„Zaļās” inovācijas: dabai draudzīgāk, izdevīgāk un interesantāk
Aizvien vairāk cilvēku saprot, ka dzīvot videi draudzīgi, prātīgi tērēt resursus ir izdevīgi un bieži vien lētāk, nekā izmantot tradicionālus risinājumus. Būtiska nozīme dabu saudzējošā dzīves veidā ir „zaļajām” inovācijām, atzīst „Zaļo tehnoloģiju inkubatora” vadītājs Matīss Neimanis.
“No 2009. līdz 2014. gada astoņām Eiropas Savienības dalībvalstīm tika piešķirts vairāk nekā 120 miljoni eiro, lai atbalstītu zaļāku uzņēmējdarbību Eiropā. Latvijā programmas ietvaros ar LIAA atbalstu izveidots Zaļo tehnoloģiju inkubators. „Zaļo inovāciju forums” būs lieliska iespēja, lai uzņēmēji dalītos savā pieredzē un iedvesmotos zaļajām inovācijām no aizraujošajiem ārvalstu lektoru stāstiem,” sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.
Par „zaļajām” inovācijām tiek dēvētas tehnoloģijas un produkti, kas padara tīrāku vidi, piemēram, mazina ogļskābās gāzes emisijas, rada enerģiju no atjaunojamajiem resursiem, mazina atkritumus, kuri nesadalās dabā utt.
Arī Latvijā cilvēkiem ir daudz interesantu domu, ideju un ieceru „zaļo” inovāciju ieviešanā, skaidro Neimanis. Ar pavisam konkrētām „zaļo” inovāciju iespējām un veiksmes stāstiem būs iespējams iepazīties LIAA rīkotajā „Zaļo” inovāciju forumā, kas 15. jūnijā norisināsies LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā.
Lūk, daži piemēri, kā pasaulē un Latvijā tiek izmantotas inovatīvas un „zaļas” tehnoloģijas.
Jauna veida akumulatori enerģijas uzkrāšanai
Tehnoloģijas, kuras izmantojamas enerģijas iegūšanai no saules vai vēja, kļūst aizvien lētākas un pieejamākas. Lai tās būtu labāk izmantojamas, pasaulē aktīvi tiek meklēts veids, kā iegūtās enerģijas uzkrāšanu padarīt pietiekami lētu. Proti, tiek attīstīti līdz šim neierasti liela apjoma akumulatori, kurus var izmantot privātmājās, biroju ēkās, ražotnēs vai efektīvākos elektroauto. Populārais elektrisko auto ražotājs „Tesla” jau pērn paziņoja par jaunu akumulatoru „Powerwalls” laišanu klajā. Šī 10 KWh ierīce ir paredzēta saules vai vēja radītas enerģijas uzkrāšanai laikā, kad avots nav pieejams, un spēj pat dažas dienas darbināt mājsaimniecības ierīces.
Pamestu ēku izmantošana urbānajai dārzniecībai
Iespējami plašāka vietējās pārtikas izmantošana tiek uzskatīta par vienu no ilgtspējīgas un „zaļas” attīstības pamatnosacījumiem. Tostarp arī lielpilsētās, kur aizvien populārāka kļūst urbānā dārzniecība, proti, zaļumu audzēšana uz jumtiem. Tā Hāgā, uz pamestas sešstāvu ēkas jumta, kurā reiz atradusies „Philips” televizoru un telefonu ražotne, ir izveidota Eiropā lielākā komerciālā siltumnīca un milzīga zivju audzētava. Tajā plānots audzēt tomātus, gurķus, mikrozaļumus. Ar 500 tilapijām nedēļā un 50 tonnām dārzeņu gadā plānots apgādāt 900 vietējos iedzīvotājus, skolas un restorānus.
Trīsdimensiju druka kā plastmasas atkritumu otrreizēja izmantošana
Plastmasa veido būtisku daļu no visiem atkritumiem pasaulē un rada lielu draudu apkārtējai videi, piesārņojot gan jūras, okeānus, kaitējot dzīvajai dabai un radot miljardiem vērtus zaudējumus katru gadu. Tādēļ ne velti notiek asa cīņa pret vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu izmantošanu veikalos un to aizvietošana ar bioplastmasas maisiņiem.
Taču plastmasas pudeles, glāzes un citas izmantotās lietas ir arī lielisks izejmateriāls trīsdimensiju drukas diegiem. Mičiganas universitāte pat radījusi mobilu 3D drukas iekārtu, ko var darbināt ar saules enerģiju. Starp citu, arī Latvijā top projekti, kuros tiek pētītas labākās iespējas, kā pārstrādāt plastmasu trīsdimensiju drukas diegā.
Nulles oglekļa dioksīda emisijas būves (Zero-emission buildings)
Aprēķini liecina, ka dzīvojamās mājas un komercēkas kopumā ir ļoti liels enerģijas patērētājs, kas „saražo” teju divas piektdaļas ogļskābās gāzes emisiju. Tādēļ pasaulē ļoti nopietni tiek domāts par to, kā padarīt būves vismaz oglekļa dioksīda emisiju neitrālas, proti, ēkas „saražotu” vismaz tikpat daudz enerģijas, cik patērē. Piemēram, Lielbritānija teju desmit gadus bija izvirzījusi mērķi, ka šādām būtu jābūt visām jaunbūvējamajām ēkām, taču pēdējā brīdī no strikta šīs idejas atbalsta atteicās.
Dabai draudzīgu ēku un būvniecības tehnoloģiju meklējumi interesē speciālistus arī Latvijā, kur, piemēram, ar „Zaļo tehnoloģiju inkubatora” atbalstu tiek izstrādātas inovatīvas tehnoloģijas, kas ļautu būvēt puslodes un liektas formas koka ēkas, kā arī berami siltumizolācijas un ēku siltināšanas materiāli, kas ļautu būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Videi draudzīgi būvmateriāli no vietējiem dabas materiāliem
„Zaļajiem” inovatoriem patīk meklēt jaunus veidus, kā izmantot kaņepes, kūdru un citus vietējos izejmateriālus, no kuriem top videi draudzīgi būvmateriāli. Tā, piemēram, Latvijā tiek attīstīta tehnoloģija, lai ražotu koka karkasa kaņepju betona paneļus, kā arī dekoratīvs apmetums, kuram kā bāzes materiāls pievienota kūdra.
Efektīvāka ūdens un siltuma izmantošana daudzdzīvokļu ēkās
Apkārtējā gaisa „apsildīšana” un pārāk lieli ūdens zudumi daudzdzīvokļu mājās ir tipiska Latvijas un citu bijušo PSRS republiku problēma, tādēļ ļoti bieži tiek piedāvāti asprātīgi un inovatīvi risinājumi šo problēmu mazināšanai. „Arī pie mums nāk ļoti zinoši cilvēki, kuriem ir interesantas idejas, taču jāņem vērā, ka šī ir ļoti lokāla problēma un bieži vien risinājumiem nav īpaši liela eksporta potenciāla. Šādus produktus var pārdot tikai Latvijā, iespējams, Igaunijā, Lietuvā vai kādā NVS valstī,” atzīst Neimanis.
Baltijas „zaļo” inovāciju forumu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Innovation Norway Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Inovācijas „zaļās” ražošanas jomā” ietvaros. Atbalsta: Norvēģijas Karalistes vēstniecība.
