Sieviete un klimaktēriskais periods

Kā izpaužas klimaktēriskais periods.

Klimakss sākas apmēram 45 gadu vecumā. Viena no klimaktēriskā perioda iestāšanās pazīmēm ir neregulāras mēnešreizes, kad laiks starp menstruācijām var kļūt īsāks vai garāks. Pakāpeniski mazinās olnīcu funkcijas un tās pārtrauc izdalīt hormonus. Olnīcās vairs regulāri nenobriest olšūnas. Pakāpeniski mazinās dzimumhormonu sekrēcija un iespēja iestāties grūtniecībai kļūst arvien mazāka.
Nevar noteikt precīzu laiku, cik ilgs būs klimaktēriskais periods, jo tas katrai sievietei var būt atšķirīgs. Mainoties menstruālajam ciklam, pareizi ir konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu, vai tas ir klimaktēriskā perioda sākums vai kādas slimības pazīme.
Menopauze ir pēdējā menstruācija sievietes dzīvē. Dažām sievietēm menopauzes laikā mēdz būt smērējoša vai starpmenstruala asiņošana. Ja mēnešreizes ir iztrūkušas 12 mēnešus, tad gandrīz droši var apgalvot, ka iestājusies menopauze, izņemot gadījumus, kad mēnešreižu neesamības iemesls ir cits, tāpēc ir svarīgs regulārs ginekologa apmeklējums.

Klimaktēriskā perioda negatīvā puse.

1) Daudzas sievietes var izjust karstuma viļņus, kas rodas pēkšņa karstuma sajūta sejā, kaklā vai krūškurvja ādā un ilgst aptuveni 4 līdz 10 minūtes. Dažām sievietēm tie atkārtojas biežāk, citām retāk. Karstuma viļņi var būt kopā ar reiboni, sliktu dūšu, durošām sāpēm sirds apvidū vai sirdsklauvēm. Daļai sieviešu karstuma viļņi rodas vienu vai divus gadus pēc menopauzes.

2) Retāka, tomēr iespējama parādība ir pēkšņa svīšana, kas parasti notiek naktī, tāpēc var traucēt miegu, taču ilgstoši neizguļoties, sieviete kļūst nervoza un nespējīga koncentrēties.

3) Klimaktēriskā perioda laikā var piemeklēt garastāvokļa maiņas, nogurums, nespēks, galvassāpes, krūšu piebriedums, tūskas un reibonis. Nogurums un nespēks ir dabiska novecošanās pazīme, taču to iemesls var būt arī hormonu trūkums.

4) Osteoporoze - slimība, kas rodas no estrogēnu trūkuma. Visbiežāk tā rodas 55 līdz 70 gadu vecām sievietēm. Estrogēnu trūkuma dēļ klimaktēriskajā periodā organismā rodas kalcija maiņas traucējumi un kalcijs tiek vairāk izdalīts nekā uzņemts. Samazinoties kalcija līmenim, kauli pamazām kļūst trauslāki.
Par osteoporozi liecina auguma samaznāšanās, kas noris aptuveni pēc 60 gadu vecuma un sāpes mugurā.

5) Estrogēnu trūkums rada maksts sausumu. Tās gļotāda kļūst plānāka un mazinās elastība, kā rezultātā dzimumakts var radīt nepatīkamas sajūtas. Ja sieviete ir saskārusies ar šādu problēmu, jākonsultējas ar ārstu, jo maksts sausums, kad skābo vidi nomaina neitrāla vai sārmaina, var radīt labvēlīgus apstākļus mikroorganismu attīstībai.

6) Viena no klimaktēriskā perioda sūdzībām var būt urīnpūšļa muskulatūras vājums. Iemesli, kādēļ tas rodas var būt dažādi, taču viens no tiem ir estrogēnu trūkums. Sievietēm, kas saskaras ar šo problēmu, var būt urīna izdalīšanās, piemēram, sportojot, veicot fizisku darbu, šķaudot vai smejoties. Vispareizākais, kā šādā situācijā var rīkoties sieviete, ir šo pazīmju uzticēšana ārstam, kas zinātu, kā palīdzēt izvairīties no tamlīdzīgiem brīžiem.

7) Var mazināties dzimumtieksme. Tas saistīts ar pārmaiņām sievietes dzīvē un iespējamu pašsajūtas pasliktināšanos, maksts sausumu un neelastību, kas dzimumakta laikā rada sāpes. Pārrunājot šīs problēmas ar dzīves draugu un, dodoties pie ārsta, tās var risināt, jo tam nevajadzētu ļaut negatīvi ietekmēt sievietes ikdienu.

Kā dzīvot tālāk?

Sievietes, kuras šajā laika periodā ir aktīvas, dzīvespriecīgas un pārmaiņas organismā uztver ar izpratni, vieglāk pārdzīvo klimaktērisko periodu. Mazāk problēmu ir tām sievietēm, kuras regulāri apmeklē ginekologu, lai veiktu kārtējo veselības pārbaudi un rastu sarežģījumu risinājumus.

Ar maksts sieniņu elasticitātes samazināšanos un urīna nesaturēšanu var cīnīties jau pirms klimaktēriskā perioda iestāšanās, regulāri veicot starpenes muskulatūras nostiprināšanas vingrinājumus, ko izpilda vairākkārt sasprindzinot un atslābinot šo muskulatūru.

Svarīgi izvairīties no mazkustīga dzīvesveida, nepilnvērtīga uztura, pārmērīgas alkohola lietošanas un smēķēšanas, ko ieteicams ievērot jau krietni pirms klimaktēriskā perioda sākuma. Nozīmīgs faktors labai pašsajūtai ir pietiekošs miegs un laiks atpūtai. Miega veicināšanai var izmantot nomierinošas tējas, tādas kā vīgriežu, melisas un baldriānu tējas.
Klimaktēriskā perioda laikā vingrošanai, sportam, kas palīdzēs stāju, lokanību un mugurkaulu saglabāt labā formā, un daudzveidīgam uzturam, kurā ir daudz vitamīnu un kalcija, jāpievērš īpaša uzmanība. Organismam katru dienu jāsaņem aptuveni no 800 līdz 1500 mg kalcija. Vairāk var lietot pienu, biezpienu, jogurtu, sieru, zivis, svaigus augļus un dārzeņus.

Rodoties pirmajiem karstuma viļņiem, var palīdzēt vēsas sulas vau ūdens glāze. Ieteicams valkāt ērtu un vieglu apģērbu. Jūtot karstuma viļņu tuvināšanos, uz brīdi var iziet svaigā gaisā. Jāseko līdzi temperatūrai telpās un nepieciešamības gadījumā, tās jāizvēdina. Jāivairā no faktoriem ,kas paaugstina ķermeņa temperatūru, piemēram, karstas vannas,saunas, smēķēšanas, alkohola, pikantie ēdieniem un intensīvas sauļošanās.

Ļoti būtiska nozīme ir atmosfērai mājās un darbā. Sievietei, kas būs apmierināta ar attiecībām ģimenē un darbā, ir mazāka iespējamība izjust nomāktu garastāvokli un dzīvesprieka zudumu. Ja viņas jutīsies vajadzīgas un svarīgas apkārtējiem, mazāk laika atliks domām par nenovēršamo novecošanos un sevis žēlošanu.
Ja tomēr emocionāla nelīdzsvarotība ir piemeklējusi, drūmās domas ir jānovērš, ko viegli paveikt, veicot iemīļotu nodarbošanos. Jāpārdomā, vai vienmēr konkrētās situācijās sajūtas ir bijušas tādas pašas, vai citreiz tās uztvertas vienkāršāk, atbilstoši vērtējot notikumus.