Kas ir datorlietotāju sindroms?
Datorlietotāju sindroms ir acu un redzes sistēmu komplekss, kas rodas pēc ilgstoša darba ar datoru. Ap 70% datorlietotāju jūt acu diskomfortu un redzes problēmas, ilgstoši skatoties uz datora ekrānu, turklāt, palielinoties pavadītajam laikam pie datora ekrāna, diskomforta līmenis palielinās. Lielāka iespēja iegūt datorlietotāju sindromu ir tad, ja pie datora pavada vairāk kā divas stundas. Datorlietotāju sindroms rodas, ja redzes sistēma nespēj tikt galā ar veicamo uzdevumu. Bieži redzes problēmas ir īslaicīgas, kas izzūd, beidzot darbu ar datoru. Bet reizēm, piemēram, miglošanos, cilvēks jūt pat tad, kad darbs ar datoru jau pabeigts.
Visbiežākie simptomi:
· acu nogurums
· sausas, kairinātas acis
· miglaina redze
· redzes dubultošanās vai diplopija
· fotofobija vai palielināta gaismas jutība
· galvassāpes, kakla un plecu sāpes
Simptomus var izraisīt:
· nepietiekams apgaismojums
· nepietiekama mirkšķināšana
· žilbšana no datora ekrāna
· nepareiza skatīšanās distance un sēdēšanas poza
· nekoriģētās redzes problēmas
· visu iepriekšminēto faktoru kombinācijas
Faktori, kas izraisa datorlietotāju sindromu
Pirmkārt, skatīšanās uz datora ekrānu atšķiras no skatīšanās uz drukātu tekstu. Datorā attēls tiek veidots no pikseļiem, tādēļ acīm nav viena vienota attēla, uz ko fokusēt skatu. Tādēļ akomodācijai ir nepieciešams nepārtraukti strādāt, lai iegūtu skaidru attēlu, kas savukārt nogurdina acis. Turklāt burti uz datora ekrāna nav tik precīzi un asi, burtu un fona kontrasts ir samazināts, kā arī žilbšana no datora ekrāna apgrūtina skatīšanos. Atšķirīgi ir arī skatīšanās attālumi un leņķi, strādājot pie datora ekrāna.
Otrkārt, pat niecīgs redzes refrakcijas defekts var nozīmīgi ietekmēt redzes komfortu darbā pie datora. Nepietiekami izkoriģēta vai neizkoriģēta redze (neatbilstošas brilles vai briļļu neesamība gadījumā, ja tās būtu jālieto) var būt galvenais acu noguruma veicinošais faktors.
Datorlietotāju sindroma ārstēšana
Datorlietotāju sindroma risināšana ir komplekss pasākums. Regulāras acu pārbaudes un atbilstoši darba apstākļi darbā ar datoru palīdz samazināt vai novērst datorlietotāju sindroma radītās redzes problēmas.
Redzes pārbaude
Dažos gadījumos cilvēkam, kam nav nepieciešamas brilles ikdienai, var būt nepieciešamas brilles tieši darbam ar datoru, turklāt arī tiem cilvēkiem, kas jau nēsā brilles. Esošā briļļu recepte var nenodrošināt pietiekami skaidru redzi darbā ar datoru. Reizēm nepieciešamas brilles ar speciālu lēcu dizainu, stiprumu, kā arī tonējumu vai lēcu pārklājumu, kas uzlabo redzes komfortu.
Dažiem cilvēkiem ir problēmas ar acu fokusēšanas spēju vai acu koordināciju kustībām, ko nevar novērst tikai ar brillēm vai kontaktlēcām. Tādos gadījumos ir nepieciešams veikt redzes terapiju (acu vingrinājumu kompleksu).
Skatīšanās apstākļi
Lai samazinātu vai novērstu datorlietotāju sindromu, ir jāsakārto sava darba vide - apgaismojums, atbilstošs krēsls, darba materiālu atrašanās vieta, monitora pozīcija, atpūtas pauzes.
Datora ekrāna novietojums. Datora ekrānam jābūt novietotam komfortablā skatīšanās attālumā (50-70cm). Optimālais datora ekrāna skatīšanās leņķis ir 15-20º zem acu līmeņa.
Dokumentu novietojums. Materiāliem jābūt novietotiem virs klaviatūras, bet tālāk par monitoru. Ja tas nav iespējams, tad dokumentu turētājs var atrasties blakus monitoram. Tas nepieciešams, lai nebūtu jākustina galva, skatoties no datora ekrāna uz dokumentiem un otrādāk.
Apgaismojums. Datora ekrāns jānovieto tā, lai izvairītos no žilbšanas, jo īpaši no galda lampas vai loga. Labāk, lai logs atrodas no sāniem, nevis aiz datora vai dators atrodas pret logu. Var izmantot žalūzijas vai logu pārklājus, kā arī aizvieto galda lampas spuldzes ar zemākas jaudas lampām.
Sēdēšanas pozīcija. Krēslam jābūt ērti polsterētam un atbilstošam lietotājam. Krēsla augstumam jābūt tādam, lai pēdas atrastos tieši uz zemes. Ja krēslam ir rokturi, tad tiem jābūt pielāgotiem tā, lai rokām rakstot nodrošinātu atbalstu. Rokām rakstīšanas laikā nevajadzētu balstīties uz klaviatūras.
Atpūtas pauzes. Lai novērstu acu nogurumu, ir jācenšas atpūtināt acis pietiekami bieži. Ik pēc 2h acis jāatpūtina uz 15 minūtēm. Turklāt strādājot pie datora ik pēc 20 minūtēm, jāatpūtina acis skatoties tālumā uz 20 sekundēm.
Mirkšķināšana. Lai mazinātu sausās acs attīstības iespēju, jāmēģina mirkšķināt biežāk, parasti mirkšķināšanas biežums ir samazināts no 16-20 reizēm līdz 6-8 reizēm minūtē. Mirkšķināšana nodrošina acs priekšējās virsmas mitrumu.
Optometriste
Sanita Melngaile
Vairāk informācijas: www.acuklinika.lv