Mans mazais skolēns un viņa redze
Brīdi pirms skolas gaitu uzsākšanas, īpaši aktuāls kļūst jautājums- kā pareizi iekārtot skolēna darba vietu- kur likt galdu, no kuras puses tam jābūt apgaismotam. Izvēloties mākslīgo apgaismojumu, noteikti ir nepieciešams viens vispārējs gaismas avots, kas izgaismo visu telpu, kā arī vietējais apgaismojums jeb galda lampa. Tā nedrīkst izgaismot bērna seju vai acis, tikai darba virsmu.
Gaismas stariem ir jākrīt tā, lai tie nemet ēnu uz darbu, ko bērns veic. Piemēram, raksta burtnīcā. Tātad, labročiem no kreisās puses, bet kreiļiem- no labās puses. Dienas gaišajās stundās, kad mācībām un darbam pilnībā pietiek ar dabīgo apgaismojumu, tas ir jāizmanto. Taču, ja apgaismojums nav pietiekams, acis un redzes sistēma cenšas trūkumu kompensēt un strādā pastiprinātā slodzē. Tādēļ veidojas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē redzi un pasliktina bērna redzes izšķirtspēju, rada vēlmi miegt acis, lai saskatītu.
Ja apgaismojums ir pārāk spilgts, cilvēks nespēj ilgi koncentrēties, jo ķīmiskie bio-procesi acī notiek pastiprināti ātri, un drīz vien pietrūkst tā saucamo ķīmisko izejvielu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu redzes procesu. Turklāt, mācoties pārlieku apgaismotā telpā, bērni mēdz miegt acis, kas var radīt nepareizu acs ābola ģeometriju, un līdz ar to veido nepareizu vai miglainu attēlu. Un šajā mirklī rodas vajadzība izmantot brilles, lai koriģētu redzi. Atceramies- nepārspīlējam ar apgaismojumu!
Kā sēžam pie rakstāmgalda?
Nereti vecāki izvēlas iegādāties apģērbu, kas ir par izmēru lielāks- tā, lai der ilgāku laiku. Izvēloties mēbeles, rūpīgi apdomājiet šo soli, jo rakstāmgalda augstumam ir jāatbilst bērna augumam tā, lai ērtākā poza ir sēdēt ar taisnu muguru. Vislabāk, ja ir iegādāts krēsls, kā augstums ir regulējams. Sēžot uz tā, kājas balstām pret grīdu, lai ilgstoša sēdēšana nenosprosto asinsriti.
Ja ir paredzēta vieta arī datoram, tā monitoram jāatrodas tieši pretim- bērnam jāsēž taisni, nevis jāapgrūtina sevi, pagriežoties sāņus. Vislabāk, ja monitora augšējā līnija ir acu augstumā, un jālūkojas ekrānā ar skatienu nedaudz vērstu uz leju.
Ierasti bērni par redzi nesūdzas, jo nekad nav bijusi cita pieredze, ar ko salīdzināt. Tāpēc vecākiem ir jāparūpējas par savu atvašu redzi un jārīkojas, ja redzam- kaut kas nav kārtībā.
Galvenās lietas, ko paši varam pamanīt:
• bērns miedz acis;
• bērna galva ir noliekta vai pagriezta īpašā leņķī, kad lasa vai, piemēram, skatās TV;
• lai saskatītu, bērns aizver vienu aci vai pietuvina apskatāmo objektu tuvāk vienai no acīm.
• nespēj ilgstoši lasīt vai jauc burtus.
Tas ietekmē bērna attīstības gaitu, tāpēc ir jāizprot, vai bērnam neinteresē mācību process, vai arī mācības ir pārāk apgrūtinošas sliktās redzes dēļ. Bērni ir dažādi, un dažādi ir argumenti, kā pārliecināt bērnu vai pusaudzi ikdienā izmantot brilles. Optikas salona "Metropole" optometriste Ieva Rikena norāda- ir jāskaidro bērnam, ka brilles nav traucēklis, tās palīdzēs redzēt pasauli košāku, skaistāku. Piemēram, asu izjūtu cienītāji ar sliktu redzi nespēs izbaudīt ātru braucienu ar motociklu vai snovbordu, jo reakcijai ir nepieciešams redzēt tūlīt, nevis tad, kad esi iebraucis nepamanītā šķērslī.
Kliedējam mītu- dators nebojā redzi!
Nepareiza poza un nenormēts darbs pie monitora ir lielākie ļaunuma radītāji. Pamēģiniet 8 stundas dienā pavadīt sporta zālē un tā katru dienu! Nogurdinoši, vai ne? Toties reizi dienā 1 stundu pasportot ir lietderīgi. Līdzīga slodze ir arī mūsu acīm. Jā, aizvien vairāk skolēni ikdienas darbos izmanto datoru, taču acis regulāri ir jāatpūtina no slodzes, lai nenodarītu tām pāri. Vislabāk, ja ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes palūkosimies tālumā un vismaz reizi stundā piecelsimies no krēsla, izlocīsim kājas, piemēram, aizejot uz virtuvi pēc tējas vai ūdens glāzes. Vēl labāk, ja pēc skolā vai pie datora pavadītā laika ir sporta nodarbības, kad varam atpūtināt acis un kustoties veicināt asinsriti.
Ja runājam par bērnu redzes noslodzi, tad tā ik katru gadu patiešām pieaug, piemēram, lasīšana, rakstīšana, datora lietošana, taču viss ir labs ar mēru. Ir svarīgi redzes slodzi izmantot sevis izglītošanai un pilnveidošanai, bet virtuālo pasauli labāk iemainīt pret reālo!
Konsultēja Ieva Rikena, vadošā optometriste optikas salonos "Metropole"
