Ko var darīt ikviens uzņēmums, lai kļūtu „zaļāks”?
Visā pasaulē cilvēki aizvien lielāku uzmanību pievērš videi draudzīgiem produktiem, kas ražoti, efektīvi un saudzīgi izmantojot dabas resursus. Savukārt biznesam „zaļā domāšana” ļauj ietaupīt uzņēmuma līdzekļus vai pat radīt jaunu, inovatīvu piedāvājumu.
Videi draudzīgi risinājumi prasa noteiktas sākotnējās investīcijas, taču ilgtermiņā tie nāk par labu gan videi, gan uzņēmumam. Dažkārt iesākumam pietiek pat ar nelieliem soļiem, lai biznesu padarītu videi draudzīgāku. Lūk daži ekspertu ieteikumi:
„Zaļa” dokumentu aprite – digitāli dokumenti, taupīga drukāšana, otrreiz pārstrādāta papīra izmantošana
Teju trešo daļu atkritumu veido papīrs, kaut arī šo resursu var ļoti vienkārši pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Birojā bez papīra neiztikt, taču var mazināt tā patēriņu. Vienkāršākais veids – drukāt iespējami maz dokumentu un e-pastu, rediģēšanai izmantot elektroniskus koplietošanas rīkus. Svarīgākos dokumentus var glabāt ieskanētus.
Turklāt sadarbībā ar „Līgatnes papīru” uzņēmumā var ierīkot īpašas makulatūras savākšanas kastes. Papīra ražotnes pārstāvji stāsta, ka šādi otrreizējai pārstādei no uzņēmumiem gadā savāc apmēram 50 tonnas papīra. Papīra pārstrādei tiek tērēts teju par 45% mazāk enerģijas un rodas uz pusi mazāk atkritumu, tādējādi šāda papīra izmantošana drukas darbiem un iesaiņojumam būtiski saudzē vidi.
Papīru plūsmu var mazināt, parakstot dokumentus elektroniski. Šim nolūkam var izmantot gan oficiālo e-parakstu, gan arī, piemēram, PDF dokumentus ar paraksta laukiem.
Ilgtspējīga resursu izmantošana – energoefektīva vide, elektrības taupīšana, videi draudzīgi risinājumi
Taupot elektrību, mēs ietaupām arī uz šā pakalpojuma izmaksām. Tādēļ ir būtiski telpās izmantot energoefektīvus risinājumus, piemēram, maksimāli lietojot LED spuldzītes.
„Nesen LMT galvenajā birojā ieviesām LED apgaismojumu. Daudzi procesi – apgaismojums, siltumapgāde, telpu vēdināšana – tiek nodrošināti ar īpašu ēkas pārvaldības sistēmu, kas ļauj nodrošināt šo procesu vadību dažādos režīmos, netērējot liekus resursus. Tāpat nodrošinām arī atkritumu šķirošanu, fokusējamies uz saziņu elektroniski, nevis papīra formātā, un cenšamies, lai mūsu atstātais „nospiedums” uz vidi ir pēc iespējas mazāks,” skaidro „Latvijas Mobilā Telefona” viceprezidente Laura Keršule.
Elektrību var taupīt, arī vienkārši sekojot, lai biroja tehnika nedarbotos gaidīšanas režīmā un vienmēr, beidzot darbu, būtu izslēgti visi datori, printeri, ārējie cietie diski un citas ierīces. Pērkot jaunas biroja iekārtas, ir vērts pievērst uzmanību to energoefektivitātei.
Ja iespējams, izmantojiet „zaļo” elektrību, kas iegūta no atjaunojamajiem resursiem. Tā jūs stimulēsiet šīs nozares izaugsmi un samazināsiet savu „oglekļa pēdu”. OECD pētījumi liecina, ka aptuveni 60% cilvēku ir ar mieru maksāt vairāk par elektrību, kas iegūta no atjaunojamajiem resursiem, vienlaikus energotaupīgu ierīču lietošana ļauj maksāt par 6% mazāk.
Rūpes par drošību un tīrāku vidi: atkritumu savākšana, šķirošana
Mēs dzīvojam ļoti izšķērdīgi: pasaulē ik gadu tiek radīti 1,3 miljardi tonnu cieto atkritumu. Ikvienam uzņēmējam ir būtiski, lai pārstrādei pareizi tiktu nodoti elektronikas atkritumi – monitori, datori, citas iekārtas, kā arī akumulatori un baterijas. Pēc Latvijas Vides aizsardzības fonda apkopotajiem datiem, pēckrīzes laikā otrreizējai pārstrādei Latvijā gadā nodod vairāk nekā 4400 tonnu dažādu elektrisko un elektronisko atkritumu, tostarp teju 400 tonnas IT, elektronisko ierīču un vairākus desmitus tonnu monitoru.
„Mainot novecojušus datorus, serverus un datu glabātuves pret jauniem, vissvarīgākā ir biznesa datu drošība. Uzticot tehnikas utilizēšanu respektablam uzņēmumam, ir skaidrs, ka tajos esošā informācija nenokļūs nepareizās rokās un ka dabā nenonāks toksiskas vielas. Abi šie apsvērumi ir būtiski,” atzīst „IBM Latvija” vadītājs Edijs Tanons.
„Zaļais” birojs: otrreiz lietojamas lietas, ekoloģiski tīrīšanas līdzekļi un organiski produkti
Videi draudzīgu biroju var sākt veidot, pat tikai mazliet mainot ieradumus. Piemēram, telpu uzkopšanai izmantojot biodegradablus tīrīšanas līdzekļus, kas samazina toksisku un ķīmisku vielu nonākšanu vidē, un izvairoties no aerosolu lietošanas.
„Zaļajā” birojā labi iederēsies atjaunotas vai „vintage” stila mēbeles, ko var atrast izpārdošanās vai antikvariātos. Bet remontējot telpas, priekšroku var dot materiāliem, kas tapuši no dabai draudzīgām izejvielām. Piemēram, aizskaru stangas var aizvietot ar gariem bambusa kātiem.
Savukārt klienti un darbinieki priecāsies par organiskajām tējām vai godīgi tirgotu (fairtrade) kafiju, kas labvēlīgi ietekmē veselību un ir reāls atbalsts „zaļi” strādājošiem uzņēmumiem.
Dabai draudzīgas apkārtējās vides veidošana
„Zaļais” bizness nav iedomājams bez pārliecināšanās, ka arī jūsu piegādātāji un sadarbības partneri strādā un domā tikpat „zaļi” vai pat „zaļāk” nekā jūs. Biznesa vajadzībām izmantojiet pakalpojumus, kuru sniedzēji rūpējas par vides saudzēšanu: tā var būt biroja uzkopšana, vizītkaršu druka.
Tāpat ļoti praktisks veids, kā dzīvot „zaļāk”, ir došanās uz darbu ar sabiedrisko transportu, hibrīdauto vai velosipēdu.
Trešdien, 15. jūnijā, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Rīga, Jelgavas ielā 1) norisināsies „Baltijas „zaļo” inovāciju forums”, kurā tiks runāts par „zaļo” inovāciju tendencēm Baltijas valstīs un sniegta informācija par Norvēģijas finansējuma piesaistes iespējām.
Baltijas „zaļo” inovāciju forumu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Innovation Norway Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Inovācijas „zaļās” ražošanas jomā” ietvaros. Atbalsta: Norvēģijas Karalistes vēstniecība.
