Pamācība nākamajiem interjera dizaineriem

Pirmkārt - pieejamās informācijas ierobežojums. Internetā un grāmatveikalos mēs varam rast informāciju par sabiedriskām attiecībām, reklāmu, mārketingu, digitālo foto un veb-dizainu. Taču grāmatu par interjera dizainu ir katastrofāli maz. No tām 95% ir domātas plašam lasītāju lokam un nelīdzēs specialitātes apgūšanā. Pāri palikušie pieci procenti ir dārgās grāmatas (augstvērtīgās krāsu drukas dēļ), kas ir izdotas nelielos metienos. Tādējādi, ja palaidīsiet garām vajadzīgo brīdi, tad meklēto grāmatu var vispār nedabūt. Jāpiemin, ka lielākā daļa šo grāmatu ir angļu, vācu un citās svešvalodās. Krievu valodā grāmatas par profesionālo interjera dizainu izdod pavisam maz.

Latviešu valodā šādu grāmatu nav. Līdzīgi ir arī ar žurnāliem. Jūs varētu iebilst, ka veikalu letes ir pārpildītas ar žurnāliem, kas veltīti interjera dizainam, taču tie visi ir domāti cilvēkiem, kas interesējas tikai par dizaina „redzamo” daļu. Šajos izdevumos jūs neatradīsiet tehniskos risinājumus vai apkopotos datus, kurus varēsiet izmantot. Jā, šādu žurnālu caurskatīšana ir nepieciešama un lietderīga, taču tie vēl nevienu nav padarījuši par dizaineri. Ja pievērsīsimies rakstiem internetā, uz kuriem daudzi mūsdienās paļaujas, tad situācija ir vēl bēdīgāka. Liela daļa no tiem ir virspusēji, bet dažus no tiem acīmredzami ir rakstījuši diletanti. Man vairākkārt ir nācies tikties ar cilvēkiem, kuri ir veidojuši rakstus internetā vai citos izdevumus, visbiežāk tie ir žurnālisti, nevis dizaineri.

Otrkārt - speciālu tehnisko zināšanu nepieciešamība. . Interjera dizains ļoti cieši saistīts ar arhitektūru, kā arī ar daudzām citām saistītām specialitātēm. Kad arhitekts projektē ēku, viņš cieši sadarbojas ar ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures, ventilācijas projektētājiem, kā arī ar tehnologiem un būvētājiem. Tā vien šķiet, ka interjera dizaineris ienāk jau gatavā telpā, kur visas komunikācijas jau ir ievilktas un nekādu tehnisku šķēršļu projekta īstenošanai neeksistē. Taču praksē dizainerim ne tikai nākas koriģēt arhitektūru atsevišķās telpās (izmainīt plānojumu, istabu mērķus), bet arī mainīt inženierkomunikācijas. Šādos gadījumos dizainerim visas iepriekšminētās jomas jāpārzina tikpat labi kā arhitektam.

Tāpat nav iespējams projektēt interjera dizainu, nezinot celtniecības normas un likumus. Celtniecības normatīvi sastāda vairāk nekā desmit sējumus un skar dažādas dzīves sfēras, sākot no nepieciešamā apgaismojuma telpās un beidzot ar ugunsgrēka novēršanas drošību. Neapšaubāmi, atmiņā tie nav nevienam, taču interjera dizaineriem nepieciešams pārzināt galvenos likumus un mācēt orientēties normatīvajos aktos, lai atrastu strīdīgu jautājumu risinājumu.

Bez tam, ļoti būtiska ir izpratne par darbu ar apdares materiāliem, to ķīmisko sastāvu, fizisku īpašību pārzināšana, kā materiāli uzvedas atšķirīgos nosacījumos. Nerunājot nemaz jau par problemātiskām situācijām, kad, piemēram, jāsavieno divus dažādus materiālus - parketu un flīzes, izdarot to skaisti un tehnoloģiski pareizi. Daudziem rodas šādas problēmas remonta laikā, bet dizainera pienākums ir pārzināt apdares materiālus un darba veidus ar tiem visā daudzveidībā.

Treškārt, dizaina īpatnības, kas būtībā ir mākslas un zinātnes robeža. Pat pasniedzēji universitātēs un mākslas akadēmijās nekad nesaka studentiem, kā jādara. Visbiežāk ar piemēru palīdzību tiek rādīts, kā NAV jādara. Dizaina teorija, tāpat kā arhitektūras teorija, eksistē, bet pat šīs teorijas pasniedzēji ne vienmēr var skaidri un ietilpīgi to izstāstīt un izskaidrot.

Nevajadzētu aizmirst arī to, ka dizains tomēr lielākoties ir māksla. Daudzi uzskata, ka to nevar iemācīt, bet var iemācīties. Svarīgākā loma tajā ir tieši izglītības saņemšanai mācību iestādēs, kur saskarsme ar pasniedzējiem nav mazāk svarīga par saskarsmi ar kursa biedriem. Novērošana un vizuālās pieredzes uzkrāšana arī ir būtiska.

Ceturtais šķērslis - kļūdu vērtība. Ja esat nolēmis kļūt par rakstnieku, jums jābūt gatavam uz to, ka iespējams būs jāuzraksta piecdesmit stāsti, iekams vienu no tiem novērtēs un publicēs. Iesācēja dizainera kļūdas visbiežāk ir pasūtītāja lieki izdotajā naudā, būvnieku darbos, bojātos būvmateriālos. Piekritīsiet, ka vairumam cilvēku šādi dizaineri nav nedz pa prātam, nedz kabatai.

Pastāv vairākas profesijas, kuru pārstāvim obligāti jābūt apmātam ar savu darbu. Manuprāt, dizaineris ir viena no tām. Lai kļūtu par profesionālu, pieprasītu interjera dizaineru, nepieciešams pastāvīgi meklēt jaunu informāciju, jaunu vizuālu pieredzi, oriģinālas iespējas un savienojumus. Tas ir ne tikai darbs, bet gan dzīves veids. Ir grūti iztēloties izcilu interjera dizaineri, kurš nostrādā astoņas darba stundas un pēc darbadienas beigām aizmirst par darbu, pārslēdzoties uz citām lietām. Nepārvarama ziņkāre, interese un centieni ir dizainera darba neatņemamas sastāvdaļas.

Daudzi jautās - un kā tad talants? Vai tad talants nav nepieciešams sekmīgam interjera dizainera darbam? Mana atbilde – talants ir kaut kas tik nenojaušams un nekontrolējams, ka to nav iespējams ņemt vērā. Neviens un nekad nevar viennozīmīgi teikt - jā, šis cilvēks ir talantīgs. Nevienam neizdod izziņu par ģenialitāti. Un nav maz cilvēku, kas uzskatīja sevi par talantīgiem, bet panākumus gūt nespēja un otrādi.

Runājot par šo tēmu, man galvā vienmēr ir frāze, ka «ģēniju veido 10% talanta un 90% darba». Tādēļ pat, ja jums ir 10 izziņas par talantu un ģenialitāti, kuras apliecinātas ar zīmogu, tās nepadarīs jūs par interjera dizaineri.

Ja jūsos tomēr ir cieša pārliecība, ka esat spējīgs un gribat kļūt par interjera dizaineri, tad atļaujiet uzdot jautājumu – tad kāpēc neuzsākt studijas? Atbildes uz šo jautājumu nav oriģinālas, lūk manis apkopotās:

1. Manā pilsētā nav atbilstošās mācību iestādes; Jā, tā tiešām varētu būt, taču es pazīstu daudzus, kuri brauca mācīties citās pilsētās. Viņiem bija grūti, taču tas ir iespējams

2. Es nemāku zīmēt; Neviens nepiedzimst ar labu prasmi zīmēt, arī to mācās. Arī kursos, kas ir individuālas nodarbības, skolās un augstskolās. Runā, ka pat pērtiķi var iemācīt zīmēt. Tas nozīmē, ka arī jums ir iespēja - vienkārši ir jāmācās.

3. Es nevaru mācīties un strādāt, un nevaru atļauties tikai mācīties; Arī to ir iespējams atrisināt, jo mācību iestādēs ir vakara nodaļas un neklātienes studijas. Tiek piedāvāti arī kursi. Nemaz tik neiespējami tas nav – mācīties un strādāt vienlaicīgi, daudziem cilvēkiem tā ir ikdiena. Jā, tā ir papildus slodze, taču tas nav neiespējami.

Taču noteikti ir arī tādas situācijas, kad iegūt speciālo izglītību interjera dizaina sfērā ir grūti un cilvēks izvēlas vieglāko ceļu, t.i., pašmācības ceļu. Taču nemāniet sevi - tas it nemaz nav viegli. Jums nāksies mērķtiecīgi studēt dizaina teoriju, ar celtniecības jomu saistītus terminus, arhitektūras pamatus, gaismas dizainu, mēbeļu projektēšanu, apgūt datorprogrammas. Jums nāksies iepazīt neskaitāmus kursus un ne visi sniegs jums vēlamus rezultātus. Jums jābūt gatavam sastādīt sev apmācības programmu un skaidri to pildīt, nesniedzot sev nekādas atlaides. Tas prasīs milzīgu gribasspēku un disciplīnu. Tādējādi šis apmācības veids būs daudz sarežģītāks nekā augstskolā.

Arhitekte, dizainere Natālija Mitina Dizaina salona "Koncepcija" vadītāja
www.koncepcija.lv