“Kas ir Simona Limbra sirds, cilvēka sirds, kopš brīža, kad piedzimstot tā iepukstējās straujāk, kad, gaidīdamas notikumu, straujāk pukstēja arī sirdis ārpusē, kas ir šī sirds, kādēļ tā dauzījās, šķebināja dūšu, bija pilna, traucās viegla kā spalviņa vai spieda smagi kā akmens, kādēļ tā atmaiga, kas to pārsteidza, – mīlestība; kas tā ir, Simona Limbra sirds, kas filtrējusi, ierakstījusi, arhivējusi, divdesmitgadīga ķermeņa melnā kaste, neviens īsti nezina, vien kustīgs ultrasonogrāfijas attēls spētu to atspoguļot, parādīt prieku, kas iesilda, un bēdas, kas sažņaudz, tikai kopš pirmsākumiem zīmētas elektrokardiogrammas izdruka tai varētu piešķirt formu ..” – tā sākas šis neparastais, skaistais un sāpīgais romāns par dzīvi, kas gan beigusies, tomēr spēj salabot citus dzīvos. | 
Pavadi brīvo laiku ar draugiem sportiskā atmosfērā 
