Kāpēc mēs kādam nepatīkam un kāpēc tās nav mūsu problēmas
Uzzināt, ka kādam nepatīc, vienmēr ir nepatīkami. Kā tā? Es taču esmu labs, laipns un diezgan simpātisks. Kas par lietu? Dažreiz tas sāp līdz asarām. Mēs nevaram nomierināties un cenšamies saprast, kāpēc esam izpelnījušies nepatiku un vai to var kaut kā labot.
Varētu šķist, ka mēs nevienam nenodarījām pāri, nešķērsojām ceļu, nebijām rupji un nepieklājīgi. Katrā ziņā netaisījāmies tādi būt. Dziļi sirdī esam pārliecināti, ka mums taisnība. Taču prātā riņķo vieni un tie paši jautājumi: “Kas vainas? Mēs izturējāmies netaktiski, vai pateicām kaut ko muļķīgu? Kādu aizvainojām, sāpinājām? Kas notika?" Kāds ir nepatikas cēlonis un ko ar to iesākt?
11 iemesli, kāpēc mēs nepatīkam
Persiešu dzejnieks Rūmī rakstīja: "Tu manī redzi tikai savu atspulgu." Mēs to vienkārši nepamanām, jo redzam tikai to, ko vēlamies. Turklāt mēs dažreiz provocējam tos, kuru dvēseles brūces vēl nav sadzijušas. Un tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc nepatīkam.
1. Mēs pamodinām citos sāpīgas atmiņas. Varbūt esam nedaudz līdzīgi cilvēka bijušajam partnerim vai ģimenes loceklim, ar kuru viņš sastrīdējies. Ieraugot mūs, viņš sāk atcerēties nepatīkamo, sāpīgo. Tad ir pilnīgi skaidrs: patiesībā mums ar to nav nekā kopīga. Taču, kamēr cilvēki nav izārstējušies no dvēseles traumas, to nav iespējams ietekmēt.
2. Mūs apskauž. Dažiem cilvēkiem nepatīk tie, kas ir glītāki, gudrāki, populārāki, bagātāki, drosmīgāki un neatlaidīgāki. Dažreiz skaudība iegūst neglītas formas.
3. Mēs biedējam citus. Tos, kas šaubās par sevi, biedē citu pārliecība. Šo īpašību bieži sajauc ar uzpūtību vai pašapmierinātību. Bet turpiniet spīdēt! Agrāk vai vēlāk citi sapratīs, ka ir kļūdījušies. Vai arī nē. Jebkurā gadījumā tās nav jūsu problēmas.
4. Mēs esam nepieklājīgi laimīgi. Nevarat iedomāties, kā tas var kaitināt? Nē, tik tiešām - uz kāda pamata jums vienmēr ir labs garastāvoklis? Te kaut kas nav kārtībā, neviens nevar būt laimīgs visu laiku. Daži cilvēki nopietni domā, ka mēs izliekamies. Tā ir tā pati skaudība: ir nepanesami redzēt, ka kāds ir apmierināts un laimīgs. Un par to viņi mūs nevar ciest. Nu lai! Arī šīs nav mūsu problēmas.
5. Mēs esam pārāk tieši. Jūs nevarat klausīties, kā kāds runā blēņas, un uzreiz to paziņojat? Daudziem cilvēkiem tas nepatīk – kā gan tu uzdrošinies iebilst? Citi vienkārši vēlas, lai viņiem it visā piekrīt, un, ja nē, viņi zaudē savaldību. Lai kā arī būtu, turpiniet aizstāvēt savu taisnību.
6. Mēs bieži čīkstam. Mūsu vidū bieži sastopami ēzelīši I-ā. Viss ir slikti, dzīve ir stabila melna svītra, un par to jāpaziņo visiem, kas gatavi klausīties. Ja pieķerat sevi bezgalīgi ņaudam un sūdzamies, mēģiniet tomēr atrast pozitīvo. Citādi ātri vien pazaudēsiet draugus. Jums nav jāizliekas, ka viss ir kārtībā, ja tā nav. Vienkārši esiet pateicīgi par to, kas ir.
7. Mums ir nepatīkama balss. Dažreiz kāda balss ir tik kaitinoša, ka vienkārši ir nepatīkami atrasties blakus. Arguments neizklausās pārliecinošs, bet tā ir taisnība. Ne visiem ir skanīgas balsis, un tur neko nevar darīt.
8. Mēs esam pārāk uzmācīgi. Ir tāds jēdziens kā personīgā telpa. Tuvāk par pusmetru tuvoties lielākajai daļai mūsu paziņu ir atļauts tikai dažiem izredzētajiem. Varbūt mēs neesam starp tiem. Ikvienam kļūst neērti, ja nepiederoši cilvēki bez ceremonijām iebrūk viņu personīgajā telpā. Tas līdzinās vardarbībai. Ja gadās nonākt šādās situācijās, mēģiniet soli atkāpties. Vajadzētu palīdzēt.
9. Mēs pastāvīgi pārtraucam sarunu biedrus. Tas var pamatīgi nokaitināt. Iedomājieties, kā tas ir: jūs kaut ko stāstāt, un teikuma vidū jūs pārtrauc un iespraucas ar savu stāstu. Tas ir, šķiet, ka cenšas aizēnot. Varbūt jūs paši tā darāt. Vērojiet tos, kas šādi rīkojas, un jūs sapratīsit, cik tas ir pretīgi. Ja tiekat pārtraukts, pieklājīgi palūdziet ļaut jums pabeigt.
10. Mēs esam pārāk veiksmīgi. Kāda cita panākumi patiešām var atgrūst. Daži mūs slepus ienīst par mūsu paveikto, par panākumiem. Daudziem ir sapņi, taču ne visi uzdrošinās riskēt un tos realizēt. Ja kāds ir veiksmīgs, tas nozīmē, ka viņš nebaidījās. Cilvēkiem tas nepatīk. Viņi vēlas, lai mēs neizceltos un baidītos kopā ar viņiem.
11. Mēs esam pārāk pašapmierināti. Ir cilvēki, kuri ir aizņemti tikai un vienīgi ar sevi. Viņi stāsta, cik daudz ir izdarījuši, ko sasnieguši, kāda brīnišķīga māja viņiem ir, jauna automašīna, partneris. Tikai viņi aptvēruši lietu būtību. Viņi, viņi un atkal viņi. Tas ir nāvīgi garlaicīgi. Uz minūti nolaidieties no pjedestāla un paskatieties apkārt: apkārt ir milzīga pasaule, tā ir pilna ar cilvēkiem. Nevienu neinteresē klausīties kādu, kurš bezgalīgi runā tikai par sevi.
Kāpēc vēl mēs varētu nepatikt
Te uzskaitītas vienpadsmit īpašības, iezīmes, bet patiesībā to ir daudz vairāk. Piemēram, specifiska ķermeņa smaka, pārmērīgs odekolona daudzums, ieradums tenkot un apspriest paziņas, ģērbšanās stils, tetovējumi, matu krāsa utt. Kāpēc tā notiek, varam uzreiz nemaz nesaprast, taču saprast, kuram nepatīkam, nav grūti. Tiklīdz mēs parādāmies, viņi nekavējoties atkāpjas malā vai uzsvērti nepamana mūsu klātbūtni.
Pieņemiet, ka jūs tur neko nevarat darīt. Kā mēdza teikt kāds politiķis: "Es neesmu dolārs, lai visiem patiktu." Protams, tas nomāc, satrauc, pat aizskar un mulsina. Bet atcerieties, ka lielākajai daļai iemeslu, kāpēc nepatīkam cilvēkiem, nav nekāda sakara ar mums. Mums nevajadzētu mainīties tikai tāpēc, lai kādam izdabātu un izpatiktu. Jēga mainīties ir tad, kad paši saprotam, ka dažas mūsu iezīmes ir toksiskas.
Saprotot, ka kāda cilvēka antipātijas nav jūsu problēma, kļūst vieglāk. Atgādini sev, ka esi brīnišķīgs cilvēks. Ja mēs uztraucamies, ka tikai par mums nepadomātu ko sliktu, mēs zaudējam varu pār sevi. No šī brīža citi kontrolē mūsu dzīvi, lai gan mēs to pilnībā neapzināmies. Bet tā ir mūsu dzīve. Nav svarīgi, vai mēs kādam patīkam vai ne. Galvenais ir patikt sev.