Par izšķirošo brīdi - pirms
''Septiņas reizes nomēri, vienreiz - nogriez'', māca latviešu tautas paruna. Vai nav tā, ka tieši brīdis pirms kāda notikuma var būt izšķirošais? Bet varbūt tieši šķietamie sīkumi ikdienā izšķir visu un dzīvei dod sāls, kanēļa vai vaniļas garšu?
Pirms niknas vēstules rakstīšanas ir iespēja vēlreiz to pārlasīt un pārdomāt. Varbūt, atsakoties no dažiem asiem izteicieniem, tomēr tiek izglābtas jaukas attiecības vai aiztaupītas nepatīkamas vārdu pārmaiņas? Varbūt pārmetumi pašam sev?
Izslejoties, iztaisnojot muguru un atplaukstot smaidā, pirms ieiešanas kādā telpā, jūs parūpēsieties gan par savu labsajūtu, gan par iespaidu, ko atstāsiet uz citiem, un tas noteikti būs vismaz par dažiem punktiem augstāks.
Pirms tērpa izvēles brīdi pārdomājiet, vai apģērbs patiesi ir jums piemērots un kā tas piestāv situācijai - vietai un laikam. Vēlāk tas viss atalgosies ar pasšajūtu.
Pirms iznīcinoša sprieduma par kādu cilvēku, iedomājieties, ka dodoties karagājienā pret viņu, varbūt patiesībā popularizējat greizus vērtējumus. Vēlāk var gadīties, ka pašam vien no piespļautās kāpostu bļodas būs jāēd.
Pirms izteikties par jebkuru lietu, dažreiz varbūt ir vērts pievaldīt mēli un apsvērt - vai man vispār ir ko teikt, un vai tā nav vien tikai tukšu salmu kulšana?
Pirms kārtējās žēlošanās citiem par kārtējām nebūšanām nenāktu par ļaunu ar svaigu skatu vēlreiz palūkoties uz savu dzīvi. Parasti paiet laiks, un visas sīkās likstas vairs neizskatās tik briesmīgas, kā iztēlojāmies sākumā. Un vēl - varbūt cilvēkam, kuram regulāri jāuzklausa žēlošanās, pašam ir dziļas un nopietnas problēmas.
Pirms kategorisku spriedumu izteikšanas par jūtīgām tēmām (nauda, reliģija, nacionālā piederība, slimības, seksuālā orientācija) nenāktu par ļaunu redzīgām un atvērtām acīm paskatīties apkārt - vai tas sāpīgi un tieši neattiecas uz sarunu biedru vai kādu no apkārtējiem?
Pirms ļauties izmisumam un drūmam sarūgtinājumam par kādu lietu, ko nevar ietekmēt, vajadzētu padomāt - vai tiešām ir vērts pārveidot pasauli.
Pirms noraidīt jaunu ideju vai kādu ieteikumu laikam ir vērts atļaut sev soli radošām pārdomām. Ja nu tomēr rodas kāda jauna ideja?
Pirms ļauties kārdinājumam ar īslaicīgu efektu, varētu iedomāties par tā sekām ilgtermiņā. Piemēram, trekna kūka dos mirkli prieka, bet sekas...Protams, ja mirklis ir tā vērts, tad gan to jāizbauda pilnībā!
Pirms kārtējā solījuma došanas... Padomājiet, vai to vajag darīt, ja nav pilnīgas pārliecības, ka to spēsiet izpildīt. Izgāzies solījums ilgi tiek pieminēts, bet, ja bez solīšanas tiek izdarīts kas labs, visiem ir jo lielāks prieks!
[+] [-]
[+] [-]