Mobings darba vietā. Patiess stāsts+ psihologa viedoklis
Ita (vārds mainīts) vienmēr bija mīlējusi savu darbu: te viņa jutās īstajā vietā. Arī priekšnieks Itu visādi atbalstīja, bet kolektīvs sastāvēja no patīkamiem un līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Taču pienāca brīdis, kad šī idille sabruka.
Tas notika, kad starp vadošajiem darbiniekiem parādījās divas jaunas sievietes: Liene un Laila. Viņas nepieņēma darba kolēģu draudzīgo attieksmi, un it kā pat norobežojās aiz tādas kā bezgalīgu smīniņu un sačukstēšanās sienas. Laila katrā izdevīgā brīdī skaļā sašutumā izzteicās par to, kāds idiots ir viņu priekšnieks, savukārt Liene uz visiem skatījās it kā no augšas, par ko pat ieguva iesauku "Princese". Pats dīvainākais, ka neskatoties uz savu atklāti naidīgo attieksmi pret kolēģiem, abas draudzenes darbā bija īstas profesionāles, tāpēc līdz noteiktam laika brīdim Ita viņu aizkulišu intrigām nepievērsa īpašu uzmanību. Viss mainījās, kad abu sieviešu agresija skāra arī viņu...
Ita tika apsmieta ne tikai aiz muguras; kodīgie komentāri tika izteikti tieši sejā. Bez tam abas jaunpienācējas sāka ignorēt arī Itas lūgumus darba jautājumos. Beigu beigās tas viss kļuva par nepanesamu Itas ikdienas realitāti un nelaimīgā sieviete mīļā miera labad sāka domāt par svītras pārvilkšanu savai karjerai...
To, kam tika pakļauta mūsu stāsta varone, psihologi sauc par "mobingu". Citiem vārdiem sakot, tā ir emocionāla vardarbība darba vietā. Šī parādība pati par sevi nav nekas jauns un agrāk lielākoties tbija raksturīga valsts iestādēs, taču pēdējā laikā arvien vairāk tiek novērota arī privātos uzņēmumos.
Kāpēc vieni cilvēki sāk emocionālu citu cilvēku indēšanu? Visbiežāk tas notiek personīgas nepatikas dēļ, kā arī aiz skaudības vai paša mobera pašrealizācijas trūkuma dēļ.
Psihologa viedoklis
Mobings ir tikai jaunmodīgs vārds jau sen pasaulē eksistējošas parādības apzīmēšanai. Konkurence pastāv tikpat sen cik pastāv cilvēce. Cilvēkam ir nepieciešams izcelties, parādīt sevi. Tā ir instinktīva uzvedība. Taču konkurences formas ir dažādas. Ir "godīgā" konkurence, kurā cilvēki tiešām cenšas sevi parādīt no labākās puses, tādējādi attīstot savu personību gan profesionālā plāksnē, gan sasniedzot augstākus darba rezultātus.
Un ir "negodīgā" konkurence, kuru tad arī apzīmē kā "mobingu". Šajā gadījumā pie konkurenta tiek meklēti visdažādākie trūkumi, tiek atzīmētas vissīkākās kļūmes, kā arī radīti viņam neciešami darba apstākļi. Tādiem cilvēkiem ir svarīgi sasniegt savu mērķi ar jebkuriem līdzekļiem un par katru cenu.
Te rodas jautājums: kāpēc vieni konkurē godīgā veidā, bet citi nē? Atslēga šim atminējumam ir cilvēka pašvērtējums. Ja cilvēks ir pārliecināts par sevi, savām spējām, savu profesionalitāti, viņam ir sava nostāj un visas dzīves jomas (ģimene, darbs, vaļasprieki) attīstās harmoniski, viņš izmantos "godīgo" konkurenci.
Bet, ja, piemēram, darbs ir vienīgais, kas viņa dzīvē ir un no tā atkarīgs pilnīgi viss, tad viņš cīnīsies par to ar visiem viņam pieejamiem veidiem, tā teikt- ejot "pāri līķiem". Tāds cilvēks nav realizējis sevi nevienā citā svarīgā dzīves sfērā un tāpēc krasi izjūt kādas no tām trūkumu, kompensējot to ar darbu.
Cilvēki, kas izmanto "mobinga" paņēmienus ir tie, kas nav pārliecināti, ka izvirzīto mērķi var sasniegt ar savu profesionalitāti. Tāpēc savus sasniegumus viņi papildus apdrošina ar psiholoģiska spiediena palīdzību, "izsitot" savus konkurentus no līdzsvara. Protams, lielākoties moberu dzen uz priekšu skaudība un vēlme ieņemt kāda amatu.
Labvēlīga augsne "mobingam" ir priekšniecības nolaidība un mobera radniecīgās saites ar priekšnieku, kad pirmais jūtas aizsargāts un bez bailēm var provocēt ķildas, klačas un konfliktus.
Tas, ka esat kļuvis par kāda mobera "mērķi", jums liks manīt sekojošais:
- nevēlēšanās kontaktēties ar jums;
- jūsu profesionālo lūgumu ignorēšana;
- smīkņāšana par jums;
- jūsu nostādīšana priekšniecības acīs nelabvēlīgā gaismā pie katras mazākās izdevības (ziņojumi par jūsu darba kavējumiem, neatrašanos darba vietā utt.);
- negodīga jūsu klientu pārvilināšana vai jūsu panākumu piesavināšanās.
Kā likums, iesaistīšanās cīņā ar moberu provocē tikai vēl lielāku viņa agresiju. Tāpēc- aiziet vai palikt un cīnīties- tas ir jautājums, uz kuru nav viennozīmīgas atbildes. Tas atkarīgs no daudziem apstākļiem, arī no priekšnieka profesionalitātes.
