Zinātnieki beidzot izpētījuši vai ir veselīgi ēst pēc sešiem vakarā
Šis jautājums pastāvīgi nomoka tos, kas cenšas nomest lieko svaru vai vienkārši vēlas saglabāt labu formu.
Diskusijas par tēmu "vai vajag ēst vakariņas pēc sešiem" nerimstas. Vieni uzskata, ka bada sajūta nakts laikā ir veselīga. Citi apgalvo, ka pārtraukums starp ēdienreizēm, kas ilgst vairāk kā 12 stundas, par 80 % samazina vājēšanas efektu un provocē dažu slimību rašanos. Mēģināsim tikt skaidrībā.
Argumenti par vakariņām
ēst vakarā ir psiholoģiski pareizi
Vēlēšanās vakarā paēst ir pilnīgi normāla, vēl vairāk- mēs esam ieprogrammēti tā, lai vakarā gribētos ēst. Organisms pirms miega veic stratēģiskus enerģijas uzkrājumus, tā teikt- katram gadījumam, līdz ar to mūsu instinkts saka: ej un paēd! Ja izlaist brokastu ēdienreizi daudziem nesagādā nekādas problēmas, tad atteikties no vakariņām lielākajai daļai cilvēku ir ļoti grūti. Un kāpēc gan iebilst pret dabu?
Vakara kalorijas nav liekas un nevajadzīgas
Ja ticēt statistikai, tad pilsētniekam enerģijas patēriņš visas dienas garumā ir vienmērīgs, taču, ja vakarā pēc darba veltat laiku fitnesam vai kādām citām sporta nodarbībām, enerģijas patēriņš paaugstinās. Tāpēc ir tikai normāli, ka organisms vakarā cenšas atjaunot patērēto enerģiju. Atsakoties pildīt organisma prasības, mēs provocējam stresu, pastāvīgu iekšējo cīņu ar sevi un slimīgu fiksāciju uz ēdienu. Tādos apstākļos ir ļoti grūti izbēgt no brīža, kad "noraujamies" un apēdam vairāk, nekā vajag. Tāpēc prātīgāk ir atļaut sev ēst vakarā, taču sekojot līdzi tam, ko ēdam, kā arī ēdiena kaloritātei.
Pareizais ēdiena daudzums vakarā
Svarīgs nav laiks, cikos jūs ēdat, bet gan apēstā ēdiena daudzums. Jāēd tā, lai uzņemtā enerģija nepārsniegtu enerģijas patēriņu. Rekomendējamais standarts ir: 25 % no dienass laikā izlietojamām kalorijām jāuzņem brokastīs, 55-60 %- pusdienās un launagā, bet 15-20 %- vakariņās. Ja par piemēru ņemam vidējo dienas laikā patērējamo kaloriju daudzumu, kas ir 1800-2000 kkal, tad veselīgām vakariņām jāsastāv no 400-450 kkal. Svarīgākais- apēst tās 2-3 stundas pirms gulētiešanas.
Lieli pārtraukumi starp ēdienreizēm ir kaitīgi
Eiropas dietologu domas šajā jautājumā sakrīt. Visi speciālisti ir vienisprātis, ka optimālais pārtraukums starp vakariņām un brokastīm nedrīkst būt lielāks par 9 stundām. Ja tas sasniedz 12 stundas, paaugstinās risks saslimt ar gastrītu, aizcietējumiem un citām ar kuņģi un zarnu traktu saistītām saslimšanām.
Argumenti pret vakariņām
Problēmas ar gremošanu
Naktī divpadsmit pirkstu zarna nefunkcionē, taču kuņģis turpina strādāt. Ja paēst neilgi pirms gulētiešanas, kuņģis pārsūta ēdienu "guļošajai" zarnai, kur tas arī paliek. Aknas un aizkuņģa dziedzeris izstrādā žulti un fermentus, kas nav spējīgi iekļūt piebāztajā zarnā, līdz ar to uzkrājas žultspūslī, kas ir galvenais iemesls tā iekaisumiem un žultsakmeņu veidošanās procesam.
Neizmantotie aizkuņģa dziedzera izstrādātie fermenti var izraisīt pankreatīta un diabēta rašanos.
Lēnāk vājējam un ātrāk novecojam
Dienā mēs pārsvarā smeļamies enerģiju no ogļhidrātiem: pēc katras ēdienreizes izstrādājas insulīns, kas palīdz tos sašķelt. Naktī insulīna līmenis krītas, bet hipofīzes augšanas hormons nodrošina tauku sadedzināšanu. Pēc vēlām vakariņām izstrādājies lielais insulīna daudzums signalizē hipofīzei, ka organismā nonākusi kārtējā ēdiena deva, līdz ar to nav nepieciešamības tērēt uzkrātās tauku rezerves. Starp citu, pēc 35 gadu vecuma augšanas hormona izstrādāšanās samazinās dabīgā veidā, un ja mēs to palīdzam vēl vairāk samazināt ar vēlām vakariņām, tad paātrinām novecošanās procesu.
Atteikšanās no vakariņām palīdz novājēt
Kamēr mēs guļam, enerģija, ko saņemam no tauku sašķelšanas, tiek tērēta tā saucamajai pamata apmaiņai- elpošanai, asinsritei, orgānu darbībai. Pamata apmaiņas līmenis stundā vīriešiem sastāda 1 kkaluz 1 kg ķermeņa masas, bet sievietēm- 0,9 kkal uz 1 kg ķermeņa masas. Tādējādi varam aprēķināt, ka 8 stundu ilgs miegs vīrietim, kura svars ir 90 kg, nodrošina 140 g tauku zudumu diennaktī, tātad mēneša laikā viņš var novājēt par 4,5 kg. Secinājums ir skaidrs: tikai atsakoties no vēlām vakariņām, var sasniegt itin labus rezultātus svara zaudēšanā.
Pieaug bezmiega risks
Vēlas vakariņas izjauc melatonīna izstrādi. Melatonīns regulē miega un nomoda procesus. Starp citu, ir pierādīts, ka hronisks bezmiegs ir viens no liekā svara galvenajiem iemesliem. Bez tam, melatonīna trūkums bieži vien ir par iemeslu arteriālās hipertonijas attīstībai un sirds išēmiskajai slimībai.
Jūsu veselība ir jūsu rokās
Katrs pats var izlemt vakariņot vai nē. Lai arī ko neteiktu dietologi, tomēr ir cilvēki, kas mierīgi var neēst pēc plkst. 18.00–19.00 un tajā pat laikā brīnišķīgi justies. Taču, ja jūs piederat pie vairuma, kam grūti atteikties no vakara ēdienreizes, nav nekādas vajadzības sevi mocīt. Iegaumējiet: visi argumenti "pret" attiecas tikai uz vēlām vakariņām, ko ieturam īsu brīdi pirms došanās pie miera. Vieglas netreknas uzkodas 2-3 stundas pirms gulētiešanas neuzkrās jums liekos kilogramus; tieši otrādi- tās palīdzēs likvidēt dienā uzkrāto spriedzi un uzlabos garastāvokli.
Starp citu, ja negribat vakarā pārēsties, izslēdziet datoru un televizoru. Birmingemas universitātes fiziologi ir pierādījuši: kad mēs ēdam, skatoties ekrānā, smadzenes nav spējīgas novērtēt apēstā ēdiena daudzumu. Rezultātā mēs dodamies uz virtuvi pēc papildporcijas.
