Vēnu pavasara atlaides. Ak, šis neglītais vēnu zīmējums...
Par ko liecina neglīts vēnu zīmējums, kas parādījies uz kājām – vai tas ir tikai kosmētisks defekts vai lieta ir nopietnāka?
Pirmām kārtām tas ir signāls, ka vēnu sieniņu struktūra ir vājāka, nekā tai vajadzētu būt, tātad pastiprināti jārūpējas par vēnu problēmu profilaksi: vajadzīgs pietiekami kustīgs dzīvesveids un pareizs uzturs, jāizvairās no faktoriem, kuri provocē vēnu varikozes attīstību.
Vai šādas vēniņas obligāti jāārstē?
Es teiktu, ka nē. Protams, ja tās sievietei rada psiholoģisku diskomfortu, liekas, ka nevar uzvilkt svārkus vai parādīties pludmalē peldkostīmā, un viņa cieš no tā jau 5 – 10 gadus, tad varbūt ir vērts sava psiholoģiskā komforta dēļ šo problēmu risināt.
Vai tas ir sarežģīti?
Tas ir izdarāms – tas nav nekas sāpīgs vai pārmērīgi dārgs, bet uzreiz jāteic: tas prasa arī no pašas sievietes zināmu līdzdalību ārstēšanas procesā. Sievietes zina, ka ir tāda skleroterapijas metode, kad asinsvadā ar injekciju palīdzību tiek ievadītas speciālas putas, kas rada asinsvada iekšējā slāņa bojājumu, varētu teikt – tādu kā brūci, lai pēc tam, saspiežot asinsvada sieniņas kopā, ļautu tām saaugt un izveidoties stabiliem rētaudiem. Reizēm cilvēki to iztēlojas vienkāršoti: aizies pie ārsta, viņš kaut ko iešļircinās un asinsvadiņi pazudīs kā nebijuši. Taču mēs nevaram kā mākslinieki ar vienu otas vēzienu pārkrāsot kājas baltas. Asins pigments vēl zināmu laiku ādā ir redzams kā tumšāka josliņa, un izbalē pakāpeniski. Pēc injekcijām būs jāvalkā kompresijas zeķes, tāpat arī vēlams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kuras uzlabo mikrocirkulāciju audos – tad šis pigments pazūd ātrāk. Piemērota ir peldēšana, jo sevišķi – intensīva peldēšana ar pleznām, tā labi nodarbina kāju muskuļus; arī distanču slēpošana, kas nodrošina vienmērīgu slodzi.
Kādi izmeklējumi ir jāveic, pirms var ķerties pie traucējošā vēnu zīmējuma likvidēšanas? Vai tādas šķietami sīkas problēmas dēļ vispār vajadzīga kāda speciāla diagnostika?
Mums ir jābūt priekšstatam, kāda ir asiņu plūsma gan dziļajās vēnās, gan virspusējās vēnās, tāpēc mēs veicam izmeklēšanu ar ultraskaņas dupleksās sonogrāfijas metodi. Pat ja paciente ir pavisam jauna meitene, nav izslēgts, ka viņai ir ģenētiski pārmantota stumbra vēnu varikoze, kuru viņa pagaidām nemaz vēl nemana. Pagaidām vienīgais, kas uztrauc ir „izlīdušie” sīkie asinsvadiņi, bet pēc gadiem pieciem var jau parādīties tūskas un citas pazīmes. Mums ir jānovērtē centrālās vēnas, jo ārstam ir svarīgi vispirms nodrošināt pacientei terapiju, kas vajadzīga, lai neveidotos hroniska venoza mazspēja. Ja stumbra vēnu problēma vēl nav attīstījusies, tad mēs izrunājam visu par profilaktiskiem pasākumiem, lai tā arī nevarētu veidoties, un tikai pēc tam domājam par kosmētiskiem momentiem. Protams, vērīgi ieklausāmies pacientu teiktajā. Piemēram, sieviete sūdzas par sāpēm kājā, uzskata, ka tur vainojams paplašinātais vēnas zars un domā, ka, to likvidējot, sāpes pāries. Taču, ļoti bieži šīs sāpēs vairāk raksturīgas nervus saknīšu kairinājumam, kas rodas mugurkaula problēmu dēļ. Tad mums godīgi jāpasaka: tas, ka likvidēsim sīku vēnas zaru, kas gan ir paplašināts, bet nav bīstams jūsu veselībai, nenovērsīs šīs sāpes, un jums vajadzētu apmeklēt neirologu.
Kādi ir vēnu problēmu profilakses pasākumi? Vai jālieto speciāli medikamenti?
Tad, kad mēs pacientiem sakām, ka vajadzētu vispirms mainīt savu dzīvesstilu, sākt nēsāt kompresijas zeķes, izvairīties no situācijām, kas provocē varikozes attīstību, un tikai pēc tam lietot tabletes, viņi bieži ir nepamierināti, jo tas ir grūti – tur ir jāpārkārto savs režīms, jādomā, ka darbadienā ik pa stundai, pusotrai tomēr atrast laiku, lai izkustētos, attiecīgi jāplāno sava diena. Es vienmēr esmu bijusi par to, ka aktīvas kustības ir labākas par jebkuru no ārpuses veiktu procedūru, jo, pateicoties aktīvām kustībām, cilvēks iegūst neatkarību. Arī kompresijas zeķu uzvilkšana liekas apgrūtinoša, taču ļoti daudzi cilvēki, kuriem esam tās ieteikuši valkāt, ir pateicīgi un saka: man vairs nav smagas kājas, dienas beigās tās nav pietūkušas. Un tas ir daudz, jo hroniska tūsku veidošanās ir bīstama tāpēc, ka var izveidoties izmaiņas zemādā, un tās vairs nav labojamas. Mēs, ārsti, arī paši velkam kompresijas zeķes tajās dienās, kad ir liela slodze, un tās patiešām palīdz. Bieži sievietes saka: pirms grūtniecības man kājas bija pavisam skaistas, pirmās grūtniecības laikā bija tūskas, pēc tam kājas kļuva neglītākas, bet pēc otrās grūtniecības tās kļuvušas tādas kā „pilnākas”. Tā notiek, jo tūskā ieaug saistaudi un to mēs pēc tam nevaram labot. Diemžēl jaunajām māmiņām nereti līdzās nav neviena, kas pasaka, ka ilgstoša tūska ir kaitīga. Par to būtu jādomā arī ģimenes ārstiem un ginekologiem – ja grūtniecei dienas beigās pietūkst kājas, tad būtu jāvalkā profilaktiskās kompresijas zeķes, ja vien nav nieru problēmu vai citu apstākļu, kas liegtu to darīt. Savlaicīga profilakse jebkurā gadījumā ir daudz efektīvāka par ārstēšanu, jo tā ir saudzīgāka pret pacientu un prasa mazāk līdzekļu gan no paša pacienta, gan no valsts. Patiešām apsveicami, ja uz konsultāciju nāk meitenes, kuras zina, ka mammai un vecmāmiņai ir vēnu varikoze un grib noskaidrot, ko viņas drīkst darīt un ko nedrīkst.
Gribu atgādināt, ka sākot ar martu mūsu klīnikā notiks gadskārtējā, nu jau piektā, akcija – vēnu pavasaris, kuras laikā pacientiem tiks piedāvātas ievērojamas atlaides gan diagnostikai, gan skleroterapijai, gan vēnu lāzeroperācijām.
