Dabas katastrofas. Vai mums ir iemesls satraukties?

Latvijā klimata izmaiņas pēdējā gadsimtā nav nesušas lielas kataklizmas. Arī pašreiz izstrādātie izmaiņu scenāriji mūsu reģionam ir mazāk postoši, nekā, piemēram, Eiropas dienvidiem.

“Lielākais drauds Latvijai ir ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūrā. Jau tagad ik gadu zaudējam hektāriem piekrastes zemes, jo notiek dabiska krastu erozija - jūra noskalo krastus. Ja ūdens līmenis kāps, erozija kļūs intensīvāka. Ja līmenis paaugstināsies tik dramatiski, kā paredz pesimistiskākie scenāriji, plašas piekrastes daļas var nonākt zem ūdens. Tāpat iespējami biežāki karstuma viļņi, sausums un lietavas, tomēr kopumā siltāks klimats tautsaimniecībai var nākt par labu,” skaidro meteorologs Toms Bricis.

Arī aktieris un vides aktīvists Leonardo di Kaprio, filmējoties Hjū Glāsa lomā filmā “Cilvēks, kurš izdzīvoja”, bija spiests mainīt filmēšanas vietu par tūkstošiem kilometru tikai tādēļ, lai sameklētu glītas, sniegotas ainavas, jo Albertā (Kanāda) neizdevās sagaidīt pietiekami sniegotu ziemu. Svētdien, 30.oktobrī televīzijas kanālā “National Geographic” būs skatāms di Kaprio un režisora Fišera Stīvensa jaunākais kopdarbs “Pirms plūdiem”.

Pirms globālās pirmizrādes “National Geographic” apkopoja iespējamās dabas katastrofas, par kurām uztraucas vides pētnieki.

2050 – 2100: Var applūst lielas teritorijas Ziemeļeiropā un ASV Austrumkrastā

Aizvien spēcīgākas vētras, ļoti augsti viļņi, ūdens līmeņa celšanās – tā pasaules okeāni lēnām “atbild” klimata pārmaiņām un temperatūras pieaugumam. Jūras līmeni ceļ kūstošie arktiskie ledāji un ūdens masas izplešanās, tam silstot.

Kopenhāgenas universitātes Nila Bora institūta aprēķini liecina, ka jūras līmenis Skandināvijā, Anglijā, Nīderlandē un Vācijas ziemeļu daļā var pieaugt pat par pusotru metru. Pastāv samērā liela varbūtība (26-27%), ka pie Londonas ūdens līmenis varētu celties līdz pat 1,75 metriem, bet Nīderlandē – par 1,8 metriem. Tiesa, Grenlandes “atkušana” maina smaguma spēka iedarbību Zemes garozā šajā reģionā, un tā vēl gadsimtiem ilgi celsies uz augšu. Botnijas līcī zeme “ceļas” straujāk nekā ūdens līmenis, tādēļ Somijā jūras līmenis varētu samazināties par desmit centimetriem.

Jūras līmeņa palielināšanās par diviem metriem var radīt daudzu pilsētu pārpurvošanos ASV Austrumkrastā. Virdžīnijas Jūras zinātņu institūta pētnieki secinājuši, ka pie Ņujorkas līdz 2050.gadam tas var palielināties par 79 cm, un teju ceturtā daļa pilsētas, kurā mīt 800 000 cilvēku, var nokļūt plūdu apdraudētā zonā.

2015 – 2050: Spēcīgāki mežu ugunsgrēki ASV

Karstākas un sausākas vasaras veicina tādu apstākļu rašanos, kas palielina ugunsgrēku riskus. Tādēļ Hārvarda universitātes Inženierzinātņu un lietišķo pētījumu skolas zinātnieki prognozē, ka līdz 2050.gadam ASV mežu ugunsgrēku “sezona” būs trīs nedēļas ilgāka, piedūmojums pieaugs divkārt un tiks radīti būtiski lielāki postījumi. Kopš 1999.gada uguns izpostītās platības ir palielinājušās no 0,9 līdz 2,6 miljoniem hektāru gadā. Tie ir miljonu dolāru zaudējumi ik gadu. Tā, pērn Vašingtonas štatā ugunspūķis vienlaikus plosīja 104 000 hektārus, nodarot vairāk nekā astoņus miljonus ASV dolāru zaudējumus.

Latvijā ugunspūķis šogad izpostījis vien 309 hektārus meža, taču nodarītie zaudējumi ir visai prāvi – aptuveni 425 000 eiro. Eiropā nevaldāmi mežu ugunsgrēki vasarās plosās Portugālē, Spānijā, Francijā, un arī šim reģionam prognozes ir bēdīgas.

2015 – 2050: Aktivizējas “dusmīgākie” Islandes vulkāni

Islande, kurā ir ap 30 ledājiem klātu vulkānu, atrodas uz robežas starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, kas attālinās viena no otras. Tādēļ pētniekus bažīgus dara teju jebkura vulkāniskās aktivitātes pastiprināšanās. It īpaši, ja atceramies 2010.gadā notikušo Eijafjadlajegidla izvirdumu, kas paralizēja lidmašīnu satiksmi visā Eiropā.

Bardabunga, kas aptuveni pirms 8000 gadiem izraisīja lielāko izvirdumu 10 000 gadu laikā, līdz šim izvirda aptuveni piecas reizes gadsimtā, pēdējo reizi – 1910.gadā. Tādēļ vērojot neskaitāmus pazemes grūdienus vulkāna tuvumā, 2014.gadā Islandes Meteoroloģiskais dienests sāka brīdināt par izvirdumu. Tika prognozēts jebkas, sākot ar plūdiem izkusuša ledāju dēļ līdz pat milzīgām plaisām un Torfjadlejegidla izvirdumam, kas varētu sapostīt upes un lielākās hidroelektrostacijas. Izvirdums, kas bijis lielākais kopš 1783.gada, ilga aptuveni pusgadu, ar izmesto lavu ik pa piecām minūtēm varēja aizpildīt amerikāņu futbola laukumu. Tā rezultātā radās 33 kvadrātkilometru liels lavas lauks.

2015-2065: Čīlē gaidāmas megazemestrīces

Čīle ir viena no seismiski aktīvākajām valstīm pasaulē, kas atrodas tā dēvētajā Klusā okeāna “Uguns lokā”, kurā norisinās 75% no pasaules tektoniskajām aktivitātēm. Spēcīgi pazemes grūdieni Čīlē ir jūtami vismaz dažas reizes gadā, taču 2014.gada 1.aprīlī notikusī 8,2 magnitūdu zemestrīce Klusā okeāna piekrastē, pie Ikikas pilsētas izraisīja nogruvumus, divus metrus augstus viļņus un vēl nopietnākas zemestrīces draudus. Tai sekoja vismaz astoņi spēcīgi pēcgrūdieni un vēl viena 7,8 magnitūdas spēcīga zemestrīce.

Ikika atrodas zonā, kur notiek tektonisko plātņu kustība, proti, Nakas plātne slīd zem Dienvidamerikas plātnes. Zinātnieki uzskata, ka šī bija t.s. megazemestrīce, kuru izraisa plātņu pārvietošanās. Konkrētajā zonā megazemestrīce nebija notikusi kopš 1877.gada, taču 2014.gadā atbrīvojies vien 33% no zemes slāņos uzkrātās tektoniskās spriedzes, tādēļ spēcīgas kataklizmas ir iespējamas arī turpmāk. Piemēram, 8,3 magnitūdu zemestrīce centrālajā piekrastē pērn septembrī izraisīja vairākus metrus augstus cunami un lika evakuēt miljonu cilvēku no piekrastes rajoniem. 1960.gadā Čīle piedzīvoja 9,5 magnitūdas spēcīgu zemestrīci, kas izraisīja cunami Japānā un Havaju salās un tiek uzskatīta par visspēcīgāko reģistrēto tektonisko kataklizmu.

2015-2065: Zemestrīce var sagraut Oregonu un izpostīt Kaliforniju

Arī Oregona (ASV) atrodas virs tektonisko plātņu (Ziemeļamerikas, Huana de Fukas) saskares vietām un tiek uzskatīta par “klusāko plātņu saskares vietu”. Tieši nosacītais seismiskais klusums dara zinātniekus bažīgus. Jau kopš 2010.gada viņi prognozē, ka Oregonā var notikt graujoša zemestrīce, cunami, kas sagraus rietumkrastu un radīs desmitiem miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. Pētniekus uztrauc situācija faktiski visā Kaskādijas lūzuma zonā (no Kalifornijas ziemeļiem līdz pat Vankūverai), jo jau vairākus gadus seismiskā situācija ir līdzīga apstākļiem pirms deviņu magnitūdu stiprās zemestrīces Japānā 2011.gadā. Piemēram, zemestrīces gar Sanandreasa lūzumu notiek biežāk nekā ticis prognozēts iepriekš. 7,9 magnitūdu spēcīgi grūdieni Kalifornijas dienvidos pēdējo reizi satricināja 1857.gadā, tādēļ nākamos var gaidīt “kuru katru dienu”.