Trīs pasaules restorānu tendences, kas Latvijā visdrīzāk nebūs pieejamas
Lai iepriecinātu gardēžus, atraktīvi šefpavāri un talantīgi restorānu īpašnieki meklē iedvesmu gan dažādu tautu virtuvēs, gan zinātnē un apkārtējā dabā. Pasaulē katru gadu tiek pieteiktas karstākās pasaules restorānu tendences, taču līdz Latvijas tirgum nonāk vien daļa no tām, uzskata restorānu biznesa eksperte Jeļena Kašina.
Ar izdomu gatavota veģetārā maltīte, no turku zirņiem tapušais humuss, meksikāņu tako ar jūras veltēm vai augļiem – šos pasaulē aktuālos ēdienus piedāvā ne viens vien Latvijas restorāns, kas rūpīgi seko līdzi globālajām tendencēm. Diemžēl mūsu tirgus ir mazs, cilvēki – diezgan konservatīvi, tādēļ ne visas tendences nonāk līdz Latvijai, atzīst Kašina, kura ir restorāna „Aqua Luna” un grilbāra „Doma Dārzs” līdzīpašniece.
Viņa iesaka trīs globālas gastronomiskas tendences, kas meklējamas un izbaudāmas dažādu Eiropas un pasaules valstu restorānos, bet Latvijā mazā tirgus dēļ visdrīzāk nebūs pieejamas.
Eksotisks proteīnu avots – insektu uzkodas
Cepti kraukšķīgi circeņi, īpaši pagatavoti sienāži mums lielākoties saistās ar eksotisku Austrumu virtuvi, taču ar insektiem papildinātas uzkodas kļūst aizvien populārākas abpus Atlantijas okeāna. Piemēram, Lielbritānijā dažādās vietās tie baudāmi kopā ar citiem produktiem, piemēram, sarīvētu cieto sieru, kukurūzas tortiljām, graudiem un dārzeņiem. Starp citu, visdažādākos veidos pildītās tortiljas jeb tako ir uzkodas, kuras šobrīd pasaulē piedzīvo savu uzvaras gājienu.
Jāņem vērā, kukaiņu izmantošana pārtikā ir ne tikai eksotiska un aizvien karstāka restorānu tendence, bet arī veids, kā iegūt ikdienā lietojamus proteīnus, ja mazinātos pasaules pārtikas krājumi. Ja apmeklējat Londonu, iespējams, ir vērts iegriezties restorānā „Archipelago” vai „Selfridges” ēdienu hallē un atklāt, ka kraukšķīgie insekti ar „maigo riekstu garšu” ir labs dienas iesākums.
Neirogastronomija
Izrādās, tas, kā mēs izjūtam dzērienu un ēdienu garšu, ir ļoti atkarīgs no apkārtējas vides, traukiem, krāsām, gaismas, skaņām. Šo jomu pēta jauna zinātne – neirogastronomija, kuras atziņas restorāniem ļauj piedāvāt viesiem ļoti niansētu un izsmalcinātu garšu baudījumu.
Lielbritānijas alkoholisko dzērienu ražotājs „Diageo” norāda, ka zāles stiebru sanēšana un putnu čivināšana piedos iesala viskijam spēcīgāku zāles piegaršu. Ar ēdiena formas un krāsu eksperimentiem aizraujas aizvien vairāk restorānu, taču neirogastronomiju kā augsto mākslu restorānā „The Fat Duck”, Berkšīrā dažus gadus piedāvāja pavārs Hestons Blūmentāls. Ar trīs „Michelin” zvaigznēm novērtētais restorāns patlaban tiek renovēts, tomēr vēl viena „Treknā pīle” vērs durvis Melburnā, Austrālijā. Savukārt divdesmit ēdienu maltīti multisensorā vidē piedāvā nobaudīt restorāns „Ultraviolet” Šanhajā.
Tuvāk pie zemes – restorāni veido saimniecības un dārzus
Aizvien vairāk restorānu apmeklētāju vēlas zināt, kāds bijis konkrētā produkta - gaļas, dārzeņu – ceļš līdz restorānam. To lielā mērā veicina cilvēku rūpes par savu veselību un ilgtspējīgu vidi. Tādēļ daļa restorānu veido savas saimniecības un dārzus.
Ieguvēji ir visi. Restorāni spēj pagatavot maltītes no svaigiem, ekoloģiski tīriem vietējiem produktiem un uzturēt bezatkritumu saimniecību, savukārt apmeklētāji pirms pusdienām var baudīt relaksējošu pastaigu, piemēram, garšvielu dārzā vai nogaršot lauksaimnieku produkciju. Nelieli restorāni, bāri kopā ar lauku saimniecībām ir atrodami daudzviet pasaulē, tostarp ASV, Itālijā, Grieķijā, Francijā, atliek vien sekot atsauksmēm, kurām uzticaties. Sadarbība ar saimniecībām ir izplatīta arī Latvijā, bet sava dārza un saimniecības restorānu pārvaldībā nav.
„Restorāns mūsdienās ir kaut kas vairāk nekā vieta, kur ieturēt maltīti. Ikviens gardēdis vēlas baudīt izsmalcinātu sajūtu kokteili, ko sniedz gards ēdiens apvienojumā ar iedvesmojošu gaisotni. Tādēļ ikvienam, kas devies ceļojumā uz ārzemēm, iesaku atvēlēt laiku, lai atklātu jaunākās pasaules ēdienu tendences”, rezumē Kašina
