Masīvkoka un parketa dēļi
Pēdējos gados masīvkoka un masīvie parketa dēļi ir ieguvuši diezgan lielu popularitāti grīdas segumu tirgū, pateicoties šim faktam arī dēļu piedāvājums ir diezgan plašs. Uzreiz gan jāatzīmē, ka Latvijā uz grīdām 90% gadījumu tiek izmantotas 3 koku sugas-50% ozols, 30% osis un 10% priede, pārējos gadījumos parasti tiek izvēlēta kāda no eksotiskajām koksnēm, jeb mazāk populārie koki- bērzs, melnalksnis, goba u.c. Šoreiz nepievērsīsim tik lielu uzmanību dēļu selektējumam, bet nedaudz apskatīsim ražošanas procesu, būtiskākās atšķirības starp dažādiem ražotājiem un pacentīsimies atbildēt uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, ar kuriem mēs saskaramies darba praksē.
Uzreiz gan jāatzīmē, ka īsti par masīvkoka dēļiem var nosaukt tikai priedi, šo dēļu biezums svārstās no 22-36mm, tāpēc to ieklāšana uz lāgām nesagādā nekādas problēmas. Osim un ozolam biezums svārstās no 9-20mm, tāpēc tos ir paredzēts ieklāt uz jau sagatavotas grīdas- finieris vai OSB. Pieminēsim, ka daži no ražotājiem apgalvo, ka masīvos parketa dēļus var ieklāt uz betona pamatnes un pat uz apsildāmajām grīdām. „Grīdasmeistars” tam kategoriski nepiekrīt un tam ir vairāki iemesli, bet parasti pietiek ar vienu argumentu- 2m garš dēlis nekad nebūs tik ideāli taisns, lai saliekot to kopā ar citu dēli neveidotos sprauga, līme dēli „noturēs” tikai pēc sacietēšanas, tāpēc pie dēļu montāžas tiek izmantotas naglas vai skrūves, bet, kā zināms, betonā nagla neturas. Dažus gadus atpakaļ mēs veicām sava veida eksperimentu, aptuveni 20 kvadrātmetrus lielā telpā ieklājām masīvkoka parketa dēļus uz betona pamatnes kā „peldošo” klājumu- starp dēļiem un betonu ieklājot gofrēto kartonu, bet dēļus savā starpā salīmējot ar parketa līmi. Lai kā mēs necentāmies dēļus savilkt, palielas spraugas vienalga palika. Pēc dažām dienām dēļi tika noslīpēti un nolakoti, taču īstās problēmas sākās pēc aptuveni 2 nedēļām, dēļi pa telpas perimetru sāka celties augšā, grīda sāka krakšķēt un vietām spraugas kļuva vēl lielākas. Te gan jāpiezīmē, ka līme izrādijās gana spēcīga, tāpēc vietām dēļiem vienkārši nolūza spundes. Krakšķēšana un pārējie defekti, izņemot spraugas, pazuda aptuveni pēc gada, tad dēļi tika pārslīpēti un pārlakoti. Grīda kalpo vēl šodien un cerams, ka nokalpos vēl daudzus gadu desmitus, taču vēlreiz mēs tādu darbu neuzņemsimies. Nesen saskārāmies ar gadījumu, kad parketa dēļi, kādā no jaunajiem projektiem, tika ieklāti uz grīdas reģipša. Grūti aprakstīt pēc kā šī grīda izskatījās-dēļus nācās demontēt un izmest ārā, bet reģipša virsējā papīra kārta bija pilnībā sabojāta.
Optimālie dēļa parametri
Ja runājam par parketa dēļa uzbūvi un biezumu, tad mēs uzskatām, ka optimālais variants ir dēlis ar spundēm no visām četrām malām, ar V veida gropi garajās malās, vidēja lieluma zariņiem, biezumā no 14-16mm un 130mm plats. Daži ražotāji apgalvo, ka dēlim tā īsajās malās spundes nav nepieciešamas, te nu mēs atkal nepiekritīsim, jo tieši mazās maliņas ir visvairāk pakļautas deformācijai. V veida grope gan izcels katru dēli, gan arī vizuāli noslēps nelielās spraugas, kas dēļiem agri vai vēlu parādīsies un ir pieļaujamas. Zariņi grīdu padarīs raibāku, dzīvāku un arī dabīgāku, dēlis bez zariņiem ne tikai būs krietni dārgāks, bet arī neizskatīsies tik dabīgs(atcerēsimies, ka vispopulārākie lamināta veidi ir tieši tie, kuros ir dēļa raksts ar zariem). Biezumu dažādība ļauj masīvos parketa dēļus piemērot dažādās situācijās, tā piemēram 9mm biezs dēlis ideāli noder situācijā, ja telpā, kādā daļā, jau ir ieklātas flīzes(parasti to augstums ir +/- 10mm) un ir vēlēšanās panākt vienādu grīdas augstumu, jeb arī tad, ja citās telpās ir ieklāts lamināts. Klasiskie biezumi (14-16mm) pēc augstumiem labāk derēs kopā ar trīsslāņu parketu, bet 19-20mm biezie dēļi neapšaubāmi kalpos visilgāko laiku(jo pateicoties biezumam tos var vairāk reižu pārslīpēt).
Vizuālais izskats
Ja runājam par vizuālo grīdas izskatu, tad šeit darbojas parastais princips-mazajās telpās būtu jāliek šaurie parketa dēļi, bet lielās labāk izskatīsies plati. Pēdējā laikā gan arvien biežāk klienti izvēlas kombinētos platumus, kas padara grīdu vizuāli daudz interesantāku(piem.-viena līnija tiek ieklāta ar 160mm platiem parketa dēļiem, divas ar 100mm platiem, vai otrādi-divas ar 160mm un viena ar 100mm). Ņemot vērā, ka parketa dēļi parasti ir dažādu garumu, arī dažādi platumi ļoti labi izskatās uz grīdas. Izvēli par labu ozolam vai osim parasti nosaka tas, no kāda koka ir, piemēram, logi, durvis vai kāpnes. Diezgan bieži arī ir situācijas, kad durvis ir pasūtītas ar sarkanīgu vai kādu citu toni, tad nākas dēļus pēc ieklāšanas tonēt. Parasti, ja ir nepieciešami gaišie toņi, mēs iesakām osi, bet ja tumšie-ozolu, lai gan viens no populārākajiem pēdējā laika toņiem ir „balināts ozols”. Bieži ir sastopams maldīgs uzskats kad, ja dēļus ir paredzēts tonēt, var iegādāties zemākas kvalitātes un selektējuma materiālus. Patiesībā tieši pretēji, parketa dēļiem, kurus ir paredzēts tonēt, ir jābūt nevainojamas kvalitātes, jo grīdas tonis nav krāsa-tas piedos grīdai toni un izcels koka struktūru, līdz ar to tiks izcelti arī visi dēļa defekti. Attēlos var redzēt,kā izskatās slikti kopta grīda, kuras dēļu ražošanā netika izmantotas spundes mazajās malās un gropes garajās.
Masīvkoka parketa dēļu ražošana
Process sākas ar zāģmateriāla iegūšanu vai nu jau sazāģētos 25 mm biezuma dažāda garuma un platuma neapstrādātos dēļos, vai apaļkoka sazāģēšana pa 25 mm neapstrādātiem dēļiem. Tālāk iegūtais materiāls nonāk kaltē, kur tas iegūst nepieciešamo mitruma procentu, kas ir 9%-12%. Pēc kaltes zāģmateriāls tiek sazāģēts pēc platuma, bet ar 3-4mm rezervi lai pēc ēvelēšanas iegūtu precīzu pasūtījuma platumu, garums dēļiem ir dažāds, līdz 3 metriem. Pēdējā ražošanas fāze notiek četrpusīgajā ēvelē, kur dēlis iegūst precīzus izmērus un ar frēžu nažu palīdzību spundes un gropes. Spundes paredzētas dēļu savstarpējam savienojumam, bet dēļa otrā pusē(apakšā) ir iegrieztas garenas gropes, kuras noņem dēlim dabisko spriegumu un neļauj tam izliekties vai deformēties. Šāds dēlis ir gatavs ieklāšanai, te gan jāpiezīmē, ka labākie ražotāji savus produktus vēl papildus rūpnieciski noslīpē un aizšpaktelē zaru vietas, tas padara dēli daudz kvalitatīvāku un tā ieklāšanu vieglāku un lētāku.
Autors: Gridasmeistars.lv
