6 nervus atslābinoši paņēmieni
Viss, ko jūs zinājāt par stresa pārvarēšanu, ir maldi!Ja dziļas ieelpas, iknedēļas jogas nodarbības un sarunas ar draugiem tomēr nespēj palīdzēt jums gūt mieru, tā nav jūsu vaina. Jaunākajos pētījumos pierādīts, ka reāli darbojas seši nervus atslābinoši paņēmieni, un šajā rakstā par tiem tiks pastāstīts!
Vakardienas gudrība: Nekad nemieriniet sevi ar ēšanu!
Šodienas gudrā stratēģija: Palutiniet sevi ar šokolādi!
Mēs visi esam dzirdējuši, ka našķošanās ar cepumiem un saldējumu diez ko labi nelīdz stresa pārvarēšanai. Patiesībā šie produkti tikai vairo trauksmi. Tomēr likumam ir pavisam jauks izņēmums: mazliet šokolādes var patiesi palīdzēt! Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, kuri publicēti Journal of Proteome Research, pāris gabaliņu tumšās šokolādes stresa situācijā mazina stresa hormonu izdalīšanos. Tomēr jāņem vērā, ka runa ir tieši par melno šokolādi, jo piena šokolāde nesatur stresu reducējošās vielas.
Ja stress ir ikdienišķa parādība jūsu dzīvē, izmēģiniet šādu ieteikumu: divas nedēļas ik dienu apēdiet pusotru gabaliņu melnās šokolādes un tad mēģiniet sevi novērtēt! Ļoti iespējams, stress būs mazinājies!
Vakardienas gudrība: “Om” meditācija – tavs ceļš uz mieru!
Šodienas gudrā stratēģija: Dari to, kas tev patīk!
Dažiem cilvēkiem meditācija patiesi palīdz, bet vairums tomēr stresu ar tās palīdzību pārvarēt nevar. Pētījumā žurnālā Journal of Consulting and Clinical Psychology 54% respondentu meditācijas laikā juta trauksmi! Tā vietā dari jebko, kas tev palīdz distancēties no strespilnajām domām. Lai gan mantras skaitīšana palīdz apklusināt domas, iespējams, meditācija gluži vienkārši nav domāta jums, tomēr to var aizvietot ar peldēšanu, gleznošanu, pastaigām, adīšanu, lūgšanu – jebko, kas ir tavs individuālais stresa reducēšanas veids!
Vakardienas gudrība: Valdi pār savu temperamentu!
Šodienas gudrā stratēģija: Ļauj sev reizi pa reizei kārtīgi izdusmoties!
Šis ieteikums īpaši attiecināms uz sievietēm, jo nav sievišķīgi izrādīt dusmas. Tomēr tas ir veselīgi! Saskaņā ar Biological Psychiatry publicēto pētījumu, emociju izreaģēšana palīdz mazināt kortizola izdalīšanos smadzenēs, un ir vispārzināms, ka šis hormons atbild par stresa un trauksmes izjūtu, kas savukārt izraisa sirdsslimības, hipertensiju, kaulu masas samazināšanos un dažāda veida obsesijas, uzsver psiholoģijas doktore Dženifera Lernere (PhD, Jennifer Lerner).
Vakardienas gudrība: Griezies pie ģimenes un draugiem, meklējot atbalstu!
Šodienas gudrā stratēģija: Ieritinies dīvānā kopā ar savu mājdzīvnieku!
Laika pavadīšana kopā ar tuviniekiem jau izsenis uzskatīta par vienu no stresa mazināšanas efektīvākajām metodēm, tomēr saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, jebkurš spalvains mājdzīvnieks stresa mazināšanu nodrošina daudz efektīvāk. „Neatkarīgi no tā, vai jums pieder kaķis vai suns, pavadot laiku kopā ar viņu, jums daudz labāk izdosies mazināt stresu,” saka psiholoģijas doktors Džeimss Blaskovičs (James J. Blascovich, PhD) no Kalifornijas universitātes Santa Barbarā.
Vakardienas gudrība: Nekad neej gulēt, esot dusmīgs!
Šodienas gudrā stratēģija: Vienkārši ej un izgulies!
Kad vienīgais, ko vēlies darīt, ir kārtīgi izkliegties, pēdējā vietā visticamāk ir vēlme mierīgi iet gulēt. Tomēr miegā vairumam problēmu zemapziņa piemeklē risinājumu! Turklāt vēlme visiem spēkiem diskutēt, lai rastu risinājumu, vairumā gadījumu pirms miega var dot tikai negatīvu atrisinājumu. Dusmojoties mandeļveida ķermenis smadzenēs producē „cīnies vai bēdz” atbildes reakciju, ierobežojot iespējas veidot mierīgu, racionālu sarunu. „Paņemt „pauzi” vai pat iet gulēt ir ļoti svarīgi, lai strīda atrisinājums būtu produktīvs. Ja jūs jau pašlaik esat dusmīgs un agresīvi noskaņots, jūs nespējat domāt skaidri,” saka Ronalds Potters – Efrons (Ronald Potter-Efron), grāmatas „Rage: A Step-by-Step Guide to Overcoming Explosive Anger” autors, „tomēr naktī emocijas norimstas, un no rīta jūs būsit spējīgs pieņemt daudz kvalitatīvāku lēmumu!”
Vakardienas gudrība: Izpaud savas emocijas!
Šodienas gudrā stratēģija: Šo to tomēr ir vērts paturēt pie sevis…
Mūsdienu „saki – visu” sabiedrībā cilvēki uzskata, ka dalīšanās ar emocijām var palīdzēt pārvarēt dzīves krīzes. Bet bieži vien labāk strādā pretējs variants. Pētniece Karina Koifmane (Karin Coifman, PhD) kādā no veiktajiem pētījumiem konstatējusi, ka respondenti, kuri nedalījās ar citiem savās skumjās, daudz retāk slimoja ar drudzi, viņiem bija mazāks risks saausktēties, retāk trūka elpas un mazinājās citas ar stresu saistītas psihosomatiskas izpausmes.
Dr. Koifmane: „Cilvēki, kas nebeidzami runā par savām problēmām, patiesībā daudz biežāk sirgst ar depresiju.” Tas nenozīmē, ka jums vienam jāslīgst savās skumjās. Tāpat nav arī jāapspiež dabiski radušās skumjas, tomēr uzmanību vienlaikus būtu jācenšas virzīt prom no stresora avota. Tādēļ, ja gribas raudāt – raudam, bet pēc tam vēlams pievērsties kam pozitīvam – apciemot draugu vai pārkārtot istabu.
Autors: rigabrain.com
