Kā kļūt laimīgai, mīlētai un veiksmīgai sievietei. 1.daļa

Taču vispirms apskatīsim, no kurienes tie rodas.

Situācijas un audzināšanas piemēri ģimenēs

Ir ģimenes, kurās jau no agras bērnības meitenēm tiek iemācīta "viņas sūtība", "viņas liktenis". Šādā situācijā viss it kā būtu skaidrs- ir vecāki, ir meita, kurai periodiski tiek teikts: "Redz, kur mūsu draugu meita, viņa gan ir gudra, viņa dzīvē tālu tiks. Bet tu nepārdzīvo, nu un tad, ka matemātiku nesaproti. Agrāk sievietes vispār nemācījās, bet apprecējās, dzemdēja bērnus, gatavoja vīram ēst un nekas, bija apmierinātas ar dzīvi!"
Uz bērna iebildumiem par to, ka viņa tāpat kā draugu meita arī būs laimīga, veiksmīga, bagāta un izies pie vīra, kurš no viņas neprasīs sēdēt mājās un gatavot ēst, vecāki labākajā gadījumā māj ar galvu un sūta bērnu prom uz citu istabu spēlēties vai arī vispār atmet ar roku, smīkņā un nemaz neklausās bērna teiktajā.
It kā neapvaino bērnu, bet arī neņem nopietni. Kā saka "zini savu vietu"

Kad šāda meitene pieaug, viņa cenšas pierādīt vecākiem, ka ir citāda, ka viņa var kļūt veiksmīga, laimīga un bagāta, taču viņas mēģinājumi bieži vien ne pie kā nenoved, tā kā bērnībā "iepotēto" ir grūti pārvarēt. Ja arī kaut ko sanāk sasniegt, tas nāk ar milzu piepūli un lielu enerģijas patēriņu. Rezultātā sievietes bieži vien sāk domāt, ka vai nu viņai neko nevajag, vai arī, ka tāds ir viņas liktenis.

Ir ģimenes, kur bērni tiek audzināti ar nenormālas kritikas un agresijas palīdzību. Mēs tagad neizskatīsim to vecāku kompleksus, kas savas problēmas risina ar bērnu starpniecību, bet gan apskatīsim šādas audzināšanas iznākumu.

Tādās ģimenēs bērnam tiek teikts:
- Vai tu esi galīga muļķe? Tu taču pilnīgi neko nesaproti!
- Ja tu tā uzvedīsies, tad tāpat kā mana paziņa beigsi savu dzīvi mēslainē!
- Kam tu tāda būsi vajadzīga? Neviens normāls puisis neprecēs tādu, kā tu.

Iespējams, ka vecāki šādā dīvainā veidā mēģina mainīt bērna uzvedību, vai sekmes skolā, taču rezultātā sanāk otrādi. Vai nu meitene izaug un par spīti vecākiem tiešām sāk uzvesties tamlīdzīgi, vai arī, pat ja nedara neko par spīti un neko necenšas pierādīt vecākiem, viņas dzīvē viss iet greizi. It kā ar normāliem puišiem iepazīstas, satiekas, pat sāk dzīvot kopā, taču pēc kāda laika viss pajūk. Arī darbā bieži vien rodas problēmas. Meitene, vai jau sieviete, ir tik nepārliecināta pati par sevi, ka bieži vien konfliktē un ir agresīva attieksmē pret citiem, kas ne visai pozitīvi ietekmē attiecības kolektīvā un privātajā dzīvē.

Vai arī viņa izaug noslēgusies sevī, kas, kā jūs saprotat, ir tikpat slikti un negatīvi ietekmē kā attiecības ar vīriešiem, tā arī cerības uz veiksmīgu un laimīgu dzīvi.

Bieži vien tādas sievietes ir tik nepārliecinātas par sevi, ka izejot pie vīra, pat pacieš viņa neadekvāto uzvedību. Par kādu laimi tādā gadījumā vispār var runāt?

Var nosaukt vēl dažus audzināšanas piemērus, kad meitenēm jau no bērnības tiek "iepotēts" zems pašvērtējums un sevis noniecināšana. Taču, domāju, ka divi piemēri būs diezgan, lai jūs pēc analoģijas varētu izskatīt tamlīdzīgas situācijas.

Jebkurā gadījumā mums nav vajadzības izskatīt konkrētas situācijas, bet gan metodes, ko ar to visu darīt.

Vai iespējams vismaz kaut ko izmainīt savā dzīvē?

Vai var atbrīvoties no bērnībā iegalvotajām atziņām un tēliem par to, kāda jūs esat "slikta, neveiksminiece, nelaimīga, necienīga, neglīta utt?"
Un ja var, tad kā to izdarīt? Un vai vispār vajag to darīt?

Es jums atbildēšu uz šiem jautājumiem un sākšu ar pēdējo. Vai ir jāatbrīvojas no bērnībā iegūtiem kompleksiem un kāpēc? Vai arī tie paši ar laiku izzūd?

Un kā vēl vajag atbrīvoties! Pretējā gadījumā jūs tā arī nerealizēsiet savas dzīves sapņus. Tieši atbrīvošanās no negatīvām pārliecībām atbrīvo enerģiju, kas jums palīdzēs kļūt laimīgai, mīlētai, veiksmīgai, bagātai utt.

Kas tad ir bērnības kompleksi? Tas ir pazemināts pašvērtējums un neticība saviem spēkiem. Sekas- noslēgšanās sevī, agresija, spēcīgs aizvainojums pret vecākiem, pret apkārtējiem cilvēkiem par to, ka viņi nav pienācīgi jūs novērtējuši. Bieži vien arī uz vīriešiem, jo sievietei, kas nav par sevi pārliecināta, kā likums, ir milzīgas problēmas attiecībās ar vīriešiem.

Visiem šiem aizvainojumiem un kompleksiem no kaut kā ir jāpārtiek. Tad nu viņi arī pārtiek no cilvēka enerģijas, t.i., no jūsējās enerģijas. Un jo vairāk ir šādu neatrisinātu problēmu cilvēkam, jo atbilstoši mazāk un mazāk viņam paliek enerģijas citām lietām. Un gadiem ejot, lai cik tas nebūtu skumji, negatīvās pārliecības neizzūd, bet tikai krājas un aug augumā. Tā it kā tās atrastu sev apliecinājumu dzīvē.

Piemēram, ja sieviete uzskata sevi par normāla vīrieša un laimīgas ģimenes dzīves necienīgu, tad viņa savā ceļā arī satiek, maigi sakot, ne visai kārtīgus vīriešus. Tādā veidā bērnībā viņai "iepotētais" atrod sev apliecinājumu un dzīvo uz "urrā", patērējot visu to enerģiju, kuru citkārt varētu izmantot vēlmju un sapņu realizēšanai, kas nestu veiksmi un laimi.

Tāpēc ar negatīvajām pārliecībām jāstrādā. Citādi tās aprīs visu jūsu enerģiju. Bet, ja nav enerģijas, nav vēlmju piepildījuma, tad nav iekšējā miera un apmierinājuma utt.

Lielā mērā laimes sajūta un vienas vai otras vēlmes piepildīšana atkarīga no tā, cik daudz jums ir brīvas enerģijas un vai tāda vispār ir, vai varbūt visa enerģija tiek patērēta aizvainojuma, nepārliecības un citu bērnībā "iepotēto" kompleksu uzturēšanai.

Ja jūs sapratīsiet, kā atbrīvot enerģiju un ievirzīt to pareizajā gultnē, jums vairs negribēsies paturēt sevī tik daudz aizvainojuma, vilšanās, agresijas un naida pret dzīvi. Jūs sāksiet piedot citiem, pieņemt sevi un, protams, iemācīsieties sevi novērtēt un atbrīvoties no negatīvām pārliecībām attiecībā uz sevi.

Kur nav aizvainojuma, tur ir viegluma sajūta un miers sirdī. Bet kur ir viegluma sajūta un miers sirdī, tur ir vieta laimei. Jūs pārstāsiet pamanīt negatīvismu apkārt sev, it kā tāda nemaz nebūtu. Jo vairāk viegluma un miera, jo vienkāršāk pievērst uzmanību tam, kas jums vislabāk sanāk un patīk, attīstīt savas dotības un talantus, saredzēt tālākās iespējas.

Tie, kam nav pazemināts pašvērtējuma līmenis, jūt pārliecību par sevi, ir apmierināti ar sevi un dzīvi. Bet tur, kur ir pārliecība, ir arī personīgā laime, laimīga ģimenes dzīve, panākumi darbā, radošais gars un labas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.
Kur nav aizvainojuma sajūtas, agresijas, sevis nopēluma, tur ir milzīgs daudzums atbrīvotas enerģijas, tātad arī vēlmju realizācija. Un ne jau vienkārši realizācija, pielietojot milzīgu piepūli; vēlmes piepildās viegli, it kā pašas no sevis. Kad jūs kaut ko gribat, sākat tiekties uz to un uzsākat pirmos soļus vajadzīgajā virzienā, Visums it kā paver jūsu priekšā durvis, rāda jums ceļu, "sarīko" nejaušas tikšanās un sakritības.

Kā tad atbrīvoties no kompleksiem, jūs jautāsiet? Par to, kā strādāt pie pārliecības radīšanas sevī, pastāstīšu nākošajos rakstos.

Anastasija G.