30.janvāris - Ķīniešu Jaunais gads!

Pēc visu svētku nozīmīguma tieši Jaunais gads ķīniešiem ir visnozīmīgākie svētki ģimenes dzīvē. Ķīnā līdz 1912.gadam ķīnieši izmantoja tā saukto zemnieku kalendāru, kas ir atkarīgs gan no Mēness, gan Saules un tiek dēvēts par lunisolāro. Pēc 1912.gada, kad tika dibināta Ķīnas Republika, ķīnieši pārgāja uz Gregoriāņu kalendāru. Zemnieku kalendārs paredz to, ka atkarībā no Mēness fāzēm tiek arī noteikti mēneši. Ik pa diviem vai trijiem gadiem tiek pielikts klāt viens mēnesis, lai izlīdzinātu radušos starpību, tāpēc attiecībā uz Gregoriāņu kalendāru ķīniešu Jaunā gada datums ir plūstošs, un tas var būt janvārī vai februārī.

Lai arī dažas tradīcijas no seniem laikiem vairs netiek ievērotas, piemēram, ziedošanas rituāls dievībām un senčiem, tomēr lielākajā daļā Ķīnas lauku apgabalu un ciematos arvien plaši tiek ievērotas tradicionālās paražas - uz māju ārējiem vārtiem pielīmē Jaungada uzrakstus, kā arī piekarina atbilstošas Jaungada gleznas uz sienām. Tam līdzās lielu popularitāti izpelnījušies hieroglifi-novēlējumi, tādi kā "laimes", "veselības" un "ilga mūža" vēlējumi, kas tiek novietoti visredzamākajās vietās. Māju logi tiek izgreznoti ar interesantiem rakstiem, kas izgriezti no papīra. Svētku dienās obligāti tiek rīkotas tradicionālās masu parādes, tādas kā lauvu deja, pūķa dancis, tiek rīkotas dažādas sporta sacensības.

Jaunā gada svētki turpinās vairākas dienas. Kā likums, to priekšvakarā ķīnieši nodarbojas ar vērienīgu Jaungada dāvanu pirkšanu, veic rūpīgu mājas uzkopšanu, krāso durvis un logus ar jaunu sarkanu krāsu, gatavo svētku mielastus, kā arī šuj vai pērk jaunas kleitas, jaciņas, kostīmus. Veselu mēnesi pirms Jaunā gada iestāšanās visi valsts satiksmes līdzekļi, īpaši dzelzceļi, cenšas savlaicīgi nogādāt mājup visus, kas dzīvo tālu no savām dzimtajām vietām.

Jauno gadu Ķīnā svin gandrīz pusmēnesi, t.i. 15 dienas:

Pirmā diena. Jaungada svinību pirmajā dienā pieņemts pateikties Debesu un Zemes labajiem spēkiem. Daudzi ķīnieši šajā dienā atturas no gaļas ēšanas, jo uzskata, ka tas nodrošina ilgu un laimīgu dzīvi.

Otrajā dienā pieņemts pateikties saviem senčiem un izrādīt cieņu vecākiem. Tās var būt kopīgas pusdienas vai vakariņas ģimenes lokā, bet noteikti ar vecākās paaudzes piedalīšanos. Šajā dienā ķīnieši izrāda īpašu labvēlību suņiem, jo tradicionāli tā tiek uzskatīta par "suņu dzimšanas dienu".

Trešā un ceturtā ir "znotu" dienas - laiks, kad znotiem ir iespēja godināt un mazliet palutināt sievas vecākus.

Piekto dienu dēvē par Po Woo. Šajā dienā cilvēki paliek mājās un godina Pārticības dievu. Neviens nedodas ciemos pie vecākiem vai draugiem, jo tiek uzskatīts, ka šī vizīte var nest nelaimi abām pusēm.

No sestās līdz desmitajai dienai ķīnieši apciemo savus draugus un radus, kā arī dodas uz templi, lai lūgtu par laimi, pārticību un veselību jaunajā gadā.

Septītā Jaunā gada diena ir "lauksaimnieku" diena, kad var padižoties ar pērnā gada ražu. Zemnieki gatavo speciālu svētku dzērienu no 7 dārzeņiem. Septīto dienu uzskata par "cilvēka dzimšanas dienu", tādēļ saskaņā ar ticējumiem tiek ēstas īpaši garas nūdeles, kas simbolizē garu mūžu un svaigas zivis, kas simbolizē veiksmi.

Astotā diena atkal ir ģimenes svētku diena, kad visi ģimenes locekļi vēlreiz tiekas pie svētku galda.

No desmitās līdz divpadsmitajai dienai tiek aicināti un uzņemti viesi: radinieki un draugi. Pēc tik bagātīgām svinībām trīspadsmitā diena ir klusa un mierīga "atslodzes" diena, kad pārtikā izmato tikai rīsus un šķiedrām bagātas saknes, lai attīrītu organismu pēc pārēšanās.

Četrpadsmitajā dienā notiek visi lielie sagatavošanās darbi Laternu gājienam.

Piecpadsmitajā diena jeb Laternu diena ir Jaungada svinību kulminācijas brīdis. To svinēšanas laikā pieņemts našķēties ar pīrādziņiem, kas pagatavoti no lipīgajiem miltiem ar saldu pildījumu un cukātiem, kā arī priecāties par naktī aizdegto lukturu gaismu. Ar to arī beidzas Jaungada jeb Čuņcze svinēšanas periods.

Nevieni ķīniešu tradicionālie svētki nav iedomājami bez pārbagātu ēdienu klāsta. Jaungada vakariņas ir obligāts rituāls visiem ģimenes locekļiem, sanākot kopā pie viena galda. Tikpat nozīmīga ir arī kopīga vispopulārākā ķīniešu ēdiena - pelmeņu (czjaoczi) gatavošana. Saskaņā ar tradicionālajiem uzskatiem pelmeņi ir nevis vienkārši garšīgs ēdiens, tie simbolizē vislabākos novēlējumus visām ģimenēm, no kuriem visvēlamākais ir dēla piedzimšana.

Tradicionālā ķīniešu virtuve piedāvā visbagātīgāko ēdienu klāstu, kas tieši vai netieši simbolizē svētku nozīmi sabiedrības dzīvē. Veikalu plauktos var ieraudzīt daudzveidīgas kūkas, sezama bumbiņas, no mandelēm un citiem riekstiem pagatavotas konfektes, augļu saldumus, nemaz nerunājot par tiem produktiem, kas nemainīgi tiek lietoti katras ķīniešu ģimenes ikdienas uzturā - jūras produkti, daudzveidīgi zaļumi un dziednieciskās zāles, gaļa, zivis un daudz kas cits. Uz galda obligāti ir jābūt ceptai gaļai, augļiem un dažādiem pīrādziņiem. Ēdiens ir jāsāk gatavot laicīgi. Ķīniešiem ir ticējums ka, ja Jaungada naktī kaut ko griež ar nazi, var nogriezt sev laimi nākošā gadā.

Nozīmīgs svētku atzīmēšanas tradicionālās mākslas elements ir telpu vai māju iekšējais un ārējais dekoratīvais noformējums. Pundurkrūmi un koki kopā ar grezniem ziediem ir speciāli audzēti Jaunā gada svinībām. Ar daudzveidīgu augu kompozīciju palīdzību radiniekiem un tuvajiem cilvēkiem tiek vēlēti vislabākie novēlējumi. Pēc tradīcijas, ģimenes galva apzīmogo durvis ar sarkanas krāsas lentītēm. Uz tām ir maģiskie simboli, kas neļauj sliktajiem gariem traucēt ģimeni svētku laikā. No mājas ir jāpadzen nabadzības gari, ko simbolizē papīra figūriņas. Šīs figūriņas tiek sadedzinātas. Tiek sagaidīts jaunais, labais mājas gariņš ar pupu šķīvi, tādējādi to iežēlinot. Tad ir laiks doties ārā, ņemot sev līdzi māla vērsi. Pa vērša muguru tiek veikti sitieni ar pletni. tādā veidā ķīnieši uzskata, ka uzlabo zemes auglību.

Laimes simbols

Daži ticējumi par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Jaunajā gadā

- Mājoklim jābūt iztīrītam līdz Jaunajam gadam. Visi uzkopšanas piederumi un tīrīšanas līdzekļi vecgada vakarā jānoslēpj no acīm, piemēram, pieliekamajā.
- Jaungada dienā nedrīkst slaucīt putekļus, jo tā var aizslaucīt veiksmi.
- Slaukot grīdu, tas jādara virzienā no ieejas durvīm uz centru, tad jāsavāc un jāiznes. Nekad nedrīkst slaucīt grīdu "cauri istabām", t.i. pāri slieksnim.
- Vecgada vakarā jātur durvis un logi vaļā, lai vecais gads tiek projām.
- Līdz Jaunajam gadam jānomaksā visi parādi.
- Pirmajā dienā neko nedrīkst aizņemties.
- Nedrīkst mazgāt matus.
- Jāizvairās no lamāšanās, rupju vārdu un vārdu ar sliktu nozīmi lietošanas.
- Nedrīkst pieminēt nāvi un miršanu, spoku stāsti Jaunajā gadā ir tabu!
- Jāizvairās no pērnā gada biežas pieminēšanas.
- Nevajadzētu lietot asus priekšmetus: šķēres, nažus, īlenus.
- Ja cilvēks pirmajā gada dienā raud, viņš raudās visu gadu. Tādēļ bērniem nekas netiek liegts un viņi nesaņem sodu, pat, ja uzvedušies neciešami.

Ķīnieši rūpīgi ievēro tradīcijas un Jaunajā gadā nerājas, nemazgā matus, nelieto asus priekšmetus, neslauka grīdu. Ķīnieši no sirds tic, ka šādi tiek saglabāta saikne ar pagātni.