Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:329, Did:0, useCase: 3


Depresija ir līdzīga dāmai melnā

Redakcija
Redakcija

Depresija pēdējos gados ir kļuvusi gandrīz vai par tautas slimību. Neviens cits dvēseles dzīves traucējums nav tik plaši sastopams kā depresija, kura ir aptvērusi pilnīgi visus sociālos slāņus un vecuma grupas un kura skar tiklab vīriešus, kā sievietes. Ne velti tā kļuvusi par ”laikmeta slimību.”

Paliekošu vērtību, tradīciju un ģimenes sabrukums, reliģisko saišu zudums, patiesi apmierinošu cilvēcisko attiecību samazināšana, šķiršanās procentuāls pieaugums, tas, ka plašas iedzīvotāju masas ir pazaudējušas savas saknes, un tas, ka jaunatnei trūkst perspektīvas sakarā ar ekonomisko krīzi un pārapdzīvotību, kā arī bezdarba pieaugums – tas viss vainojams pie tā, ka cilvēki aizvien biežāk saslimst ar depresiju.

Depresīvais jūtas skumji nomākts, viņš vairs nespēj priecāties, nav spējīgs cerēt, nespēj noticēt tādai nākotnei, kurā viņam būtu vērts dzīvot. Pasaule viņam ir zaudējusi valdzinājumu, viss ir kļuvis pelēks. Daži slimnieki izjūt sevi kā mirušus un pārakmeņojušos un sūdzas par nejūtību, viņi neprot pat raudāt. Visbiežākais pavadonis ir bailes no dzīves un tās uzliktajiem pienākumiem. Pacienti jūtas gurdi,bez spēka un bez enerģijas.

Depresijas sindroms.

Pazemināts garastāvoklis
Pesimistiska, gausa domāšana
Aizkavētība gribas un kustību sfērā (reti – uzbudinājums)
Simptomi vismaz 2 nedēļas

Pirmās grupas simptomi:
Depresīvs garastāvoklis
Interešu trūkums, nespēja priecāties
Pazemināta enerģija un aktivitāte, slābums

Otrās grupas simptomi:
Pazeminātas koncentrēšanās un uzmanības spējas
Pazemināta pašcieņa
Vainīguma un nevērtīguma idejas
Pesimistisks skats uz nākotni
Pašnāvības vai sevis traumēšanas domas, mēģinājumi
Traucēts miegs
Pazemināta apetīte

Trešās grupas – t.s. somatiskie simptomi:
Anhedonija – nav emocionālu reakciju uz priecīgu notikumu
Rītos mostas 2 stundas par agru
Vissliktāk no rīta
Aizkavētība vai ažitācija (objektīvi)
Apetītes trūkums
Svara zudums (vismaz 5% pēdējā mēnesī)
Libido trūkums

Depresijas īpatnības bērniem jaunākiem par 7 gadiem:
Astēnija, emocionāla labilitāte, “garlaicība”
Somatoformi traucējumi (sirds klauves, reiboņi, dažāda veida sāpes)
Sagurums, rotaļu aktivitātes zudums
Monotona čīkstēšana, raudāšana, klusa balss
Ēstgribas trūkums
Miega traucējumi
Iespaids par somatisku saslimšanu
Paaugstināts jūtīgums
Grib, lai tuvumā būtu māte
“Vainas vektors” vērsts uz āru(pie visa vaino apkārtējos)

Depresijas īpatnības bērniem,kas vecāki par 7 gadiem:
Grūtības apgūt mācību vielu
Skumjas un “tukšums” dvēselē
Sūdzības par “garlaicību”
Nervozitāte
Kaitināmība, eksplozivitāte
Tranzitoras pašapsūdzības, vainas idejas
Suicīdas domas, mēģinājumi (nav bīstami dzīvībai)
Zems pašnovērtējums

Depresijas īpatnības bērniem, kas vecaki par 10 gadiem:
Pašnāvības nodomi, mēģinājumi
Kognitīvo procesu gausums
Sekmju pazemināšanās
Somatoformi traucējumi
Bēguļošana, klaiņošana
Depresīvi uzvedības traucējumi
Alkohola un narkotiku lietošana

Depresīvi uzvedības traucējumi:
Nomāktība, vienaldzība, skumjas
Kognitīvo procesu gausums
Sekmju pasliktināšanās
Noslēgšanās sevī, pašapsūdzības, vainas idejas
Bēguļošana, klaiņošana vienatnē
Depresīvs bērns kā vardarbībā cietušais

Depresijas netiešās diagnosticēšanas pazīmes bērniem:
Aizkaitināmība, agresija
Gausums, savrupāks, vienaldzīgāks
Mazāk ēd, sliktāk guļ, izvēlīgāks ēdienā
Nav fizioloģiskais masas pieaugums
Sliktākas sekmes skolā
Rakstura izmaiņas – kļūst infantīlāks, vērojami “regresa” simptomi, primitīvākas rotaļas
Tendence lietot alkoholu, narkotiskās vielas

Depresiju veidi:
Somatizētā depresija
Depresija ar skumjām
Trauksmainā depresija
Depresija ar bažām
Disforiskā depresija
Anaklītiskā depresija
Anhedoniskā (unlust) depresija
Adinamiskā depresija
Asarainā depresija
Stupīdā depresija
Substuporozā depresija

Izplatība
2% no pirmspubertātes bērniem
5% no pusaudžiem
5%-9% sieviešu
2%-4% vīriešu

Iemesli:
Ja vienam no vecākiem ir depresīvas tendences – saslimšanas risks bērnam ir 27%
no 50 – 70%

/Adoptētiem bērniem – saslimšanas risks tāds pats/
Vecāku zaudējums, nāve
Zema pašvērtība, pašcieņa
Intrauterīna, perinatāla patoloģija
Galvas smadzeņu traumas
Neiroinfekcijas
Agresijas apspiešana
Konflikti ģimenē, bērnudārzā vai skolā
Paaugstināts kortizola līmenis
Pazemināts seratonīna līmenis

Ar ko kombinējas:
Trauksme
OKT(uzmācīgas domas un darbības)
Panika
Sociālās fobijas
Depresīvi uzvedības traucējumi

Ārstēšanas principi:
Izolēšana no psihotraumējošas vides

Psihofarmakoterapija:
antidepresanti,
neiroleptiķi,
antikonvulsanti,
trankvilizatori,
nootropi,
vitamīni

Pedagoģiska, sociāla palīdzība

Psihoterapeitiskās metodes:
Smilšu terapija
Spēļu terapija
Biheiviorāli kognitīvā psihoterapija
Psihodrāma
Psihodinamiskā psihoterapija
Bērnu psihoanalīze
Ģimenes terapija

Papildus ārstnieciskie pasākumi:
Ārstnieciskā vingrošana
Impulsu strāvas terapija
Hidroterapija
Masāža
Lāzerterapija
Ārstē vai mazina simptomus

Piemērota antidepresanta īpašības:
Nodrošina efektivitāti visiem pacientiem
Nodrošina ātru klīnisko iedarbību
Nodrošina prognozējamās devas un efektivitātes sakarības
Terapija ir ilgstoša: 4-6 mēneši un ilgāk

Labas prognozes priekšnosacījumi:
Psiholoģiskās, pedagoģiskās un sociālās palīdzības nodrošināšana
Jaunu interešu, jaunas motivācijas veidošana
Valsts un sabiedrības lomas palielināšana bērnu mentālās veselības aprūpē

Autors:
dr. Gunārs Trimda
psihiatrs BKUS Gaiļezerā