Kas mēs esam un no kurienes nākam?
15.10. Rīgā viesosies ASV pētnieks M.Kremo, kuru mēdz dēvēt par ķecerīgu, kurš satricina zinātnes pasauli un uzdrošinās apgalvot, ka līdz šim mums zināmais īsti neatbilst patiesībai: mēs neesam tikai matērijas un ķīmisku elementu savienojums. Cilvēks sastāv no trim atsevišķi eksistējošām substancēm: matērija , prāts un apziņa (vai gars ) .Materiālie ķermeņi ir tikai transports nemateriālajai apziņas patībai, kas ir mūsu patiesā būtība. Un cilvēks uz zemes eksistē jau sen – simtiem miljoniem gadu. Civilizācijas nāk un iet, tāpat kā kontinenti ceļas un grimst.
Jautājums “No kurienes cēlies cilvēks” vienmēr ir bijis iemīļots zinātnieku un filozofu vidū. Šodien to vairākums akceptē Darvina teoriju, ka cilvēki parādījušies apmēram 200 000 gadus atpakaļ, attīstījušies no pērtiķa. Savukārt vēdu literatūra parāda mums citādu skatījumu. ASV pētnieks M.Kremo to sauc par cilvēka devolūciju. Vienkāršiem vārdiem sakot, mēs neevolucionejam no matērijas, bet gan deevolucionējam no gara, t.i. mēs kā garīgas būtnes grimstam arvien dziļāk matērijā. M.Kremo iepazīstina mūs ar vēdisko skatījumu par cilvēku.
Cilvēka devolūcijas process, kurā apziņa ieiet cilvēka ķermenī uz zemes risinās jau ļoti sen. Saskaņā ar vēdām cilvēki uz zemes ir eksistējuši cikliski un vēdās šis cikls aprakstīts kā Brahmas diena, kas ilgst 4,32 biljonus gadu. Brahmas dienai seko Brahmas nakts, kas arī ilgst 4,32 biljonus gadu.
Savā grāmatā “Aizliegtā arheoloģija” M.Kremo dokumentējis daudzus pierādījumus – cilvēka skeletus, cilvēka pēdu nospiedumus un cilvēka artefaktus, kas parāda, ka cilvēki, kā mēs, šo zemi apdzīvo simtiem miljoniem gadu. Šie nav plaši zināmi fakti, jo zinātniskajā pasaulē zināšanas tiek filtrētas. Pierādījumi, kas ir pretrunā ar Darvina teoriju tiek likti malā vai piemirsti. “Mans tēvs bija iesaistīts informācijas pārvaldē. Šādi es uzzināju, ka eksistē arī slēpta/noklusēta informācija, stāsta M.Kremo. Ir fakti, par kuriem cilvēki vienkārši nav informēti. Kad uzsāku savus pētījumus vēstures arheoloģijā, meklējot arheoloģiskus pierādījumus cilvēces senatnei, pirmais mans meklējumu avots bija populārā arheoloģijas literatūra. Tas nevainagojās ar panākumiem. Visur bija galvenokārt minēti pierādījumi, kas atbalsta pašreizējo cilvēka rašanās - evolūcijas teoriju.Taču, apzinoties informācijas pārvaldības iespējas, es apsvēru domu par faktiem, kuri nav ietverti plaši pieejamā literatūrā. Tā es pievērsos zinātnisko ziņojumu oriģināliem daudzās valodās, laikposmā no Čarlza Darvina (*19. gs. vidus) perioda līdz mūsdienām. Tā es atklāju vairākus ziņojumus par cilvēka skeletiem, artefaktiem un pēdu nospiedumiem, kuru vecums ir vairāki miljoni gadu,” nobeidz M.Kremo.
Kas mēs esam?
Lai arī savāktie pierādījumi ir pretrunā Darvina teorijai, tie vienalga neko nepasaka par cilvēka izcelsmi. Šie atklājumi pasaka tikai to, ka mums nepieciešams jauns izskaidrojums cilvēka izcelsmei. Savā jaunajā grāmatā “Cilvēka devolūcija” M.Kremo izvirza jaunu izskaidrojumu, balstoties uz Vēdām. Pirms mēs vaicājam, “No kurienes ir cēlies cilvēks?” mums vispirms ir jāvaicā, “Kas ir cilvēks?”.
Mūsdienās daudzi zinātnieki uzskata, ka cilvēciska būtne ir tikai matērijas mašīna, un apziņa ir tikai pagaidu blakus produkts smadzeņu bioelektriskajai aktivitātei. M.Kremo ierosina, ka būtu pamatoti, balstoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem sākt pieņemt, ka cilvēks sastāv no trim atsevišķi eksistējošām substancēm: matērija, prāts un apziņa (vai gars).
Ja mēs paskatāmies uz zinātniskajiem pierādījumiem, tai skaitā medicīnisko ārpus-ķermeņa pieredzes pētījumiem, mēs redzam, ka cilvēciska būtne sastāv no matērijas un apziņas. Ar apziņu M.Kremo domā no matērijas neatkarīgu substanci. Apziņa nav matērijas produkts. Tieši pretēji – apziņa ir ar matēriju aptverta. Vairums zinātnieku uzskata mūsu, apzinātu būtņu evolūciju no matērijas, apziņai kļūstot par matērijas produktu. Savukārt M.Kremo pārstāv uzskatu, ka mēs esam krituši atpakaļ attīstībā jeb zaudējuši tīras apziņas stāvokli. Apziņa tika aptverta ar matēriju. Taču tas ir process, kuru var apgriezt. Apziņu var atjaunot tās oriģinālajā stāvoklī, brīvu no kontakta ar matēriju. Tāds ir īstais meditācijas, jogas un citu garīgo disciplīnu mērķis, stāsta M.Kremo
Ja cilvēki ir miljoniem gadu veci, kāpēc nenotika evolūcija par super-cilvēkiem?
M.Kremo: “Esmu radikāls, saku, ka nepieņemu Darvina cilvēka evolūcijas teoriju. Bet es nepieņemu vēl vienu lietu, ko savukārt skaidroju grāmatā “Cilvēka devolūcija: Vēdiskā alternatīva Darvina teorijai”. Mans atslēgas punkts – materiālie ķermeņi ir tikai transports nemateriālajai apziņas patībai. Saskaņā ar šo ideju apzinātais “es” ir citāds kā materiālais ķermenis. Vēdu kosmoloģija skaidro, ka visumā ir dažādi cilvēka ķermeņi.”
Vēdiskais visums ir apziņas koncentrēts visums. Šim visumam ir citādi līmeņi, kurus apdzīvo būtnes. Tādējādi eksistē arī pārcilvēciskas būtnes ar augstākiem apziņas līmeņiem. Tās eksistē citos realitātes līmeņos. Tādejādi apzinātajai patībai, kura šobrīd mīt cilvēka ķermenī, šajā realitātē, ir potenciāls aizņemt pārcilvēka ķermeni augstākā apziņas realitātes līmenī nākamajā dzīvē. Apzinātas patības evolūcija caur dažādiem ķermeņiem var notikt. Ķermeņi nemainās vai neevolucionē, taču apzināta patība var attīstīties caur dažādiem ķermeņiem.
Kas ir Hindu Svētie raksti un Vēdas. Reliģija? Stāstījums?
M.Kremo: ”Hinduisms ir vispārinājums, kas tiek izmantots, lai kolektīvi pārstāvētu vairākas Indijas garīgās tradīcijas. To pirmsākumi ir atrodami rakstu kopumā “Vēdās”. ”Vēda” sanskritā nozīmē ”gudrība” un Vēdu literatūra ir plaša. Visbiežāk minētais Vēdu rakstu kopums ir Bhagavadgīta, kurš tiek uzskatīts par Vēdu nozīmīgāko garīgo mācību avotu. Taču tas nav ne tuvu vienīgais, kurš būtu jāņem vērā – krājumu izpēte ir padziļinātu studiju darbs. Starp Vēdu rakstiem ir arī Purānas, kuras var tikt uzskatītas par sava laika vēstures liecībām. Tas sniedz pārskatu par Visuma, sugu pirmsākumiem un stāsta par cilvēka sugas vēsturi. Vārds “Hindu” Senās Indijas sanskrita tekstos netiek minēts. Tas ir jēdziens, kuru sāka lietot tikai pirms dažiem simtiem gadu. Tādēļ, pārstāvot savu viedokli, vados pēc Vēdu kreacionisma idejas”.
Kā izskaidrot Homosapiens attīstību un pirmsākumus Āfrikā?
M.Kremo:”Mūsdienās lielākā daļa literatūras tik tiešām norāda uz cilvēka pirmsākumiem Āfrikā, aptuveni pirms 150 tūkst. gadu. Šis pieņēmums ir pamatots ar diviem pierādījumiem – arheoloģisko un ģenētisko. Taču abi ir nepilnīgi.
Savos darbos esmu dokumentējis pierādījumus, kuri norāda uz cilvēka klātesamību Eiropā, Āzija, Amerikā un Āfrikā jau pirms vairākiem miljoniem gadu. Tāpat secinu, ka ģenētiskie pierādījumi ir nepilni. To pamatojums šobrīd koncentrējas uz mitohondriju DNS atšķirību analizēšanu mūsdienu cilvēku populācijā. Mitohondriālais DNS tiek nodots tikai no mātes, ne tēva. Visiem ir zināms fakts, ka pagātnē daudzas sievietes nomira pirms bērniņš nāca pasaulē, liedzot mitohondriālajam DNS nonākt līdz mūsdienām.
Tātad līdzšinējie pieņēmumi nav pietiekami, lai dotu skaidrus rezultātus. Mūsu labākais pierādījums cilvēka pirmsākumiem ir arheoloģiskie pierādījumi, un ja mēs aplūkojam tos kopumā, ir redzams, ka tas ir pretstatā ar vairumā literatūrās pausto.
Tiesa, senajos rakstos izmantotā valoda un nozīmes ne vienmēr ir pielīdzināmas mūsdienām. Piemēram, Vēdās minētā ceļošana uz mēnesi. Tas ir domāts Vēdu kosmoloģijas ietvaros. Atceramies, ka tas ir apziņas veidots visums, ar dažādiem reģioniem, kuri ir piemēroti attiecīgiem apziņas līmeņiem. Secinot, mēness Vēdu kosmoloģijā ir debesu reģions un pieejams jogiem un mistiķiem ar attiecīgu apziņas līmeni”.
Līdz šim atrastie pierādījumi saista arī lielāka mēroga atklājumus. Piemēram, nesen atrastā Dvarkas pilsētas nogrimušā daļa…
Dvarkas pilsētai nav tik daudz tieša saistība ar cilvēka pirmsākumiem, kā Vēdu vēsturei Indijā. Saskaņā ar Purānām brīnišķa, Krišnas pārvaldītā pilsēta eksistēja pirms aptuveni 5000 gadiem. Tad to aprija okeāns. Taču vadoties pēc vairuma mūsdienu zinātnieku, šajā Indijas valsts daļā neeksistēja Vēdiskā kultūra. Pašreizējā Dvarkas pilsēta atrodas Indijas Ziemeļrietumu daļā, savukārt nesen atklātā senā Dvarkas pilsēta atrodas tās krastos. Domāju, jā, tā varētu būt Purānās minētā senā pilsēta, stāsta M.Kremo.
M.Kremo viedoklis ir patiešām pretstats ierasti dzirdētajam. Kāda ir visbiežāk saņemtā reakcija?
M.Kemo:”Dažāda. Protams, ir zināma daļa ar noliegumiem, taču es neteiktu, ka visi mūsdienu zinātnieki ir noraidoši. Ir arī liela daļu atvērtu cilvēku, kuriem evolūcija nav to ideoloģija – tā vienkārši ir zinātniskas attīstības sastāvdaļa. Saprātīgi tiek uzklausītas alternatīvas un aplūkoti pierādījumi, kas nav saistīti ar evolūciju. Šādi zinātnieki ir uzklausījuši manu viedokli un aicinājuši runāt Pasaules Arheologu kongresā, Eiropas Arheologu asociācijā, Internacionālajā Zinātnes vēstures kongresā u.c. Mani raksti ir iekļauti zinātniskās publikācijās un apspriesti lekcijās vairākās pasaules zinātniskajās institūcijās, piemēram, Londonas Karaliskajā institūtā, Krievijas Zinātnes akadēmijā, Maskavā; Indijas Zinātnes institūtā Bangladorē un citās vietās. Tāpat manu viedokli ir gatavas uzklausīt universitātes. Pat ja cilvēki man nemetās piekrist, viņi ir gatavi uzklausīt, un tas ir svarīgi. Neuzskatu, ka man ir vienīgā patiesība, taču degsme meklēt rosina šī jautājuma dziļaku izpēti”.
/Avots:www.mcremo.com/
Graham Hancock, britu sociologs un kādreizējais The Times, The Independent un The Guardian žurnālists un The Economist korespondents, vairāku grāmatu autors un seno civilizāviju pētnieks par M.Kremo:
“M.Kremo pētījumi un grāmata ir orientieris divdesmitā gadsimta intelektuālo sasniegumu jomā. Tas prasīs laiku, lai konservatīvie zinātnieki samierinātos ar atklāsmēm, ko šis darbs satur. Kremo apraksta modeli, kas sagrauj mūsdienu zinātnieku rūpīgi būvēto priekšstatu par cilvēka izcelsmi un senumu.
Gandrīz viss, kam mēs esam mācīti ticēt par mūsu sugas izcelsmi un attīstību balstās uz dreboša akadēmisko atzinumu pamata, uz ļoti selektīvu pētījumu rezultātu izmantošanu. Savukārt M.Kremo atspoguļo visus pētījumu rezultātus, arī tos, kas pēdējo divu gadsimtu laikā ir rediģēti, ne tāpēc, ka tie bija kļūdaini, bet tāpēc, ka neatbilda valdošajiem uzskatiem.
M.Kremo darbs “Aizliegtā arheoloģija” manuprāt ir saskanīgs ar pašreiz sabiedrībā valdošo noskaņojumu, ka sabiedrība vairs nepieņem bez ierunām dažādu vadošo autoritāšu izveidotus apgalvojumus un ir gatava uzklausīt ar atvērtu prātu citus saprātīgus un racionālus viedokļus”.
/Avots: www.grahamhancock.com/
Pēteris Kļava, ārsts, reanimatologs par mūsu senatni intervijā nra.lv:
“12 gadu esmu vācis un kolekcionējis informāciju, kas saistīta ar Zemes ģeofiziskajām izmaiņām. Man ir vairāk nekā 4000 elektronisku dokumentu par šo tēmu – sākot no senajiem eposiem, gaišredzības rakstiem un beidzot ar zinātnieku pētījumiem, specdienestu institūtu dezinformācijas programmas, kas pravietojumiem paliek apakšā savu nepieciešamo ideoloģiju, lai cilvēks noticētu...
Slavens profesors Greiems Henkoks un ne viņš vien ir pētījis senās civilizācijas, un ir skaidrs viens – senie sasniegumi, kas bijuši, nav tā laika mežonīgo cilvēku izdomājums. Ir atrastas 20 miljonu gadu vecas alumīnija detaļas, ir atrastas pārakmeņojušās apavu noliktavas kalnos, kas ir veidojušies pirms miljoniem gadu... Zinātnieki saka – ņemšanās uz Zemes ir daudz senāka, nekā ierasts uzskatīt.
Arī Bībelē aprakstītā jūras pavēršanās būtībā ir lielais paisums un bēgums, tātad – ģeofizisks notikums. Zinātnieki grib saprast – vai astrofizikāla parādība, teiksim, Mēness vai kādas komētas pietuvošanās Zemei, spēj izmainīt tās tektonisko kustību. Zinātnieki saka – zemes civilizāciju noracēji ir tektoniskās plātnes. Pirms gadsimta smējās par tiem zinātniekiem, kuri apgalvoja, ka Ziemeļamerika un Dienvidamerika ir atdalījusies no Āfrikas, bet pēc vairākiem gadu desmitiem tas tika pierādīts. Pēc 100 gadiem 80 procentu no mūsdienu zinātnes būs pilnīgas aplamības. Tāpēc nozīme ir tikai informācijas analīzei.
– Visu nosaka divas lietas – korekts zināšanu apjoms un spējas tās apstrādāt, uzdrošināties domāt ārpus zināmām, var pat teikt – vispārpieņemtām robežām…
Nav nekāds noslēpums, pat zinātnieki atzīst – pirms 25 tūkstošiem gadu uz Zemes ir bijis atomkarš, uzspridzinātas vismaz 135 atombumbas, tajā skaitā Īrijā, Pakistānā, Āfrikā, Indijā, kur Mohendžedaro pilsēta ir izkususi... Planētas vēsture ir daudz sarežģītāka un interesantāka.
/Avots: Pētera Kļavas intervija nra.lv/
Stāstījumā minētais pētnieks no ASV - M.Kremo viesosies ar lekciju “Aizliegtā vēsture”Rīgā 15.10. LNB (Latvijas nacionālā bibliotēka), plkst. 18:00.
Aicināti visi, kuri vēlas uzklausīt pētnieka stāstījumu par saviem pētījumiem un veidot savu skatījumu par mūsu izcelsmi un senumu. Maikls Kremo ir pasaules arheoloģijas kongresa un Eiropas arheologu asociācijas biedrs, vairāku grāmatu autors, lektors.
Biļetes.www.ekase.lv.
Lekcija angļu valodā ar sinhronu tulkojumu latviešu un krievu valodās.