Nehermētiska māja laiž vējā naudu
Pazīstama situācija?
„Mana māja ir labi nosiltināta. Sienas – ar 15 cm biezu putu polistirolu, jumts – ar 20 cm biezu akmens vati un visām vajadzīgajām plēvēm. Māja patiesi ir pietiekami silta, kamēr nav vēja... Aukstā vējainā ziemas dienā notiek kaut kas nesaprotams – siltums sāk strauji pazust no ēkas.
Apkures katls darbojas ar pilnu jaudu, un ar tādu pašu „entuziasmu” riņķo arī aukstais gaiss, nonākot grīdas spraugās un elektrības slēdžos. Šķiet, ka halogēno gaismas ķermeņu spraugās kāds būtu ierīkojis gaisa sūkņus. Vairāk par 16ºC telpas piesildīt nav iespējams, lai gan apkures sistēma ir projektēta ar rezervi. Īsts stress!“
Kādēļ tā notiek?
Siltais gaiss ir daudz retāks, līdz ar to arī vieglāks par auksto gaisu. Tas ceļas uz augšu, spiežas pie griestiem un meklē plaisas un spraudziņas, pa kurām nonāk aukstajā pajumtē vai ārā, kā no caura gaisa balona. Un, protams, atrod. Arī spraugas pie mūrlatām veicina gaisa izplūšanu no telpām ar tādu siltuma daudzumu, kādu apkures sistēma nespēj kompensēt. Šādu un citu spraugu ir daudz…
Kamēr nav vēja, siltums no mājas izplūst salīdzinoši mierīgi. Ja spraugas griestos un jumtā nav pārāk lielas, siltais gaiss, „gaidot rindā“ pie šīm izejām, tik strauji nepazūd un apkures sistēma mājā spēj sasildīt tik daudz gaisa, lai siltums aizpildītu visu telpu.
Bet, tiklīdz uzpūš stiprāks vējš, aukstais gaiss caur sienu un jumta spraugām no vēja puses sāk aktīvi iekļūt telpās un virzīt silto gaisu uz āru pa aizvēja puses spraugām.
Tomēr „zudušā“ gaisa vieta ar kaut ko ir jāaizpilda, tādēļ caur spraugām grīdās, apakšējās sienu, logu un durvju daļās tiek ievilkts aukstais gaiss. Tā šis siltuma zaudēšanas process norit daudzreiz ātrāk nekā mierīgā bezvēja dienā. Tad vairs nelīdz arī apkures sistēmas rezerves.
Parasta situācija: tukša māja – tukšs naudas maks.
Ko darīt?
Pirmais un, iespējams, vienīgais problēmas risināšanas veids ir mājas hermetizēšana. Vējš nenokļūs iekštelpās un „neizpūtīs“ siltumu, un siltais gaiss nenonāks spraugās, pa kurām varētu izplūst ārā. To varētu salīdzināt ar to, kā gaisa kuģotājs aizlīmē visus caurumus karstā gaisa balonā. Uzkarsētais gaiss nekur nepazūd, un papildu siltums nepieciešams vien vajadzīgās temperatūras uzturēšanai.
Kur rodas spraugas?
Tradicionālās siltināšanas tehnoloģijas negarantē mājas hermētiskumu, tādēļ lielākā daļa māju patiešām ir kā cauri sieti.
Līdz šim jumtus parasti siltināja ar akmens vai stikla vati, kuras gaisa caurlaidība ir tik liela, ka nav nekādu cerību saglabāt telpās silto gaisu. To nedaudz palīdz saglabāt tvaiku izolējoša plēve, kuru klāj pirms vates no iekšpuses. Bet arī tā tiek klāta joslās, kuru savienojumi nav hermētiski. Tomēr praktiski neizdodas hermetizēt konstrukciju stūrus un kaktus (īpaši pie mūrlatām un jumta kores), izmantojot plēvi.
Kā veikt hermetizāciju?
Saprotams, ka māja nav gaisa balons un atsevišķu spraugu meklēšana un to „aizlāpīšana“ – nav vislabākais risinājums. Siltais gaiss rada lielu spiedienu uz griestiem vai jumtu, tādēļ izkļūst ārā pa vissīkākajām spraudziņām. Tā kā šādu spraugu jumtā ir ļoti daudz, pa tām līdz ar silto gaisu izplūst daudz siltuma, bet atrast tās un aiztaisīt katru atsevišķi – maz cerību.
M. Atkauķis: „Meklējiet hermētisku III paaudzes siltināšanas materiālu TOGO, kas spēj ar viengabalainu slāni noklāt hermetizējamo laukumu, noalgojiet uzticamu būvuzņēmēju un esiet pārliecināti, ka jūsu mājās būs silti un patīkami.”