgaismojumā rada tādu pašu acu nogurumu.
2. Sēžot pārāk tuvu TV ekrānam, tas bojā acis.
Bērni sēž tuvāk TV ekrānam, jo tad ir vieglāk fokusēt, bez sasprindzinājuma. Nav pierādījumu, ka, skatoties tuvu TV, bojājas redze, tomēr ir jāuzsver, ka tas var būt tuvredzība simptoms. Tā kā detaļas ir grūtāk saskatīt pa gabalu, ir nepieciešams tuvāks skata attālums, lai skaidri redzētu.
3. Satuvinot acis (konverģējot), tās var palikt tādas uz visu mūžu.
Tā nav taisnība. Kad mēs satuvinām acis tuvāk degunam, acis dabiski satuvinās ar muskuļu sasprindzināšanas palīdzību. Runas par acu palikšanu šādā pozīcijā uz mūžu ir krietni pārspīlētas.
4. Bērnam šķielēšana un ambliopija (viena acs neredz tik labi kā otra) izzūd pati no sevis.
Ja bērnam ir šķielēšana vai ambliopija, tad tam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tikai sākuma stadijā to var koriģēt vai uzlabot ar operācijas, briļļu, ortoptikas vingrinājumu palīdzību. Jo ātrāk tiek risināta problēma, jo labāku rezultātu var iegūt.
5. Pastāvīgi lietojot brilles, acis pie tām pierod un redze bojājas.
Briļļu lietošana nerada redzes pasliktināšanos. Bez brillēm cilvēks neredz tik skaidri, un, kad tās tiek noņemtas, var likties, ka neko neredz, bet šo faktu var izskaidrot ļoti vienkārši. Nēsājot brilles, cilvēks saprot, ka var skaidri redzēt bez acu piepūles un sasprindzinājuma. Savukārt, noņemot tās nost, jau ir aizmirsis, ka pirms to lietošanas redzēja tikpat neskaidri. Tas ir psiholoģiskais faktors.
6. Mākslīgo asaru pilieni izārstē sausas acis.
Pārlieku bieži lietojot mitrinošos acu pilienus, tiek samazināta asaru cirkulācija un asaru plēvītes kvalitāte. Acis pierod pie pilieniem, un asaras tiek producētas mazākā daudzumā. Rezultātā rodas atkarība, pieradums pie acu pilieniem.
7. Redzes pārbaude nepieciešama tikai tad, kad ir kādas sūdzības.
Ir būtiski apmeklēt acu speciālistu regulāri, pat tad, ja nav nekādu sūdzību. Bieži vien problēmām nav izteiktu simptomu, un rezultātā rodas nopietnas acu saslimšanas un vispārējas veselības problēmas.
8. Dators bojā redzi.
Ilgstoši strādājot pie datora, acis tiek mirkšķinātas retāk kā parasti. Tas rada sausuma sajūtu, acu sāpes, diskomfortu un nogurumu. Ir jāievēro regulāras pauzes un ergonomiskie apstākļi.
9. Acu vingrinājumi uzlabo redzi.
Ir veikti daudzi pētījumi, bet nav konkrētu pierādījumu, ka acu vingrinājumi samazina miopijas, hipermetropijas un astigmātisma progresēšanu. Tāpat netika pierādīt, ka vingrinājumi palīdz izvairīties no mākulas deģenerācijas, glaukomas vai diabētiskās retinopātijas radītiem redzes bojājumiem.
10. Nēsājot kontaktlēcas, tuvredzība vai tālredzība neprogresē.
Precīzi piemeklētas kontaktlēcas un brilles ļauj cilvēkam redzēt skaidri. Lai cilvēks justos komfortablāk , it īpaši lielu dioptriju gadījumā, ērtākais veids ir lietot kontaktlēcas, bet tas nenozīmē, ka kontaktlēcas aptur redzes pasliktināšanos. Tās vairāk kalpo kosmētiskam efektam un ērtumam. Redze mainās gan bērniem, gan studiju gados, gan 40 - 50 gadu vecumā, un tas nav atkarīgs no kontakltēcu lietošanas.
Optometriste
Evija Barkāne
Dr. Lūkina klīnika Tērbatas ielā 4, Rīgā, pieņem darba dienās no 9:00 - 18:00.
Vairāk informācijas uzzini
www.acuklinika.lv
un, zvanot uz tālruņiem 67 288 180 vai 67 240 480.
[+] [-]