Cik vecs ir Jaunais gads?

Pēc zinātnieku domām Jaunā gada svinēšana sākusies vairāk kā divus ar pusi tūkstošus gadu atpakaļ jeb, citiem vārdiem sakot, vēl pirms mūsu ēras. Notika tas Mezopotāmijā, kur tieši tolaik dzima civilizācija. Viena no daudzajām mūsdienu svinēšanas varianta atšķirībām bija tāda, ka Jaunais gads sākās 1.martā. Šis datums sakrita ar lauku darbu sākumu, tieši tāpēc marts tolaik bija pirmais gada mēnesis.

Pirmais, kas nosauca 1.janvāri par svinamu Jaunā gada sākumu, bija Romas imperators Jūlijs Cēzars. Tas notika 46. gadā pirms mūsu ēras. Tajā laikā tika reformēts romiešu kalendārs un tā vietā stājās juliāņu kalendārs.

Krievijā jauno gadu svinēja 1.martā līdz pat XV gadsimtam. Taču arī pēc tam ne uzreiz pārgāja uz janvāra mēneša svinībām- no 1492 gada Jaunā gada svinības tika pārceltas uz septembra mēnesi. Tam par iemeslu bija meslu, gruntsnomas un nodevu vākšana.

Tikai 1700 gadā eiropeiskās tradīcijas beidzot skāra arī Krieviju, kad pie varas nāca Pēteris Lielais, kurš izdeva pavēli par Jaunā gada svinēšanu 1.janvārī, kā arī izmainīja gadu skaitīšanas sistēmu. No šī brīža laiku sāka skaitīt no Kristus dzimšanas, nevis no pasaules radīšanas dienas. 1.janvāra izpriecas tautā guva popularitāti, taču šī diena kļuva par vairāk laicīgiem, nevis reliģioziem svētkiem.

1918.gadā ieviesa gregoriāņu kalendāru, taču oficiāli šajā kalendārā Jaunais gads tika atzīmēts tikai 1947. gadā.

Padomju valstī šie svētki iedzīvojās diezgan grūti un ilgi. Un viss tikai tāpēc, ka tiem bija pagānu un reliģiozas saknes, bet tas nepiedienēja padomju laika cilvēkam, un veselus 27 gadus, līdz pat 1946. gadam, 1.janvāris skaitījās parasta darba diena.

Līdz pat mūsdienām visas Eiropas valstis Jauno gadu svin 1. janvārī.

Kā jau jūs nopratāt, Jaunā gada svinības ir gadsimtiem sena tradīcija, tāpēc ļoti precīzi noteikt Jaunā gada svinību vecumu ir diezgan sarežģīti.

Lai kā arī nebūtu, vēl viens gads tūlīt būs vēsture. Jautru, vērtīgu, veselīgu, garšīgu un kulturālu Jums 2015. gadu!