Biežāk sastopamās acu problēmas bērniem
Mācību gada sākums ir piemērots laiks, lai veiktu redzes pārbaudi bērnam, jo redze ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tieši ietekmē skolēna panākumus mācībās.
Bez labas redzes bērna spēja uztvert un izzināt pasauli ir daudz sarežģītāka un grūtāka. Redzes problēmas skar vienu no divdesmit pirmsskolas vecuma bērniem. Visbiežāk redzes prolēmas sākas agrīnā vecumā, ir ļoti svarīgi, lai bērni saņemtu pienācīgu acu aprūpi šajā laikā. Nediagnosticētas acu slimības var pasliktināt un veicināt citas nopietnas problēmas, kā arī ietekmēt personības attīstību un mācīšanos. Ja laicīgi tiek pamanītas un daignosticētas acu slimības, tās var novērst.
Pazīmes, kas liecina par iespējamām redzes problēmām:
izteikts gaismas jūtīgums;
sliktas koncentrēšanās spējas;
acu fiksācijas problēmas, kustību traucējumi;
hronisks apsārtums, plakstu pietūkums;
nespēja izlasīt uz tāfeles rakstīto (skolas vecuma bērniem);
grūtības lasīt tuvumā;
vēlme sēdēt tuvu televizoram.
Bērnu vecumā vizbiežāk sastop:
Ambliopija jeb "slinkā acs" nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs, ko nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Tā veidojas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā. Jo agrāk ambliopija ir atklāta un ārstēta, jo labāks ir rezultāts. Pēc 7-8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt. Ambliopiju rada jebkurš iemesls, kas traucē attēlam nonākt tīklenē caur acs optisko sistēmu. Vizbiežākie "slinkās acs" iemesli ir staru laušanas īpatnības, šķielēšana un actiņas caurspīdīgās vides slimības, kas neatļauj attēlam precīzi projecēties uz tīklenes.
Šķielēšana traucē acs saskaņotu darbību. Apkārtējie cilvēki šajā gadījumā pamana pastāvīgu vai periodisku acu stāvokļa asimetriju. Pirmsskolas vecuma bērniem šķielēšana var veidoties refrakcijas traucējumu dēļ. Šajā gadījumā acs nespēj precīzi fokusēt attēlu uz tīklenes, tas paliek izplūdis. Bērna acs līdz četru, piecu gadu vecumam ir tālredzīga, bet, ja šī tālredzība pāesniedz vecuma normu, var parādīties acu šķielēšana uz iekšu. Pie tuvredzības bieži novēro ārējo šķielēšanu.
Pseidošķielēšana rodas zīdaiņiem un maziem bērniem, jo deguna sakne bērniem ir plata, "plakana", tā kopā ar plaksta ādas kroku (epicanthus) veido šķielējošu acu skatienu, taču acis ir patiesi taisnas. Acu ārsta pārbaude ir nepieciešama, lai izvērtētu, vai tā ir pseidošķielēšana vai īsta šķielēšana bērnam.
Refrakcijas kļūdas. Acs refrakcija atkarīga no acs optiskās sistēmas stipruma un acs ass garuma. Tuvredzība ir visbiežāk sastopamā refrakcijas kļūda, maziem bērniem novēro tālredzību un astigmātismu:
a) tuvrdzība ir slikta redze tālumā (sauc arī par miopiju), parasti tiek ārstēta ar brillēm vai kontaktlēcām;
b) tālredzība jeb hipermetropija. Šajā gadījumā cilvēki nespēj skaidri saredzēt priekšmetus, kas atrodas tuvumā. Tāpat kā tuvredzība, tā tiek koriģēta ar brillēm vai kontaktlēcām;
c) astigmātisms jeb nevienādu staru laušana rodas gadījumā, ja radzenes virsma nav sfēriska, respektīvi, tās virsma ir izliekta nevienmērīgi. Šajā gadījumā stari netiek lauzti vienādi, līdz ar to tie arī fokusējas dažādās vietās un skaidru attēlu iegūt nav iespējams. Astigmātisms var būt iedzimts un iegūts.
Blefarīts ir plakstiņu malas iekaisums, kas izraisa plaksta pietūkumu un pārmērīgu krevelīšu veidošanos pie skropstu pamatnes, to veidošanos novēro vairāk no rītiem.
Konjuktivīts (sarkana acs), tas ir saistīts ar pastiprinātu asarošanu, diskomfortu un svešķermeņa sajūtu acīs. Zīdaiņiem un maziem bērniem, to parasti izraisa vīrusu vai bakteriāla infekcija. Vecākiem bērniem tā attīstību var veicināt alerģiskas izpausmes.
Radzenes nobrāzums jeb radzenes erozija. Šis nobrāzums ir sāpīgs, raksturīgas izteiktas "gaismas bailes" un redzes miglošanās.
Ptoze (noslīdējis plakstiņš) ir acs augšējā plakstiņa muskuļu vājums. Ja ptoze ir neliela, tas galvenokārt ir kosmētiks defekts, taču, ja plakstiņa muskuļa vājums ir smagāks jeb izteiktāks, tas var traucēt normālai redzes attīstībai.
Zīdaiņa kataraktu novēro zīdaiņu vecumā. Katrakta ir pakāpeniska acs lēcas apduļķošanās. Bērnam piedzimstot, mēs ievērojam, ka vienas vai abu zīlīšu refleksi nav sārti, bet ir vairāk vai mazāk izteikti pelēcīgi.
Iedzimta glaukoma bērniem ir reta slimība, ko diagnosticē pirmajā dzīves gadā. Glaukoma bērnu vecumā ir saistīta ar nepilnīgu acs drenāžas attīstību pirms dzimšanas. Bērnam no dzimšanas būs lielas abas vai viena acs, palielinātas radzenes, bērnam augot, novēros strauju acs ābolu un radzeņu augšanu, iespējams, ka radzenes var kļūt necaurspīdīgas, duļķainas.
Ģenētiskās vai vielmaiņas slimības, var veicināt dažādu acu simptomu attīstību. Šiem bērniem svarīgi ir veikt regulāru acu izmeklēšanu un pēc iespējas agrīnā vecumā.
Retinoblastoma ir ļaundabīgs audzējs, kas parasti parādās pirmajos trīs dzīves gados. Skartajā acī var būt redzes zudums, šķielēšana un dzeltenīgs zīlītes reflekss.
Noteikti konsultējieties ar acu ārstu, ja pamanāt savam bērnam kādu no iepriekš minētajiem simptomiem, aprakstītajām pazīmēm, vai pastāv iespējamais risks kādai minētai slimībai.
Oftalmologs
Dr. Vineta Aizkalne
Vairāk interesēties vari: www.acuklinika.lv
