Paulu Koelju. Mīlestība. Atziņas no autora grāmatām. 1.daļa
Mēs visi protam mīlēt, šāda dāvana mums piemīt no dzimšanas.Ir cilvēki, kas to dara tiešām labi, bet lielākajai daļai mīlēt jāatceras, jāiemācās no jauna. Un visiem bez izņēmumiem būs jādeg pagātnes emociju sārtā, jāatdzīvina prieki un bēdas, kritieni un atgūšanās, līdz kļūs saskatāms pavediens, kas rodams ikvienā jaunā tikšanās reizē un rāda pareizo ceļu. Jā, šāds pavediens eksistē. Vienpadsmit minūtes
Mīlestība nav nedz liela, ne maza. Tā ir tikai mīlestība. Jūtas nevar izmērīt kā ceļa ilgumu. Ja tu tomēr darīsi - nevilšus sāksi salīdzināt ar to, ko kādreiz esi dzirdējis, vai ar to, ko cerēji atrast. Un tad tev vienmēr nāksies klausīties svešos ceļojuma stāstos tā vietā, lai dotos ceļā pašam.
No hronikām. Lidostas piezīmes
Mīlestībā jautājumi ir lieki. Līdzko mēs sākam domāt, tā mūs pārņem šaubas un bailes.Neizskaidrojamas bailes, kuras nav iespējams izteikt vārdos. Tāpēc nevajag jautāt, bet gan darīt. Kā tu pats tik daudzreiz esi teicis - vajag riskēt.
Pjedro upes krastā sēdēju un raudāju
Mīlestība ir vienas vienīgas lamatas. Kad tai iegribas mūs pārņemt, tā rāda vienīgi savu gaišo pusi, liedzot saskatīt šīs gaismas mestās ēnas.
Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju
Piedzimstot mums visiem ir viens mērķis, un tā ir Mīlestība. Bet to nedrīkst koncentrēt tikai vienā cilvēkā, mīlestības dzirkstis ir izkaisītas pa visu pasauli un gaida savu atklājēju. Šīs mīlestības vārdā tu ej gulēt un tās vārdā celies. Aizgājušais nedrīkst atgriezties. Ir jātur acis vaļā.
Uzvarētājs ir viens
Nekam citam pasaulē nav nozīmes - tikai mīlestībai. Tādu mīlestību Jēzus juta pret cilvēci, tā bija tik dižena, ka pagrieza pasauli un mainīja vēstures gaitu. Dzīvodams vientuļnieka dzīvi, Jēzus panāca to, ko nespēja ne ķēniņi, ne armijas, ne impērijas.
Burvja piezīmes.
Tikai sastopot savu Otro pusi, mēs iemācāmies saprast dzīvi un pasauli.
Brida
Viņa bija iemīlējusies arī senāk, bet līdz šim vakaram mīlestība allaž bija nozīmējusi arī bailes. Un šīs bailes, lai cik niecīgas arī būtu, vienmēr atgādināja tādu kā plīvuru, caur kuru acīm paveras itin viss, tikai ne krāsas. Šobrīd, stāvvot pretim savai Otrajai pusei, viņa saprata, ka mīlestības sajūta ir ļoti cieši saistīta ar krāsām - tā vien šķita, ka pār viņas Otro pusi licas simtiem dardedžu tilti. ''Cik daudz esmu zaudējusi, bīdamās zaudēt!'' Viņa domāja, priecājoties par gaišajām krāsām.
Brida
Daudzi neļauj sev mīlēt tāpēc, ka uz kārts jāliek pārlieku daudz: gan pagātne, gan nākotne.
Veronika grib mirt.
Kad mēs mīlam un no sirds ticam, mēs jūtamies visvareni un mūs apņem miers, ko dod apziņa, ka nekas uz pasaules nespēj satricināt mūsu ticību.
Burvja piezīmes
Paulu Koelju. Mīlestība. Atziņas no autora grāmatām.2. daļa
Paulu Koelju. Mīlestība. Atziņas no autora grāmatām.3. daļa
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]