Gripas izplatība un tās izraisītās komplikācijas
Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu cauru gadu, taču pati slimība ir uzskatāma par sezonālu. Sezonalitāte skaidrojama ar faktu, ka vīrusa pārnešana ir ātrāka un vienkāršāka, cilvēkiem rudens un ziemas mēnešos, kad ir aukstāks un mitrāks gadalaiks.
Ziemeļu puslodē gripas vīrusa aktivizēšanās galvenokārt novērojama laika posmā no decembra līdz aprīlim, savukārt Dienvidu puslodē – no maija līdz septembrim.
Šogad uz doto brīdi gripa A California H1N1 pandēmiskais tips intensīvi cirkulē Indijā, Dienvidāfrikā un Austrālijā, savukārt ,A Perth Dienvidāfrikā un B Brisbane Indonēzijā.
A gripas vīrusi ir plaši izplatīti dabā, iedarbojas gan uz dzīvniekiem, gan arī uz cilvēkiem, epidēmiju laikā ir galvenais vecāku ļaužu nāves cēlonis. Izņemot gadījumus ka A gripas celms ir ļoti imunoloģiski svešs populācijai – jeb t.s. pandēmiskais – tad tas skar tieši jaunus un spēcīgus cilvēkus.
B gripas vīrusi, rada infekciozas saslimšanas, kuru klīniskie simptomi līdzinās A gripas vīrusu izraisītajām slimībām, epidēmiju laikā var būt nāves cēlonis visa vecuma pacientiem.
Gripas vīrusi spēj būt dažādi un tiem ir biežas antigēnu pārmaiņas , kā rezultātā tie ir ļoti bīstami. Spēja pārstrukturēties un mainīties ir gripas vīrusu stiprā puse, tādējādi tie padara mazāk efektīvu cilvēka iepriekš iegūto imunitāti. Rodoties jaunam gripas vīrusa apakštipam, iespējama gripas epidēmijas izcelšanās, jo iedzīvotāju organismā nav pret to antivielu. Šī iemesla dēļ gripas epidēmijas atkārtojas, un tādēļ vakcīnas katru gadu jārada no jauna un tas nenozīmē, ka vakcinācija pret gripu ir neefektīva – gluži pretēji. Pasaules Veselības Organizācija koordinē gripas uzraudzību visā pasaulē, tai pieder 110 Nacionālie gripas centri 83 valstīs. Šie centri apkopo datus par to, kādi vīrusi nāk nākamajā gadā, saskaņā ar šiem pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotajām prognozēm tiek savlaicīgi izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai.
Veids, kā gripas vīruss iekaro vesela cilvēka organismu, ir ļoti vienkāršs. Gripas vīrusu daļiņas nonāk cilvēka elpceļos un pēc tam elpceļu šūnās un no tām tālāk izplatās pa visu organismu , bojājot kapilāro tīklu visos orgānos . Gripas vīruss attīstās ļoti strauji, no vienas līdz četrām dienām , atkarībā cilvēka imunitātes. Simptomi parasti ir galvas sāpes, drebuļi un sauss klepus, drudzis, strauji paaugstinās temperatūra līdz pat 40 grādiem , vispārējas muskuļu sāpes un apetītes zudums, var būt iesnas, sāpošs kakls .
Visnopietnākās problēmas ir komplikācijas
Gripas komplikācijas var būt saistītas ar elpceļiem un ārpus elpošanas ceļu komplikācijas. Biežāk tās novēro vecākiem cilvēkiem, ar hroniskām slimībām pacientiem, arī maziem bērniem ar hroniskām slimībām vai vāju imunitāti.
Elpošanas orgānu komplikācijas var būt bronhīts, sinusīts, otīts. Šīs komplikācijas var būt cilvēkiem, kuri agrāk tās ir pārslimojuši.
Plaušu karsonis ir vīrusa nākamā nopietnā gripas komplikācija un visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis.
Primārais vīrusu izraisītais plaušu karsonis gripas gadījumos attīstās retāk, taču ja ir, tā norise attīstās ļoti smagi. Pirmajās dienās strauji parādās elpas trūkums, var būt krēpas ar asins piejaukumu . Šai komplikācijai ir augsts mirstības risks. Tas bija galvenais nāves cēlonis 35 gripas upuriem Latvijā 2009.g.
Sekundāro bakteriālo plaušu karsoni galveno kārt rada mikroorganismi Steptococcus pneumoniae (jeb t.s. pneimokoks) , retāk Staphilococcus aureus un Haemophilus influenzae, ar ko cilvēks inficējas pirmajās divās nedēļās pēc gripas. Parādās augsta temperatūra un krēpas. Parasti novērojams vecākiem pacientiem, kā arī cilvēkiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām;
Citas gripas komplikācijas ir akūts muskuļu iekaisums, centrālās nervu sistēmas traucējumi, dažos gadījumos pat encefalīts, tas ir smadzeņu apvalka iekaisums. Reja sindroms ir reta, bet ļoti nopietna komplikācija bērniem līdz 18 gadu vecumam, ko izraisa aspirīna vai citu acetilsalicilskābes grupas medikamentu pielielietojums drudža mazināšanai, kas rada garīgus traucējumus, letarģiju, delīriju, lēkmes vai komu, kā rezultātā līdz pat 40% gadījumu iestājas nāve, bet slimību pārcietušajiem saglabājas nopietni neiroloģiski traucējumi, miokardīts (sirds muskuļa iekaisums, perikardīts sirds apvalka iekaisums. GIJĒNA – BARĒ (Guillain–Barré) sindroms. Šī sindroma pamatā ir iekaisuma rakstura perifēro nervu bojājums, kas var rasties kā komplikācija pēc gripas. Tās izpaužas kā perifēras parēzes, kā tirpšana roku un kāju pirkstos, šis sindroms var attīstīties radot apjoma kustību traucējumus no vieglām līdz pat smagām parēzēm, var skart gan elpošanas, gan rīšanas muskulatūru.
Profilakse ir vakcinācija
Gripas vakcinācija par 90% samazina ne tikai inficēšanās iespējamību un vīrusu pārnēsāšanu, bet arī gripas izraisītu komplikāciju un mirstības iespēju.
Sākoties gripas izplatībai galvenais sekundārās bakteriālās pneimonijas profilakses pasākums ir vakcinēt cilvēkus virs 65 g.v. un cilvēkus ar riska grupas piederību ar 23 valento polisaharīdu vakcīnu (Pneumo 23) .
Vakcīna būtu ieteicama sekojošām grupām :
- vecāki cilvēki virs 65 g.v.
- cilvēki ar cukura diabētu
- cilvēki ar hroniskām kardiovaskulārām un elpošanas sistēmas slimībām cilvēki ar iedzimtu vai iegūtu imūndeficīta sindromu ieskaitot
Klīniskos pētījumos ir pierādīts, ka vecākās paaudzes cilvēkiem gripas un pneimokoka vakcinācija samazina par 56% elpceļu slimību, par 53% plaušu karsoņa, par 50% hospitalizācijas un par 70% letāla iznākuma risku
Aizspriedumi pret vakcināciju
Neraugoties uz slimības bīstamību, kā arī klīniski apstiprināto gripas vakcīnu drošību un efektivitāti, liela daļa sabiedrības vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto gripas vakcīnas tādā apmērā, kā tās vajadzētu izmatot.
Galvenais šādu aizspriedumu iemesls ir plaši izplatītais pieņēmums, ka gripa nav nopietna slimība un, ka vakcinācija nav nepieciešama, lai nodrošinātu aizsardzību pret konkrēto vīrusu, un ka tā jāveic katru gadu no jauna.
Par pneimonijām kā gripas komplikāciju sabiedrībā arī nav skaidrs priekšstats un tas bieži netiek statistiski saistīts. Situācija pēdējā laikā gan tomēr pamazām mainās, un gripas vakcīnas gūst aizvien lielāku atzinību. Vakcīnu pieprasījums nākotnē varētu augt, jo aizvien plašāks kļūs to izmantojums ne tikai riska grupām, bet arī bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem bez hroniskām slimībām.
Šīs sezonas gripas pote maksā tikai 4.90 Ls
Vakcinējies: http://www.vakcinacijascentrs.lv/lat/
Izbraukuma vakcinācija uzņēmumiem ērtā laikā un vietā
tālr. 29489427
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Redzi, ja vakcīnas nebūtu izdomātas, tad vēl joprojām cilvēki kaudzēm mirtu no tīfa, mēra u.c. epidēmijām Tas tāds vispārīgs, bet visaptverošs priotitāšu esences formulējums
[+] [-]
[+] [-]