Pašpalīdzības prakse: “Iedvesmojam sevi – lai man pietiek spēka!”
“Iekšējais kritiķis” var mums kaitēt un neļaut sasniegt vēlamo. Ar to vien nepietiek, ka pārstāj sevi bārt un vainot. Lai virzītos uz priekšu, jāapgūst pašpalīdzības prasme, kas iedvesmos un dos impulsu jauniem sasniegumiem.
Lielākajai daļai no mums iemācīts, ka pieticība ir tikums. Bet vai var uzskatīt par nekautrību spēju vajadzīgajā brīdī sevi uzmundrināt, palīdzēt noticēt saviem spēkiem, mierināt neveiksmes gadījumā un uzslavēt veiksmes brīžos? Diez vai tās ir egoisma izpausmes, drīzāk gudrība un līdzsvarotība, kas vienlaikus neliedz saprātīgi un produktīvi kritizēt sevi.
Budisti uzskata, ka mīlestība pret citiem sākas ar veselīgu sevis mīlēšanu. Un patiešām, ja mēs varam tikai bārt sevi un sev pārmest - no kurienes lai rodas iecietība pret citu cilvēku kļūdām? Atbalsta balss “izaudzēšana” sevī nav ātrs process, un prasa gan možu prātu, gan laiku.
Pat ja sākumā nepierastās pozitīvās frāzes šķiet samākslotas, ir vērts turpināt tās sev sacīt. Ieklausīties, kādi varianti liekas dabiskāki, pieradināt sevi pie jaunā - “labā” kritiķa teiktā.
Tas tiešām ir darbs, bet, parādoties pirmajiem rezultātiem, sākam pamanīt notiekošās garastāvokļa un ārējo apstākļu pārmaiņas.
Pagātnes pieredze
“Jaunas prasmes vieglāk attīstīt, ja varam balstīties uz iepriekšējo pieredzi,” saka psiholoģe Jeļena Čerņajeva. “Tāpēc ir lietderīgi atcerēties dzīves mirkļus, kad saņēmi atbalstu un apstiprinājumu, un to cilvēku, kurš tevi pieņēma tādu, kāds esi un izrādīja rūpes. Tas var būt kāds no pagātnes vai no tiem, ar kuriem turpini komunicēt.
Mēģini atsaukt atmiņā balsi un vārdus, kā no jauna pārdzīvot saskarsmes mirkļus ar viņu. Centies atcerēties: ko šis cilvēks darīja un teica, lai tu sajustu atbalstu un rūpes? Ko juti, kad runāji ar viņu? Kā atbalsts un pieņemšana tevi ietekmēja? Kā juties, ka ir kāds, ar kuru tā var komunicēt? Kā tas ietekmēja tavu dzīvi?
Ja no jauna pārdzīvoji siltās jūtas, kas saistās ar šiem mirkļiem un atcerējies vārdus, ko cilvēks teica, iespējams, ka šīs frāzes spēs atbalstīt un iedvesmot citos sarežģītos dzīves mirkļos.”
Pašpalīdzības vingrinājums
Ir vēl viens veids, kā atrast atbalstošu balsi, piebilst Jeļena Čerņajeva. Viņa iesaka Kristīnas Nefas grāmatā aprakstītu vingrinājumu: “Kā jūs atbalstītu draugu?”
Brīžos, kad vajā neveiksmes un tādēļ galvā mostas kritizējoša balss un negatīvas domas par sevi, vari domāt, kā līdzīgā situācijā uzmundrinātu draugu, ko viņam varētu teikt. Tad šīs frāzes jāadresē sev.
Paņem papīra lapu un uzraksti atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Iedomājies, ka tuvs draugs piedzīvo grūtības vai neveiksmes. Ko, vēloties atbalstīt, šajā situācijā teiktu viņai vai viņam? Pieraksti, ko parasti dari un saki, pat sarunas toni, kādā tad runā ar draugiem.
2. Tagad padomā par situācijām, kurās pats piedzīvoji grūtības vai neveiksmes. Kā šādos brīžos parasti reaģē? Pieraksti, ko dari un saki, arī toni, kādā uzrunā pats sevi.
3. Vai pamanīji atšķirību? Ja tā, pajautā sev, kāpēc tā ir tik liela. Kādi faktori vai bailes iesaistās spēlē, liekot atšķirīgi attiekties pret sevi un citiem?
4. Kas mainīsies, ja izturēsies pret sevi tā, kā parasti izturies pret tuvu stāvošu draugu, kurš nonācis nelaimē? Pieraksti savas pārdomas. Kāpēc nemēģināt izturēties pret sevi kā labu draugu un paskatīties, kas notiek tad?
Jeļena Čerņajeva piebilst: “Daudzi cilvēki manās konsultācijās labi reaģēja uz mīlošas labsirdības pret sevi frāzēm, kas izriet no mīlestības pret sevi. Vienkārši pie sevis jāatkārto vārdi ar laimes un laba vēlējumiem sev:
• Lai es būtu drošībā.
• Lai man būtu dvēseles miers (laime, prieks).
• Lai man būtu veselība.
• Lai varu dzīvot viegli, bez grūtībām!”
Neviens no mums uz visiem laikiem nav ierakstīts likteņa grāmatā kā "zaudētājs". Izstrādājot ieradumu, mēs palīdzam smadzenēm veidot jaunus neironu savienojumus. Tas nozīmē, ka vakardienas zaudējumi nevar bloķēt mūsu iespējas rīt uzvarēt.
Tāpēc ir tik svarīgi ne tikai atbrīvoties no ieraduma pastāvīgi nosodīt sevi, bet tieši nomainīt to ar jaunu. Iemācīties pateikt sev tos vārdus, kas palīdzēs atzīt nopelnus, virzīties uz priekšu, tikt galā ar grūtībām un pat pārsteigt sevi, atklājot jaunas spējas un atvirzot iespējamā robežas.
