Arī ziemeļos var būt silti. Galvenie siltuma pārvades veidi
Ja alpīnistu telts ir cieši noslēgta, tajā ir silti.
Kādēļ alpīnista teltī ir silti? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jāsaprot, kas padara māju siltu un mājīgu. Šajā jautājumā valda pretrunīgi viedokļi. Būvējot māju, daži no tiem var novest pie pavisam kļūdaina un dārga iznākuma.
Kā saglabāt mājā siltumu?
Atbilde ir pašsaprotama – nežēlojiet siltināšanas materiālu, uzlieciet biezāku slāni un būs pietiekami daudz siltuma.
Daudzi par to nešaubās un jautājumus vairs neuzdod. Jo Latvijas Republikas Vides ministrijas apstiprinātajā būvnormatīvā ir skaidri norādītas ēku norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības vērtības, pēc kurām tiek izvēlēts siltināšanas materiāla slāņu biezums, kas nodrošina nepieciešamo siltuma pretestību.
Siltinot māju ar tradicionālajiem siltināšanas materiāliem, nepieciešamais slāņu biezums:
jumtam – apm. 25 cm, sienām – apm. 20 cm, grīdām – apm. 20 cm.
Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Vai tas ir efektīvi?
Šajā kontekstā būtu jāņem vērā fakts, ka alpīnisti, pirms izšķirošas virsotnes iekarošanas, nakšņojot teltīs, ar minimāliem enerģētiskajiem resursiem uztur aptuveni 18ºC temperatūru, kad ārā tobrīd ir -30ºC. Bet telts sienu siltuma pretestība praktiski ir vienāda ar nulli.
Kā tas ir iespējams?
Atbilde uz šo jautājumu rodama, analizējot siltuma pārvades veidus no iekštelpām uz āru un to nozīmi.
Galvenie siltuma pārvades veidi
Ir trīs galvenie siltuma pārvades veidi. Saprotot to būtību un efektivitāti, iespējams efektīvi veikt nepieciešamos pasākumus siltas mājas projektēšanā un būvēšanā.
Kondukcijas (vadītspējas) veidā siltums tiek pārvadīts pa ķermeņa daļiņām ķermeņa iekšpusē vai starp ķermeņiem, kuri saskaras un kuru temperatūra ir atšķirīga.
Piemēram, vienu metāla stieņa galu ievietojot karstā ūdenī, pakāpeniski uzkarsīs arī otrs stieņa gals. Tieši tāpat telpās esošais siltais gaiss sasilda norobežojošās konstrukcijas (griestus, sienas, grīdas), kuras saņemto siltumu pārvada aukstākam ārējam gaisam vai āra konstrukcijām.
Kondukcijas siltuma zudumus var samazināt, palielinot norobežojošo konstrukciju siltuma pretestību.
Radiācijas (starojuma) veidā (radiācija) siltumu pārvada elektromagnētiskie viļņi, kas izplatās no silta ķermeņa. Saskaroties ar citu ķermeni, šie viļņi atkal var pārvērsties par siltumu. Tā telpās esošie radiatori daļu siltuma var izstarot caur parastiem logu un durvju stikliem vai starojuma veidā uzkarsēt norobežojošās konstrukcijas. Siltuma pārvades elektromagnētiskie viļņi logos labi atstarojas selektīvajos jauno stikla pakešu pārklājumos, bet citas norobežojošās konstrukcijas var tikt pārklātas ar spīdīgu alumīnija foliju.
Konvekcijas veidā siltumu pārvada mainīgais gaiss. Sildot gaisu, mainās tā blīvums. Siltāks gaiss ir vieglāks (mazāka blīvuma). Tas ceļas uz augšu un balstās uz augšējām norobežojošām konstrukcijām, radot lielu spiedienu uz to virsmu. Caur jebkuru norobežojošo konstrukciju spraugu kopā ar siltā gaisa plūsmām izdalās siltums. No šiem siltuma zudumiem var izvairīties, palielinot ēkas konstrukciju hermētiskumu.
Kāda ir katra no šiem veidiem nozīme telpu siltumam?
Pamatojoties uz ASV uzņēmuma „Architectural Energy Corporation“ pētījumu rezultātiem, tika noskaidrots, ka kondukcijas un radiācijas siltuma pārvades veidi (abi kopā) nosaka vien aptuveni 18% visu ēkas siltuma zudumu, bet aptuveni 80% siltuma zudumu cēlonis ir konvekcija.
Jāsecina, ka hermētiskums nosaka ēkas siltināšanas efektivitāti, bet norobežojošo konstrukciju siltuma pretestībai ir tikai otršķirīga loma.
M. Atkauķis: „Tādēļ cieši noslēgtā alpīnistu teltī pat ar kontrolējamu vēdināšanu ir iespējams dzīvot silti.”
