Tromboze jeb dzīvībai bīstamais trombs kājās

Pacientam tas rada mokošu klepu, slāpšanu un var būt nāvējoši. Tādēļ akūtas kājas tūskas gadījumā noteikti jāmeklē mediķu palīdzība.
Akūta dziļo vēnu tromboze var skart vienu kāju vai – retāk – abas kājas, radot tādas sūdzības kā pēkšņu tūsku, spīlējošu, karstuma un smaguma sajūtu, ādas krāsas izmaiņas no normālas uz zilganu un sāpes. Kāju nepatīkami nolaist lejup, tā sāp, paceļot kāju uz augšu, sāpes mazinās.

Kādēļ kāju dziļajās vēnās vispār rodas šādi trombi?
Riska faktori ir visdažādākie – cilvēka mazkustīgums, organisma atūdeņošanās, lielas alkohola devas, kas sabiezina asinis, vecums, bet jaunām sievietēm – hormonālās kontracepcijas lietošana. Palielināts dziļo vēnu trombozes risks ir topošajām māmiņām, īpaši, ja sievietei vēnu problēmas bijušas jau pirms grūtniecības. Trombi var veidoties pēc traumām – sasitumiem, kaulu lūzumiem, kā arī pēc operācijām un tāliem lidojumiem vai ilgiem ceļojumiem. Ilgstoši neārstētas un iekaisušas varikozās zemādas vēnas, arī var novest līdz dziļo vēnu trombozei. Pēkšņa dziļo vēnu tromboze var būt arī pirmā pazīme, ka organismā izveidojies audzējs. Gados jauniem cilvēkiem ģenētiski var būt jau noteikts trombu veidošanās risks jeb tombofīlija. Akūtas kājas tūskas gadījumā jāvēršas pie flebologa – ārsta, kurš specializējies tieši vēnu saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā, lai saņemtu atbilstošāko ārstēšanu.

Kā notiek diagnostika?
Izdarām asinsvadu ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Piemēram, Dr. Mauriņa Vēnu centrā šis izmeklējums ir konsultācijas neatņemama sastāvdaļa. Pastāvot aizdomām par dziļo vēnu trombozi, tas ir neaizvietojams.
Ja redzam, ka akūtā kāju tūska tiešām radusies dziļo vēnu nosprostojuma dēļ, pacients ambulatori uzreiz saņem medikamentozo terapiju – mazas molekulu masas heparīnu, ko injicē zemādā noteiktā devā atbilstoši pacienta svaram. Šis preparāts nepieļauj jaunu trombu veidošanos un veicina esošo trombu šķīšanu. Paralēli pacientam tiek nozīmēta netiešas darbības antikoagulantu tabletes (izņemot gadījumos, kad pastāv palielināts asiņošanas risks vai grūtniecība u.c.). Vienlaikus ārsts veic kompresijas terapiju, nosaitējot sapampušo kāju ar speciāliem elastīgiem pārsējiem. Šāds pārsējs palīdz maksimāli ātri uzlabot venozo asins plūsmu kāju vēnās, palīdzot organismam šķīdināt trombu. Sākumā pacientam būs bieži jānodod asins analīzes, lai varētu rūpīgi koriģēt lietoto medikamentu devas, taču to visu var apvienot ar ikdienas gaitām.

Tos pacientus, kuru veselības stāvoklis ir tik nopietns, ka ambulatora ārstēšana nav iespējama, vai arī viņiem nav naudas ambulatorai terapijai (jo valsts pie mums to neapmaksā), nosūtām uz valsts slimnīcu akūtā kārtā ar diagnozi – dziļo vēnu tromboze.

Vai diagnoze – dziļo vēnu tromboze – neliek cilvēkam samazināt kustīgumu?
Pierādīts, ka gultas režīms pacientiem, kas saņem pareizu ārstēšanu, nesamazina plaušu artēriju trombembolijas risku. Tātad, lai palielinātu asins plūsmu vēnās, cilvēkam jākustas, pie viena novēršot iespēju veidoties jauniem trombiem. Diemžēl Latvijā bieži vien pacientam nozīmē gultas režīmu, bet izpaliek atbilstoša pārējā terapija. Šāda ārstēšana paaugstina tromba progresēšanas un attiecīgi arī fatālas trombembolijas risku, un līdz ar to ir bīstama. Visi pēdējā laikā pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka pareiza ārstēšana jāapvieno ar kustībām – cilvēkam jāstaigā, jābrauc ar velosipēdu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka svarīgākais iespējami ātrāk uzsākt ārstēšanu, tā nepieļaujot vēlāk hroniskas dziļo vēnu mazspējas attīstību un izteiktu cilvēka dzīves kvalitātes pasliktināšanos – visbiežāk sakarā ar trofisku čūlu attīstību kājās nākotnē. Šādai ārstēšanai var būt arī dzīvības cena.

Dr.Mauriņa vēnu klīnika
Flebomedika

Gultas režīms dziļo vēnu trombozes gadījumā ir bīstams un saistīts ar lielāku trombembolijas risku.

Autore: ANDA HAILOVA