Vai Jūs zināt, kas ir Lamināts? 1.daļa
Termins „Lamināts” ir ērts un īss, bet nedaudz neprecīzs. Laminēšanai (Laminēšana-uz virsmas uzklāta caurspīdīga aizsargplēve) var tikt pakļauti visdažādākie materiāli, sākot ar papīru un kartonu un beidzot ar tērauda metāla plāksnēm. Cits vārdu salikums „Lamināta parkets” ir vēl neveiksmīgāks, Lamināts nekādā gadījumā nav parkets, bet parkets nekad netiek laminēts -to vienkārši pārklāj ar laku. Viskorektākais un pareizākais nosaukums būtu „Laminētais grīdas segums”, bet nu paliksim pie ierastā saīsinājuma „Lamināts”.
Par to, kur un kad ir radīts pirmais Lamināts, klīst vairāki nostāsti, taču oficiāli tiek uzskatīts, ka pirmās Lamināta grīdas ir izgatavotas pagājušā gadsimta 80-to gadu vidū Šveicē. Šobrīd Lamināts ir viens no jaunākajiem grīdas segumiem, kurš ieguvis ievērojamu popularitāti un aizņem lielu daļu no grīdas segumu tirgus.
Vispirms jau Lamināts atšķiras no parketa ar konstrukciju un materiāla uzbūvi - Lamināts ir 6-12 mm biezs, 100-140 cm garš un parasti aptuveni 20 cm plats plākšņu materiāls, kura malās ir speciālas spundes plākšņu savienošanai. Lamināta virspusē var būt attēlots desmitiem koka sugu un krāsu toņu (tāpat flīžu, akmens vai jebkā cita attēli), bet ar to arī beidzas Lamināta un parketa līdzība.
Lamināta dēļa uzbūve atgādina pīrāgu. Par virsējo, aizsargkārtu kalpo speciāla, ļoti izturīga plēvīte no melomīna vai akrila sveķiem - no tā arī ir radies Lamināta nosaukums. Tieši šī kārta pilda vissvarīgākās Lamināta izturības funkcijas, pasargā pret nodilumu, mitruma iedarbību un pret izbalošanu no saules staru ietekmes. Tieši šī, virsējā kārta lielā mērā nosaka gan materiāla kvalitāti, gan arī tā cenu. Nākamā kārta ir dekoratīvā kas sastāv no speciāli apstrādāta un piesūcināta papīra, kas var imitēt jebkuru koka faktūru un struktūru vai jebkuru citu materiālu.
Lamināta vidus, jeb pamatkārta sastāv no HDF plāksnes. HDF (High Density Fibroboard - kas tulkojumā varētu nozīmēt “Blīva kokšķiedru plate”). Principā tā ir parastā kokšķiedru plate, tikai ar ļoti augstu blīvumu kas nodrošina izturību, cietību, ģeometrisku precizitāti un spēju pretoties mitrumam. Tuvākais, līdzīgais materiāls HDF plāksnei ir tik ļoti iecienītais mēbeļu un sienas paneļu ražošanā MDF (tā pati kokšķiedru plate, tikai ar vidēju blīvumu). Lamināta ražošanā MDF netiek izmantots, jo tam nepiemīt pietiekoša izturība. Citi vidus kārtas apzīmējumi parasti ir vienkārši nepareizi, tā piem., bieži lietotais DSP ir tas pats MDF, tikai nosaukuma saīsinājums no Krievu valodas.
Apakšējā kārta sastāv no nerafinēta vai ar sveķiem piesūcināta papīra, kura galvenā nozīme ir HDF plāksnes aizsardzība pret mitrumu un visa pīrāga stabilizēšana. Vēl mēdz būt Lamināts, kura apakšā jau rūpnieciski ir iestrādāts skaņas izolācijas materiāls, šādā gadījumā, ieklājot Laminātu vairs nav jālieto apakšklājs.
