Acs brīnumainās spējas. Redzes asums

Lai notiktu acs akomodācija ( acs pielāgošanās spēja dažādiem attālumiem ), ir svarīgi arī pareizi funkcionēt redzes sistēmas izšķirtspējai, kura ir atkarīga no tīklenes gaismu uztverošajām šūnām – fotoreceptoriem un arī no redzes uztveres smadzenēs. Gan smalku detaļu saskatīšanu, gan lasīšanas spēju galvenokārt nosaka fotoreceptoru izmēri. Tīklenes centrālajā daļā atrodas vismazākā diametra fotoreceptori – vālītes, kuru galvenās funkcijas ir izšķirt ļoti smalkus sīkumus, kā arī uztvert priekšmeta krāsu. Savukārt tīklenes perifērajā daļā lokalizējas lielāka diametra šūnas – nūjiņas. Tās spēj uztver tikai gaismas nianses, taču nespēj ne uztvert sīkas detaļas, ne atšķirt krāsas.

Aplūkosim piemēru, lai labāk izprastu mūsu acs izšķirtspēju!

1.zīm. Turot tekstu 40 cm attālumā, skats jāfiksē tikai uz iezīmētajiem burtiem. Acis nekustinot, jāmēģina lasīt pārējo, apkārt esošo tekstu.

1.zīmējumā ir uzdrukāts teksts. Tas jātur 40 cm attālumā no acīm un skatu jāfiksē uz apvilktiem burtiem. Acis nekustinot ne pa labi, ne pa kreisi, ne uz augšu, ne uz leju, jāmēģina šo tekstu lasīt. Vai izdevās? Ja neizdevās, satraukties nevajag. Izrādās, ka cilvēka acs spēj šādā tekstā saskatīt apmēram divus līdz trīs burtus uz vienu vai otru pusi no iezīmētā riņķa. Tālāk burti kļūst neskaidri un nesalasāmi, jo tīklenes centrālā daļa, ar kuru mēs redzam tik mazu tekstu un kas nosaka mūsu vislabāko redzes kvalitāti, ir pavisam neliela. Nieka 2.5 grādi. Visa pārējā acs tīklenes daļa spēj izšķirt daudz lielākus burtus un objektus (skat.2.zīm.), un to galvenā funkcija ir palīdzēt mums apjaust apkārt esošo vidi un saskatīt mums blakus esošas lielās lietas.

Redzes asumu jeb kvalitāti Latvijā ir pieņemts novērtēt pielietojot decimālo sistēmu. Noteikti esiet pamanījuši konsultantu slēdzienos skaitļus 1.0, 0.6, 0.2 utt. Ko tas nozīmē? Redzes asumu saprotamākā valodā varētu raksturot, pielietojot arī procentuālās sakarības (skat.1.tab.).

Jo decimālais skaitlis ir lielāks par nulli, jo redzes asums ir labāks. Savukārt, ja decimālais skaitlis ir lielāks par vieninieku, tad redzes asums jau pārsniedz normu, proti, Jūs redzat tikpat kā ērglis. Ikdienas praksē vienmēr pielieto standarta robežu, proti, 1.0. Tas nozīmē, ja Jūs redzat simbolus dažādos attālumos, kas atbilst šim atskaites punktam, tad Jūsu redze ir perfekta.

2.zīm. Attēlu novietojiet 40 cm attālumā no acīm. Ar abām acīm skatu fiksējiet uz centrā esošo mazo melno punktu. Acis nekustinot Jūs variet pārliecināties, ka arī tālāk no centra novietotie burti tagad ir saskatāmi.

Vienmēr var gribēt vēl labāk redzēt, taču ne visiem cilvēkiem tas ir dots. Par kvalitatīvu jeb ļoti labu redzi uzskata, ja katra acs redz simbolus, kas atbilst redzes asumam 1.0 jeb 100%. Savukārt skatoties ar abām acīm kopā, parasti cilvēks redz mazliet vairāk un labāk nekā ar katru aci atsevišķi. Šo ļoti labo abu acu spēju redzēt vēl kvalitatīvāk nodrošina smadzeņu darbība.

Taču ne vienmēr viss ir tik ideāli. Ir dažādi faktori, kas var ietekmēt mūsu spēju saskatīt smalkus priekšmetus, arī tad ja pie labiem gaismas apstākļiem mums skaitās perfekta redze. Faktori, kas var ietekmēt mūsu redzes kvalitāti ir sekojoši:
• acs optiskie defekti, kurus iespējams koriģēt (tuvredzība, tālredzība, astigmatisms);
• acs optiskie defekti, kurus nav iespējams koriģēt (optiskās sistēmas kropļojumi, īpaši izteikti perifērajā daļā);
• zīlītes diametrs (jo platāka zīlīte, jo redzes asums samazinās);
• priekšmeta attēla lokalizācija uz tīklenes (tikai tīklenes centrā 1° diapazonā ir maksimālais asums un jau aiz 1° tas būs tikai 60% no maksimuma);
• fotoreceptoru anatomiskās īpatnības (vālītes spēj uztver smalkus priekšmetus, nūjiņas – tikai lielus);
• apgaismojums (jo sliktāks apgaismojums, jo straujāk krītas redzes kvalitāte);
• kontrasts (samazinoties kontrastam, redzes asums samazinās) – labs piemērs – ja Jūs lasat vecas, nodzeltējušas grāmatas, tad Jūsu redzes kvalitāte būs sliktāka un arī būs grūtāk lasīt nekā tikko svaigi izdotas grāmatas;
• priekšmetu fizikālie lielumi – novērtējot redzes kvalitāti, pielietojot datora ekrānu, jārēķinās ar monitora izšķirtspēju, proti, no cik pikseļiem tiek izveidots simbols, kā arī pamats, uz kura tiek rādīti burti (redzamais baltais fons un melnie burti nav tas pats, kas balta lapa un uz tās uzdrukātie melnie burti), tāpat arī jāņem vērā priekšmetu krāsa, virsmas tekstūra, un spīdīgums;
• priekšmetu rādīšanas ilgums (piem., saskatīt automašīnas numuru ir grūtāk, ja ar lielāku ātrumu tā pārvietojas);
• mērķis – nekustīgs vai kustīgs – un acu kustības (vai mēs skrienam, vai ejam, vai pārvietojamies transporta līdzeklī un cik ātri varam nofiksēt aplūkojamos priekšmetus un to detaļas);
• cilvēka vecums (bērniem redzes kvalitāte sasniedz maksimumu apmēram ap 6-7 gadu vecumu, savukārt pēc 50 gadu vecuma tā pasliktinās).

Tagad noslēgumā veiksim mazu eksperimentu. Novērtēsim paši savu redzi! 3.zīmējumā redzamos simbolus novietojiet 4 m attālumā. Paņemiet papīra lapu, pildspalvu un sarakstiet, uz kuru pusi simboliem ir vērsts tukšums attiecīgi numurētajā rindā. Pēc tam pārbaudiet savas atbildes ar 3.zīmējumā redzamo simbolu izgriezumiem. Lai Jūs redzes tabulu (skat.3.zīm.) neiemācītos no galvas, variet to grozīt uz visām pusēm un katru reizi pārbaudīt savu redzes asumu. Kā arī pamēģiniet simbolu izgriezumus sākt pierakstīt nevis no kreisās puses, bet arī no labās puses. Pēc tam variet padarboties, pamainot apstākļus – samazinot apkārtējo apgaismojumu, noteikt redzes asumu pēc astoņu stundu intensīva darba ar datoru vai uz tabulu uzspīdināt zilas, zaļas vai citas krāsas lampu u.c.).

3.zīm. Redzes asuma tabula 4 m attālumam. Kreisajā pusē rindas numurs atbilst sekojošam redzes asumam (kvalitātei): 1. – 0.6 (60%), 2. – 0.7 (70%), 3. – 0.8 (80%), 4. – 0.9 (90%). 5. – 1.0 (100%). Grozot papīra lapu uz visām pusēm, redzes asums vienmēr jāvērtē pēc apvilktās kolonnas numerācijas. Piemēram, ja lapu pagriež pa 180 grādiem, tad jaunā 1.rinda atbildīs iepriekšējai 5.rindai jeb redzes kvalitāte būs simtprocentīga.

Tieši tāpat var novērtēt arī redzes kvalitāti tuvumā (skat.4.zīm.). Tuvuma redzi daudz vairāk ietekmē cilvēka nogurums, pašsajūta, cilvēka vecums un jo īpaši apgaismojums, kā arī drukātā teksta kvalitāte. Ja tālumā par ideālu redzi uzskata cilvēka spēju saskatīt redzes asuma 1.0 simbolus, tad par ideālu tuvuma redzi pieņemts redzes asums 0.7-0.8. (skat.4.zīm.) Savukārt smalkākus tekstus par redzes asumu 0.4 ikdienas dzīvē pat nav vēlams ilgstoši lasīt.

4.zīm. Redzes asuma novērtēšana 40 cm attālumā. 0.4 atbilst avīzēs drukāto burtu lielumam. Savukārt, ja Jūs variet salasīt 0.8, tad jau tā ir ideāla redze tuvumā.

Lai Jums veicas, novērtējot savu redzes kvalitāti!

Ja rodas neskaidrības, konsultējieties ar redzes speciālistiem.
Dr.phys., optometriste Gunta Krūmiņa