Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:336, Did:0, useCase: 3


Uzsākta biļešu tirdzniecība uz operetēm Jautrā atraitne un Balle Savojā

Redakcija
Redakcija

Uzsākta biļešu tirdzniecība uz operetēm Jautrā atraitne un Balle Savojā
Foto: Ojārs Jansons

Latvijas operetes fonds uzsācis biļešu tirdzniecību uz operetēm, kas pirmo reizi notiks atjaunotajā VEF Kultūras pilī. 2.februārī operešu karaliene – Franča Lehāra Jautrā atraitne un 9. martā Paula Abrahama jauneklīgā, dejisku ritmu piesātinātā Balle Savojā skatītājus priecēs ar spožiem solistiem – Sonoru Vaici, Antu Jankovsku (Itālija), Marlēnu Keini, Valēriju Koļago, Nauri Indzeri, Emīlu Kivlenieku, Trīs Latvijas tenoriem – Nauri Puntuli, Guntaru Ruņģi, Miervaldi Jenču u.c. Operetes orķestri vadīs Guntars Bernāts un Normunds Vaicis.

Franča Lehāra operetes Jautrā atraitne, kas dēvēta par „operešu karalieni”, mūzikā jaušama austroungāru-franču gaisotne. Tā stāsta par mīlestību, kas iet pāri laikam un apstākļu šķēršļiem, un par likumiem, ko nosaka nauda. Ar eleganci un gaumīgu humora devu tiek risināts stāsts par jaunu puisi no bagātas ģimenes, kurš iemīlējis vienkāršu zemnieku meiteni, bet nav varējis viņu apprecēt, jo vecāki bijuši pret viņu laulībām. Kā jau dažkārt dzīvē,—rodas dažādas komiskas, pat šķietami neatrisināmas situācijas, kuras atbilstoši žanra likumiem tomēr beidzas labi.
Operete Jautrā atraitne kopš pasaules pirmizrādes 1905.gadā piedzīvojusi nepārspētus panākumus ar vairāk nekā 250 000 izrādēm 25 valodās visā pasaulē, neskaitāmus ierakstus, filmas, televīzijas raidījumus, baletus, ledusšovus u.t.t.
Iestudējuma diriģents Guntars Bernāts. režisors Jānis Kaijaks. scenogrāfs Ivars Noviks. horeogrāfs Alberts Kivlenieks, kostīmu māksliniece Jurate Jurjāne-Silakaktiņa.

Paula Abrahama operetes Balle Savojā pasaules pirmizrāde Berlīnē (1932.gadā) sacēla īstu furoru, un to skatījās viss valsts krējums. Šajā dejisku ritmu piesātinātajā operetē romantiski valši mijas ar džeza stilistiku un tango, divdesmito gadu deju mūziku, izrādi papildina arī krāšņi tērpi un enerģiski jauneklīga dzīvesprieka dzirksts. Izrādē atspoguļots dekadences laiks Veimāras Vācijā, kad sieviete kļūst par “cilvēku” ar savām tiesībām un domām, nevis tikai sava vīra sievu. Sieviete – komponiste popularitāti iegūst mērķtiecīgi slēpjot savu dzimumu un galugalā kļūst par turka septīto sievu.
Diriģents Normunds Vaicis, režisors Gundars Silakaktiņš, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Jurate Jurjāne-Silakaktiņa.

Abās izrādēs piedalās koris, dejotāji un orķestris.

Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja, producente Agija Ozoliņa-Kozlovska: “Šo operešu muzikālā vērtība nemainīgi ir un paliek atzīta visā pasaulē. Beidzot tās varēs noskatīties arī Rīgas centrā, par ko man jautājuši daudzi. Priecājos, ka mēs būsim pirmie, kas izmēģinās, kā skan orķestris jaunajā orķestra bedrē kultūras pils VEF lielajā zālē. Lai gan šis nams nebūs mūsu teātra mājas, kā cerēts, būsim viesa statusā, tāpat kā visur līdz šim,—februārī un martā šīs divas izrādes te varēs noskatīties. Mēs turpināsim meklēt iespējas būt sadzirdētiem Kultūras ministrijā un Rīgas domē, lai nodrošinātu teātrim mājas un jebkādu, bet stabilu bāzes finansējumu, kas ir vitāli nepieciešams profesionālam Operetes teātra darba procesam un nākotnei Latvijā.”

Biļetes Biļešu paradīze kasēs. Atlaides kolektīviem 20+, daudzbērnu ģimenēm uzrādot "3+ ģimenes karti", studentiem, skolēniem, pensionāriem. Informācija pa Latvijas operetes fonda informācijas tālr. 25123145 vai Jaunumi, Facebook.com/LatvijasOperetesFonds; Draugiem.lv/LatvijasOperetesFonds.

Latvijas Operetes fonds, apvienojot profesionālu mākslinieku un sabiedrības centienus, veido Rīgā operetes teātri ar pilnvērtīgu trupu, orķestri un atbilstošām telpām.