Ieva Adamss atklāti par seksu un erotiku savā dzīvē

Ieva: Šobrīd mācos pati un mācu citus - pasniedzu RISEBA sabiedriskās attiecības, turklāt esmu veiksmīgi novedusi līdz beigām savus pirmos stila kursus un uzsākusi otro „tūri” jaukajā apvienībā hobijukursi.lv. Biju varen pārsteigta, ka mūsdienās, kad cilvēki ir tik izlutināti ar bagātīgo un mainīgo veikalu piedāvājumu, kāds vēl interesējas par personiskā stila veidošanu! Un man pašai ir diezgan liels atklājums, ka varu palīdzēt cilvēkiem tuvāk iepazīt savu personību un savas patiesās intereses.

Līdz šim uzskatīju, ka kā tāda privāta padomdevēja varu būt noderīga intīmajā jomā. Galu galā – cilvēka dzīvē šī sfēra ir visbūtiskākā. Arī manā, protams. Tāpēc nekaunos atzīties, ka nesen pati pieteicos kursos – jā, īstos seksa kursos (facebook-ā mana atzīšanās sacēla veselu vētru, ak vai...), kurus februāra 20.-ajos datumos pasniegs viens no izcilākajiem seksa guru – Holandē dzīvojošais krievu „koučs” Alekss Mejs (Alex May), (viņš ar dažām tēmām dalīsies arī festivālā „Erots 2014”, 21.februārī, - Aut. Piez.).Viņš „nelej ūdeni”, kā tik daudzi šajā slidenajā jomā mēdz darīt, Alekss burtiski uz pirkstiem parāda satriecoši iedarbīgus, konkrētus paņēmienus. Tas, ko pēc viņa mazajiem, youtube.com atrodamajiem video esmu izmēģinājusi, ir vienkārši kolosāli! Ar nepacietību gaidu, kad kļūšu vēl labāka mīļākā savam vīram.

Esam pamanījuši, ka Tu visai bieži intervijās esi ļoti atklāta un tieša arī jautājumos par pikantākām savas dzīves detaļām. Kas ir tas, kas ļauj Tev uzdrošināties par to runāt skaļi?

Ieva: Manuprāt, ir tikai dažas tēmas, par ko cilvēkam tiešām būtu jākaunas stāstīt: pirmkārt – par personisko muļķību, otrkārt – par pastrādāto noziegumu, negodīgu rīcību. Tās ir lietas, par kurām ir vērts kautrēties, ja jau reiz liktenis tevi tā „aplaimojis”. Bet mīlestība, jūtas, sekss?.. Kurš teicis, ka no tā būtu jākautrējas?! Neredzu milzīgu atšķirību starp to, ka atklātu jums savu mīļāko vakariņu recepti vai savu mīļāko seksa pozu, jo tas ir tajā pašā nepieciešamību līmenī kā ēdiens un elpošana, tikai vēl skaistāks, vēl brīnišķīgāks.

Kur slēpjas sievietes seksapīls?

Ieva: Manuprāt, tas slēpjas savu vēlmju, personības un ķermeņa izzināšanā un bezierunu pieņemšanā, un nemelošanā sev. Pašiedvesmā un vēlmē iedvesmot citus.
Uzreiz nāk prātā burvīgā un visu mīlēta aktrise Odrija Hepberna (franču aktrise – Aut. piezīme) - meitene ar stirnas skatienu, kurā noteikti ir iemīlējušies 9/10 planētas vīriešu. Pirms Odrija kļuva slavena un visu apbrīnota, viņa bija pārliecināta, ka nevienu neinteresē, neviens viņu neiekāro. Leģenda vēsta, ka Odrija reiz saņēmusies aiziet uz kādu „burziņu”. Apsēdusies tur stūrī un sākusi sevi pārliecināt, ka ir visskaistākā, seksīgākā, iekārojamākā utt. Tiklīdz viņa pati tam noticēja, pielūdzēji sāka uzrasties viens pēc otra! Bet - pavedināšana var būt arī īsts grēks, ja neesi sev noticējusi līdz galam, ja centies izlikties. Izlikties par kādu būtni, kas ir interesantāka, seksīgāka, brīvāka, nekā patiesībā esi. Kā tāda tikumīga tautu meita, kas nav izturējusi apkārtējo seksualitātes spiedienu un nolēmusi, ka jābūt „normālai” – jāsaģērbjas maksimāli maucīgi un jāizturas maksimāli vaļīgi, tad gan dabūs savu sapņu džeku. Protams, viņa kādu dabū – varbūt ne ideālo, bet varbūt gana sakarīgu cilvēku, tikai viena nelaime – viņš tak’ ir iekārojis viņas masku, ne viņu pašu! Es pieņemu, ka sievietei svarīgāk ir atrast Princi, kurš kļūs par viņas dzīves Karali, nevis maldināt sevi un partnerus vienas nakts sakaros.

Kā, Tavuprāt, visveiksmīgāk savaldzināt un pavedināt vīrieti, lai tas neizskatītos vulgāri un kliedzoši?

Ieva: (smejas) Nu, tas ir apmēram tā, kā stila etiķete raksturo labi audzinātu cilvēku – tur ir četras nepieciešamās sastāvdaļas: āriene, runas kultūra, 50% labvēlības un 50% personiskās pašcieņas sajūtas. Pašcieņa un labvēlība vienādās proporcijās – tas ir tas rādītājs, ka esi izcila personība, kādu iekārotu katrs un it visi! Šī lieliskā (un, spriežot pēc maniem novērojumiem – ārkārtīgi retā) īpašību kombinācija arī rada iespaidu, ka esi pilnīgi apmierināta ar dzīvi, tev ir viss, ko vēlies – ticiet man, tas ir nenormāli spēcīgs „āķis”, uz kura uzķeras vīrieši. Nu, bet loģiski – vai tad kāds varētu sev vēlēties problēmu māktu, stervozi depresīvu būtni?!

Saki, vai ir kāda ķermeņa daļa, kuru uzskati par savu lielo trumpi?

Ieva: Ak... tas ir tiiiiik grūts jautājums! (atkal smejas). Nekā nespēju izšķirties starp acīm un krūtīm. Tāpēc mēdzu tās, hmm, kā lai to pasaka... satuvināt! Nemīlu kaklarotas, man patīk liels, elpojošs dekoltē. Un tad starp acīm un krūtīm vairs nav nekādu šķēršļu! Mums, sievietēm, taču ir svarīgi, lai vīrietis atzīst gan mūsu iekšējo skaistumu, gan sievišķo seksapīlu. Voila! – te tie abi ir komplektā!

Kāds, Tavuprāt, ir veiksmīgu attiecību pamats? Cik liela loma attiecībās ir tieši seksam?

Ieva: Par veiksmīgu un mūžu ilgu attiecību noslēpumu varēšu runāt tikai vecumdienās, ja pašai tiktāl izdosies. Pagaidām ir pāragri cilāt šo tēmu. Cik svarīgs attiecībās ir sekss? Tas ir dzīvības avots. Tas, kas, gadiem ejot, neļauj cilvēkam pārkokoties, kļūt cietam un... trauslam. Vai man jāpiebilst, ka te jēdzienu „sekss” saprotu tā visplašākajā nozīmē, ne tikai kā peņa ievadīšanu makstī?.. Bet gan kā nebeidzami daudzveidīgas attiecības starp diviem cilvēkiem, kas nav aseksuāļi?

Kas ir mīlestība, un kas ir sekss?

Ieva: Es uzskatu, ka mīlestība starp sievieti un vīrieti vispār nav iespējama bez seksa (un atkal atkārtošos – seksa tā visaptverošajā nozīmē). Un nestāstiet man, ka ir kaut kādas platoniskas attiecības! Sekss nav tikai ķermenisks. Reizēm, netiekot līdz tam ķermeniskumam, tu vari ar savām ilgām, iekāri un milzīgo mīlestības intensitāti novest to otru cilvēku līdz katarsei, līdz reālam orgasmam. Un tā nav zinātniskā fantastika. Es nojaušu, ka šo visaptverošo orgasmu spēj sniegt tikai tāds partneris, kurš sevi pilnībā aizmirst. Pilnīgi pazaudē sevi, iziet no sevis citā cilvēkā tik tālu, ka nekas pāri nepaliek... Lūk, tā ir katarse, tas ir orgasms. Tāds, kuru neviens Cosmopolitan seksa raksts neiemācīs, jo tas nāk no citiem „plauktiem”, tīrās mīlestības un pilnīgās saplūsmes laukiem.

Būtībā tā ir meditācija. Ja agrāk mēdzu stundām meditēt, pasūtot ģimeni „bekot”, tad tagad labāk šādi „pameditēju” gultā ar vīru, gūstot un dodot to, ko grūti vārdiem aprakstīt.

Kādus ieteikumus par sievietes apmierināšanu Tu dotu vīriešiem? Kas ir viņu lielākās kļūdas?

Ieva: Man šķiet, vīrieši ir iedomājušies, ka, ja viņiem ir loceklis darba kārtībā, tad faktiski neko vairs arī nevajag. Es te nemēģinu kādu pierunāt skriet uz seksšopu – tur jau nopērkamas ir vienīgi protēzes... Bet - ir tāda „štelle” kā pirksti, ko vīriešiem, šķiet, īpaši nepatīk izmantot – nu, jā, tāda kā kauna lieta, jo tu taču neesi impotents! Ko nu tur knibināsies! Retais zina, ka šī „knibināšanās” ir pilnīgi obligāta lieta, kas atbrīvo sievieti no iepriekšējās attiecībās uzkrātās negatīvās pieredzes, arī no ikdienas spriedzes, no visiem viņas murgiem un neapmierinājumiem. Sieviete pirmā orgasma laikā izsviež visu šo „krāšņo” kokteili, un vīrietim, nabadziņam, tas jāuzsūc sevī, ja viņš ir apmierinājis sievieti klasiski – ar locekli. Šausmas!..

Varbūt vari minēt kādu absurdāko apgalvojumu par sieviešu apmierināšanu?

Ieva: Absurdākais ir domāt, ka, ja tev kaut reizi ir bijis sekss, tu jau zini visu. Tas attiecas uz abiem dzimumiem, protams.

Kas ir tas, uz ko Tu seksā nekad neparakstītos? Ko uzskati par savu tabu?

Ieva: Oii... Es īsti nezinu, vai to vispār var attiecināt uz seksu – piemēram, partnera apvemšanu vai apkakāšanu. Arī seksu ar dzīvniekiem. Es spēju to saprast, bet man tas, paldies Dievam, nav vajadzīgs un neinteresē.
Man gan nav nekādu tabu parastās shēmas - cilvēks plus cilvēks - ietvaros. Reiz gadījās izmēģināt smacēšanu. Tas nu gan bija jautri - cilvēks, kurš ar mani šo triku izmēģināja, bija psihoterapeits. Viņš centās man iegalvot: „Es zinu, ka tev tas patīk.” Kādas šausmas... es knapi paliku dzīva! Bēgu no viņa pēc tam pa gabalu. Viņš bija tik smieklīgs ar to savu pārliecību „es zinu, ka tev patīk...”, nu, īsts sadists...

Cik ilgu laiku, Tavuprāt, sieviete var iztikt bez seksa? Kādas tam ir sekas?

Ieva: Pāris, dzīvojot kopā, bez seksa var iztikt ļoti ilgi, un tur iedarbojas viens ārkārtīgi viltīgs mehānisms - tiklīdz tu nemīlējies katru dienu, gribās arvien mazāk, tiklīdz gribās mazāk, tu izlaid vēl kādu dienu... Un, skat – pēkšņi tev iestājas tāds kā aizsargrežīms – ķermenis saka: „Nē, man neko vairs vispār negribas, liels paldies!”.
Mēs ar vīru arī reiz šādā „purvā” iebraucām. Patiesībā tas bija diezgan dramatiski un beidzās ar to, ka es vienkārši nedēļas nogalē bērnus atdevu vecmāmiņām, teju vai ar pretošanos iegāzu vīru gultā un - tad jau viss atkal bija labi. Viņš pēc tam teica: „Ak, Dievs, tas taču bija jādara jau sen! Kas mums bija uznācis?!” Sarunājām tam vairs nepretoties. Tā tas vienkārši ir - ķermenim ieslēdzas aizsargreakcija: ja nav, tad nevajag arī.

Kāda ir Tava attieksme pret baudu vienatnē jeb pašapmierināšanos? Kā Tu skaties uz to, ka vīrietis/sieviete, esot nopietnās attiecībās, ar to tomēr nodarbojas?

Ieva: Ar to ir forši nodarboties partnera klātbūtnē. Nu, kādas problēmas - ja gribi, izmanto viņu kaut aizmigušu vai pusmiegā, ja tev pēc seksa kaut kas pietrūka! Dari to turpat un uzreiz! Kaut vai iztēlojies, ka esi sunītis, kas „izdrāž” saimnieka kāju!.. Tas ir labākais dzīvais porno, ar ko tu vari apdāvināt savu mīļoto cilvēku! Bet – ja cilvēks to dara viens pats slepenībā, tas nozīmē, ka viņš ir lielā stresā, kuru partneris, diemžēl, noņemt nespēj.

Ir cilvēki, kuri dzīvo pēc principa „sekss tikai pēc kāzām”. Kā Tu uz to raugies?

Ieva: Tagad man liekas, ka tas ir vislabākais variants - ja vien tie divi cilvēki ir nocietušies līdz laulībām atbilstoši saviem uzskatiem, nevis kādas reliģijas uzspiestu likumu ierobežoti. Nevainīgi saejot kopā un sākot dzīvot seksuālo dzīvi, viņi automātiski viens otram ir vislabākie! Tas noteikti ir brīnišķīgs, dzīvotspējīgs variants – gan ne pilsētā, bet pēc iespējas attālākā no „seksuālās civilizācijas” nostūrī.

Kāda ir Tava attieksme pret viendzimuma attiecībām?

Ieva: Daudz pozitīvāka kā pret mocīšanos vientulībā un savu vēlmju apspiešanu. Tā vai citādi - izvēle ir tik maza! - vai nu sieviete, vai vīrietis! Taču jau ne mīļākais kāmītis (smejas)! Piedodiet, es joprojām nespēju saredzēt problēmu tajā, ka cilvēks mīl cilvēku.

Vai esi kādreiz bijusi uz festivālu „Erots”? Kā vērtē šāda pasākuma ideju?

Ieva: Esmu bijusi vairākkārt. Mani šī izstāde ļoti interesēja seksuālo meklējumu gados, kad vācu pēc iespējas vairāk iespaidu, kolekcionēju jūtas un sajūtas, un mēģināju aptvert šo plašo seksuālās baudas lauciņu. Man likās tik aizraujoši, ka tādas lietas, par kurām ikdienā pieņemts kautrēties, pēkšņi tiek izliktas apskatei kā tādā gadatirgū. Nepalaidu garām iespēju tur iegādāties visādas interesantas rotaļlietas.
Sanāca tā, ka pirms dažiem gadiem es apmeklēju tādu pašu erotikas izstādi Utrehtā, Holandē. Biju domājusi, ka tāda izstāde seksuālās brīvības zemē noteikti pārspēs visu, ko jebkad esmu redzējusi Latvijā. Bet tieši tur es sapratu, cik nenormāli „kruts” ir mūsu pašu „Erots” – nedz šovi, nedz preču klāsts nevarēja pat līdzināties mūsējam!.. Nu varu teikt, ka esmu mūsu vietējā Erota piekritēja un patriote!

Vienīgā lieta, kas toreiz bija īstenota Utrehtā, un ko varētu pārņemt mūsu „Erots”, bija tāds kā svingeru labirints: halles vidū uzceltas sienas ar dīvāniņiem un mazām, bezmaz vai kartona istabiņām. Te nāca izmēģināt savas jaunās rotaļlietas apmeklētāju pāri vai atrast izpriecu partneri vientuļnieki. Nezinu, vai pie mums šāds „labirints” strādātu, tomēr man šķiet – tur toreiz daudzi guva gana uzbudinošu pieredzi, lai justos apmierināti ar sevi un dzīvi.

Interviju sagatavoja aģentūra "Piraija Group"