Tuvojas Mātes diena

Mātes dienas vēsture sākās tālajā 1908. gadā, kad amerikāniete vārdā Anna Džervisa no Filadelfijas ierosināja atzīmēt mātes dienu par piemiņu savai mammai. Anna rakstīja vēstules valsts institūcijām un sabiedrībā populāriem cilvēkiem ar piedāvājumu vienu dienu gadā veltīt mātes godāšanai. Viņas pūles vainagojās ar panākumiem, un 1913. gadā Virdžīnijas pavalsts atzina Mātes dienu kā oficiālu svētku dienu.

Nenoliedzami Mātes diena ir vieni no aizkustinošākajiem svētkiem gadā, jo tieši mamma ir tā, kura vienmēr visu sapratīs, vienmēr pažēlos un vienmēr jūs mīlēs, neskatoties ne uz ko.

Mātes laime un skaistums visos laikos ir apbrīnots arī no labāko mākslinieku un dzejnieku puses. Ne velti tas tā bijis. No tā, cik ļoti tiek cienīta sieviete, kas audzina bērnus, varēja noteikt kultūras pakāpi un sabiedrības labklājību šajā valstī. Pastāvēja pieņēmums, ka laimīgi bērni aug draudzīgā ģimenē un laimīgas mātes uzraudzībā.

Vecajā Derībā pirmā sieviete - māte nosaukta Ievas vārdā, kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē - Dzīvā. Tātad mātes vārds jau pasaules radīšanas sākumā bijis Dieva mutē.

Amerikāņu Mātes diena
Neskatoties uz vēstures faktiem par Mātes dienas rašanos Eiropā, ASV cenšas uzsvērt to, ka tieši Amerika ir tā vieta, kur tika iesākta šīš jaukās dienas svinēšana.

Anna Rīsa Džārvisa vecākā bija svētdienas skolas skolotāja. Viņa dibinājusi māšu draudzības dienas. Iespējams tieši tas pamudināja viņas meitu Annu vēlāk, 1913. gadā, dibināt īpašu nacionālo mātes dienu. Kad vecā Anna Rīsa Džārvisa nomira, Anna jaunākā atraidīja visus preciniekus un visu mūžu nodzīvoja kopā ar savu aklo māsu Elsinoru, sērojot pēc mirušās mātes.

1907. gadā viņa uzsāka vēstuļu rakstīšanas kampaņu, lūdzot garīdzniekus, uzņēmējus un kongresmeņus atbalstīt viņas ideju par nacionālās Mātes dienas dibināšanu. Anna rakstīja, ka bērni bieži vien nenovērtē savas mātes, kamēr viņas ir dzīvas, tāpēc ar šādu īpašu mātēm veltītu dienu cilvēki tiktu mudināti cienīt savus vecākus un stiprināt ģimeniskās saites. Amerikas varas un ticības tēvi viņai piekrita un ceļā nestājās. Pirmo reizi Mātes diena tika svinēta 1908. gada 10. maijā, kad Anna šiem svētkiem par godu organizēja baznīcu dievkalpojumus Grāftonā Rietumvirdžīnijas štatā un Filadelfijā. Šajos dievkalpojumos aizsākās tradīcija piespraust pie apģērba sarkanu neļķi, ja cilvēka māte ir dzīva, un baltu - ja māte ir mirusi.

Pamazām Mātes dienas svinēšanas tradīcija izplatījās visās Savienotajās Valstīs. Taču oficiāli tikai 1913. gadā prezidents Vilsons Mātes dienu lika ierakstīt kalendārā kā oficiālus Amerikas nacionālos svētkus. Jāpiebilst, ka ar Annas uzstājīgu rīcību 1912. gadā tika izveidota Mātes dienas starptautiskā asociācija, kuras mērķis bija popularizēt Mātes dienas saturīgu svinēšanu visā pasaulē. Dažus gadus svinēti šie svētki Annai vairs nepatika. Viņa uzskatīja, ka tie kļuvuši pārāk komerciāli. 1923. gadā viņa pat iesniedza tiesā prasību, lai Mātes dienu likvidētu. Taču neviens viņā neklausījās.

Anna Džārvisa nomira 1948. gadā 84 gadu vecumā, un savas dzīves pēdējos gadu veltīja cīņai pret pašas iedibināto svētku komercializāciju.

Mātes diena Eiropā
Lai kā amerikāņi vēlētos, lai Mātes dienas dzimtene būtu ASV, taču vēstures fakti liecina ko citu. Mātes dienas tradīciju pirmsākumiem meklējami nevis ASV, bet gan tālajā 16. - 17. gs. Anglijā, kad dienā, kas tika dēvēta par Mātes dienu, bērni centās atgriezties vecāku mājās un sveikt māti. Šajā dienā ticīgie devās uz draudzes baznīcu, lai pateiktos Dievam. Šos svētkus svinēja nelielā ģimenes lokā. Taču pastāv vēstures liecības, kas norāda, ka jau senajiem grieķiem bija tradicionāli pavasara svētki, kas bija veltīti māšu aizgādnei, dievietei Rejai, bet senajā Romā martā tika rīkotas svinīgas ceremonijas par godu dievietei Kibelei, māšu aizgādnei.

Viduslaiku Anglijā Lielā gavēņa laikā baznīcas svinēja Mātes svētdienu. Mācekļi un kalpotāji šo dienu pavadīja mājās nestrādājot un pasniedza savām mātēm nelielas dāvaniņas vai "mātes kūku".

Mātes diena Latvijā.
Sākot ar 1921. gadu, Latvijas presē tika publicēti raksti par Mātes dienu norisi ārzemēs. Šo dienu Latvijā sāka svinēt tikai 1922. gadā un to rīkoja draudzes un biedrības. Ar 1934. gadu arī mūsu zemē Mātes dienu svin maija otrajā svētdienā, kad māti piemin un godā arī citās valstīs. Taču ir arī valstis, kurās Mātes diena tiek svinēta citā laikā, piemēram, Lielbritānijā un Īrijā Mātes diena jau no 16. gadsimta tiek atzīmēta Lielā gavēņa laikā trīs svētdienas pirms Lieldienām. Šogad trīs svētdienas pirms Lieldienām iekrīta 3. aprīlī.

1938. gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā. Toreiz pirmās Latvijas Republikas laikā šos svētkus saistīja ar ļoti plašiem sabiedriskiem pasākumiem: notika svinīgi sarīkojumi Nacionālajā teātrī ar Valsts prezidenta piedalīšanos, bērnu rīti un lekcijas radio, labdarības akcijas, ziedojumu vākšana. Tika atgādināts, ka nedrīkst aizmirst mūžībā aizgājušās mātes un ka viņu kapu kopiņas ir jāaprūpē. Šādu misiju jaukie svētki nes arī šodien.

Arī šogad 8. maijā neaizmirsīsim sveikt savam māmiņas ar patīkamām, sirsnīgām un jaukām dāvanām un pateicības apliecinājumiem. Taču atcerieties, ka, lai pateiktu "Paldies par to, ka Tu esi", nav vajadzīga īpaša diena. Māte ir jāgodina katru dienu, jo katru dienu viņas rūpējas arī par saviem bērniem - lieliem un maziem.