Mīti un patiesības par acu lāzeroperāciju

Interesanti, ka Google.lv meklētājā vārdi “redzes lāzerkorekcija” vidēji mēnesī tiek meklēti apmēram 110 reizes, un, iestājoties pavasarim, šis skaitlis mēdz dubultoties. Acīmredzot, mostas mūsu iekšējā vēlme kļūt pievilcīgākiem, un, kā mums pašiem šķiet – “vismaz darīt kaut ko lietas labā”.

Par “LASIK” (Laser-Assisted in situ Keratomileusis) jeb acu lāzeroperāciju vairāk stāsta optikas salonu “Metropole” redzes speciāliste Sofija Jokste: “Teikt, ka LASIK operācija ir slikta izvēle, es nevaru, jo zinu cilvēkus, kas ir apmierināti. Tāpat, neuzdrošinos teikt, ka tā ir pilnībā atbalstāma un laba, jo pēc operācijas acs vairs nekad nebūs tāda, kā bijusi. Radzene būs plānāka, jutīgāka, vairāk pakļauta dažādiem riskiem un acu traumas var būt daudz bīstamākas, tādēļ, piemēram, agresīvu sporta veidu cienītājiem par šo operāciju būs jāaizmirst.”

Acu lāzeroperācija “LASIK” ir sabiedrībā teju pārspīlētu interesi izraisījusi redzes korekcijas metode, ar kuras palīdzību cilvēki tiek aicināti atbrīvoties no brillēm un kontaktlēcām. Operācija kā tāda pasaulē tiek veikta jau vairāk nekā 20 gadus, un tiek lēsts ka to paguvuši veikt jau ap 15 milj. cilvēku. Operācijas laikā ar mehānisko mikrokeratoma palīdzību radzenes virsmā tiek izveidots apaļš iegriezums, atstājot to piestiprinātu tikai vienā vietā. Iegūto “vāciņu” ar speciāliem instrumentiem noceļ no radzenes, atsedzot dziļākos radzenes slāņus. Ar lāzera stara palīdzību tiek pārveidots radzenes zemāko audu slānis, iegūstot nepieciešamo izliekumu, un “vāciņš” tiek novietots atpakaļ uz radzenes, kur tas uzreiz arī pieguļ.

“Protams, šo gadu gaitā tehnoloģijas ir krietni attīstījušās, mazinājies arī kontrindikāciju un komplikāciju pēc operācijas saraksts. Tomēr viennozīmīgas atbildes par to, vai redzes lāzerkorekcija ir pareizā vai nepareizā izvēle, nav un, iespējams, nebūs. Kā jebkam, arī tai ir savas ēnas puses, par kurām acu lāzerklīnikas skaļi nerunā, un ir arī savi plusi, kas pozitīva rezultāta gadījumā var uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti. Šobrīd lāzerklīnikas pakāpeniski pāriet no klasiskā lāzera uz uzlaboto “FemtoLASIK”, kas nodrošina mazāku komplikāciju varbūtība, taču, atklājot mītus un patiesības, vēlos skaidrot cilvēkiem kā būtiskus riskus tā ieguvumus šobrīd visplašāk izmantotajai, lētākajai un populārākajai “LASIK” procedūrai”, stāsta Sofija Jokste, optikas salonu “Metropole” redzes speciāliste.

Atšķiram MĪTU no PATIESĪBAS!

Mīts: Kā pirms ikkatras svarīgas operācijas, ir jāveic ilgstoša sagatavošanās.

Patiesība: Operācijai nav nepieciešama speciāla sagatavošanās, tā tiek veikta ātri, apmēram 15 minūtēs, un nesāpīgi vietējā narkozē. Un lai gan operācija pati par sevi ir ātra, pirms tās ir nepieciešama padziļināta izmeklēšana klīnikā, jo ir daudzi faktori, kuru gadījumā operāciju nemaz nevar veikt.

Mīts: Tiklīdz piecelšos no operācijas galda, mana redze būs teicama, es nejutīšu pēcoperācijas sekas, un man nebūs kā īpaši jāizturas pret savām acīm.

Patiesība: Skaidra redze parasti tiek iegūta tuvāko 24 stundu laikā. Pēc operācijas var būt sūrstēšana, graušana, spēcīga asarošana, tomēr tas ir īslaicīgi. Turpmākā mēneša laikā acis ir jāsaudzē- nedrīkst berzēt, iet pirtī, peldēties, mazgāt acis, kā arī ārā jānēsā saulesbrilles, neatkarīgi no diennakts laika, lai aizsargātu acis no putekļiem un saules.

Mīts: Apsolot labu redzi, lāzerklīnikas ārsts vienlīdz apgalvo, ka operācija izdosies un man jebkurā gadījumā būs 100% teicama redze.

Patiesība: Lāzeroperācija ir neatgriezenisks process un par rezultātu garantiju nesniedz neviena lāzerklīnika. Vienīgā garantija, ko sniedz klīnikas- ka cilvēks spēs labi redzēt un iztikt bez brillēm, bet negarantē, ka būs perfekta redze, jo dažiem tie var būt tikai 60% no vēlamā redzes asuma. Redzes stabilizācija notiek pusgada laikā. Ne visi pacienti iegūst perfektu redzi. Ja ir noņemts par daudz vai par maz audu, vai ja dzīšanas procesi nenotiek kā paredzēts, redzes asums var būt sliktāks nekā cerēts.

Mīts: Ja pirmā redzes lāzerkorekcijas operācija nav bijusi veiksmīga, vienmēr var veikt atkārtotu operāciju!

Patiesība: Tiem, kuriem redzes asums nav apmierinošs, pēc ārsta atzinuma ir iespējama rekorekcija (atkārtota operācija), tomēr ne visos gadījumos. Ja teorētiski ir maz komplikāciju, kuras nevarētu atrisināt ķirurģiskā vai medikamentozā ceļā, tad pasaulē tomēr ir daudz LASIK pacientu, kuri nožēlo izdarīto izvēli, jo iegūtais rezultāts nav tads, kā cerēts.

Mīts: Pat, ja mana redze pēc lāzeroperācijas nebūs perfekti asa, lāzerklīnika man vienmēr nāks pretim un labos savu veikumu, par atkārtotu operāciju neliekot maksāt ne nieka.

Patiesība: Par atkārtotas operācijas izmaksām jāpainteresējas jau pirms operācijas konkrētajā klīnikā. Dažās tas tiek veikts bez maksas, dažās par puscenu, bet dažās šis punkts nemaz nav atrunāts. Neviena klīnika nedod garantiju, ka pēc dažiem gadiem redze atkal nepasliktināties. Pirms lāzeroperācijas pacients parakstās, ka ir informēts par riskiem un nesniegs pretenzijas pret klīniku komplikāciju gadījumā. Izkoriģējot redzi jaunībā, pēc 40 gadiem tik un tā parādīsies nepieciešamība pēc lasāmbrillēm.

Mīts: Vecuma tālredzības (brīdis, kad nepieciešams izmantot lasāmbrilles) lāzerkorekcija veiksmīga rezultāta gadījumā ir vienlīdz efektīva kā standarta lāzeroperācija.

Patiesība: Nē, tā nav. Zinot, kāds ir acu un redzes stāvoklis cilvēkiem pēc 40, es neriskētu cilvēku mudināt uz šo soli. Pacientiem pēc 40 bieži ir arī tādas acu un vispārīgās slimības kā sākotnēja katarakta, glaukoma, cukura diabēts u.c., tas uzreiz izslēdz redzes lāzerkorekciju kā tādu. Palielinās arī paaugstināta acs iekšējā spiediena risks, bet pēc lāzeroperācijas spiediens tiek uzrādīts zemāks, nekā patiesībā ir, līdz ar to parādīsies kļūdas spiediena mērījumos.

Mīts: Acu lāzerkorekcija ir viena no visvienkāršākajām operācijām, turklāt pa TV vienmēr rāda, ka viss norit “gludi”, un pēcoperācijas komplikāciju riska nav.

Patiesība: To komplikāciju gadījumu, kuros tiek būtiski pasliktināta dzīves kvalitāte, ir neliels (1-2%), tomēr gadīties tajā mazajā procentā nozīmētu neatgriezeniskas problēmas. Daļa sarežģījumu pāriet pusgada laikā, tomēr ir dažas komplikācijas, piemēram, infekcijas, kas var radīt nopietnus sarežģījumus. Jo lielāka ir ametropija (plusi vai mīnusi), jo lielāks risks, ka pēc operācijas būs dažādas komplikācijas un blakusefekti.

Komplikāciju riski:

· Pagaidu redzes diskomforts un redzes miglošanās, nespēja ātri pārfokusēties no tuvuma uz tālumu un otrādi. Parasti tas pāriet 6 mēnešu laikā, tomēr nepietiekošas vai pārmērīgas korekcijas gadījumā šīs sūdzības var tikt labotas tikai ar atkārtotu operāciju, ja tā vispār ir iespējama;

· Gaismas jutība, nepatika pret spožu gaismu un sauli. Dubultošanās. Pasliktināta redze krēslas stundās un tumsā. Varavīksnes loki, stari, oreolas naktī ap gaismas objektiem. Žilbšana, kontrastredzes paliktināšanās. Šīs sūdzības ir apmēram 20% no pacientiem pēc LASIK operācijas.

· Asaru cirkulācijas un produkcijas traucējumi, kas noved pie hroniska sausās acs sindroma. Rodas graušanas, sausuma sajūta acīs, redzes miglošanās. Puse no pacientiem novēro sausās acs sindromu pēc LASIK, bet parasti 6 mēnešu laikā šīs sūdzības pazūd, tomēr 20% no pacientiem sausās acs sindroms saglabājas arī pēc 6 mēnešiem.

· Radzenes saplānināšanas rezultātā var izveidoties konusveida radzene- keratokonuss, kas noved pie būtiska redzes asuma samazinājuma. Tas var rasties, ja no radzenes tiek noņemts pārāk daudz audu.

· Stiklveida ķermeņa deģeneratīvu procesu attīstība- stiklveida ķermeņa destrukcija.

· Ar radzenē izveidoto “vāciņu” saistīti sarežģījumi: šķidruma uzkrāšanās zem “vāciņa”, epitēlija ieaugumi zem radzenes- rodas miglošanās, neskaidra redze. To labo ar atkārtotu operāciju. Iespējamas arī dažādas citas ar šo “vāciņu” saistītas problēmas, kuru sekas var būt dramatiskas. Ja “vāciņš” nav izveidots precīzi, tas var nepielipt atpakaļ atbilstoši acs virsmai, izveidojot krokas un radot miglainu redzi, arī to labo ar atkārtotu operāciju. Radzenes infekcijas var attīstīties nedēļas, mēnešus un pat gadus pēc it kā veiksmīgas operācijas.

· “Vāciņš” nekad nesadzīst. Pētījumi rāda, ka pēc operācijas radzenes izturība ir tikai 2,4% no normālas radzenes izturības.Tas var izkustēties dzīves laikā, triecienu vai traumu rezultātā. Savukārt saplāninātās radzenes dēļ var attīstīties dažādas radzenes patoloģijas, kuras var progresēt līdz tādai pakāpei, ka ir nepieciešama radzenes transplantācija.

· Neregulārs astigmātisms. Atkal jau neprecīzi projicēta lāzera stara dēļ radzene var tikt operēta nesimetriski un izveidoties astigmātisms- neskaidra redze, dubultošanās. Šajā gadījumā nepieciešama atkārtota operācija.

· Pēc LASIK operācijas ir neprecīzi intraokulārā spiediena rādījumi (zemāki,nekā patiesībā), līdz ar to draud ar nediagnosticētu glaukomu,kas var novest pie redzes zaudējuma. Kā arī problēmas radīsies brīdī, kad LASIK pacientam ar gadiem izveidosies katarakta. Lēcas stipruma mērījumi ir neprecīzi pēc LASIK, līdz ar to arī kataraktas operācijas rezultāts nebūs labs un var būt nepieciešama atkārtota operācija. Starp citu, bieži pēc LASIK operācijas tiek izrakstīti steroīdu preparāti,kas savukārt var veicināt kataraktas rašanos.

· Ļoti retos gadījumos- zaudēta redze, kuras korekcija ar brillēm vai kontaktlēcām nav iespējama. Tas notiek divu iemeslu dēļ- infekcijas, kas var iekļūt acī, vai radzenes defromācijas rezultātā.

Speciālista viedoklis

“Pacientus, kuri jautā man par redzes lāzerkorekciju, necenšos pierunāt uz šo operāciju, jo nevēlos uzņemties morālo atbildību par iespējamām sekām. Nav garantiju, ka cilvēks būs apmierināts, ka nebūs sarežģījumu un komplikāciju. Tāpēc es šo izvēli atstāju pašu cilvēku ziņā, vienmēr aicinot ieklausīties ne vien manā stāstījumā, bet pašiem ievākt pēc iespējas vairāk informācijas un atsauksmju, lai izdarītu pareizo izvēli un pēcāk neieslīgtu pašpārmetumos, jo neviens nevar garantēt, ka tieši tu būsi vairumā- veiksminieku, apmierināto vidū. Ja tomēr ir jāsniedz rekomendācija, tad mazliet vairāk saprotu izvēli par LASIK operāciju cilvēkam, kuram jānēsā brilles ar lieliem stiprumiem un bez tām nav redzes asuma ne tuvumā, ne tālumā, jo operācijas ir uzlabojušas šādu cilvēku dzīves kvalitāti. Pie maziem stiprumiem vai tikai lasāmo briļļu nepieciešamības, nesaskatu iemeslu pakļaut savas acis riskam un uzskatu, ka lasāmās brilles, salīdzinājumā ar iespējamajām LASIK blakusparādībām, ir mazāks “ļaunums”,” norāda S.Jokste, optikas salonu “Metropole” redzes speciāliste.