Alerģija, tās simptomi , kā arī ieteikumi simptomu mazināšanai un ārstēšanai

Pamatojoties pēc PVO aprēķiniem apmēram 30-40% iedzīvotāju pasaulē cieš no alerģiskām slimībām, turklāt izplatība tuvojas epidēmijas apmēriem. Viena no izplatītākām alerģiskām reakcijām ir alerģija pret ziedputekšņiem jeb polinoze, kura ir aktuāla no agra pavasara līdz rudenim. Tā skar vismaz 15-20% iedzīvotāju.Tāpēc daudziem cilvēkiem pavasaris un vasara ir veselībai grūtākie gadalaiki. Arī aptiekās ir pieaudzis pacientu skaits, kuri sūdzas par raksturīgiem alerģijas izraisītajiem slimības simptomiem. Tas izskaidrojams ar to, ka maijs ir mēnesis, kad zied daudzi polinozi izraisoši koki, kā: bērzs, papele, goba.

Alerģija jāuztver ļoti nopietni

Alerģija ir organisma imūnsistēmas reakcija uz alergēnu, kas ir kāds ārējās iedarbības kairinātājs. Reakcija rodas, ja organisms atkal saskaras ar to vai ķīmiskas uzbūves ziņā līdzīgu vielu.Tā ir jāuztver ļoti nopietni. Alerģiskas reakcijas var skart visu organismu – ādu, acis, elpceļus, sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, nervu sistēmu, kuņģa un zarnu traktu. Piemēram, neārstētas alerģiskas iesnas var pāriet bronhiālā astmā, un tas jau ir neatgriezeniskas izmaiņas veselībā, kā arī bieža slimošana ar deguna blakus dobuma iekaisumiem.

EUROAPTIEKA farmaceite Inese Žogla norāda, ka bieži tādus simptomus kā iesnas un klepus, cilvēks saista nevis ar alerģiju, bet ar parastu saaukstēšanos. Rezultātā tas var veicināt nelietderīgu zāļu lietošanu, jo daudzi cilvēki to nesaista ar alerģiju. „ Man tāda kā alerģija nekad nav bijusi!”, tas ir bieži dzirdēts no pacientiem aptiekā.
Alerģijas parādīšanos nav iespējams ietekmēt. Tā var iedzimt vai parādīties pēkšņi dzīves laikā, tā var pēkšņi arī pazust. Bet var būt, ka alerģiskas reakcijas kļūst arī spēcīgākas un simptomi izteiktāki.

Arī Rēzeknes alergoloģe Dr., Viktorija Vēvere uzsver, ka Latvijā situācija ir nopietna, alerģiskās iesnas 8-12% bērniem. Bērnam līdz 1 gada vecumam biežāk konstatē pārtikas alerģiju uz pienu, kurā var izpausties kā izsitumi uz ķermeņa vai arī zarnu trakta traucējumu simptomiem. Pēc 1-2 gadu vecuma, lietojot uzturā dažādu pārtiku var attīstīties alerģija, piemēram, uz olu, riekstiem, zivīm, arī krāsvielām, kas var izraisīt ne tikai izsitumus, bet arī gļotādas pietūkumu un tas var būt pat ļoti bīstami dzīvībai. Sākoties vasaras sezonai, var būt bīstama alerģija uz bišu, lapseņu kodumiem, var attīstīties dažu minūšu laikā. Šādos gadījumos jāsauc neatliekamā palīdzība.

Savukārt alerģija uz ziedputekšņiem, vai mājas putekļu ērcītēm var pasliktināt ikviena dzīves kvalitāti, izraisot alerģiskas iesnas, vai arī alerģisku astmu. Tāpēc ļoti svarīgi noteikt alerģijas iemeslu, izglītot pacientu, noteikt ārstēšanu. Šogad, sakarā ar laika apstākļiem, vairāk griežas pacienti ar alerģiju uz bērza ziedputekšņiem, jo sezona sākusies daudz agrāk, kā pagājušā gadā un simptomi ir spēcīgāki.

Kādi ir raksturīgākie alerģijas simptomi?

Tie raksturojas ar iesnām, šķaudīšanu,acu asarošanu, konjunktivītu, klepu, aizsmakumu, mutes un rīkles niezēšana, gļotādas tūska, galvassāpēm, ādas iekaisumu, ekzēmas uzliesmojumiem.

Pēc norises izšķir agrīnās reakcijas, kuras sākas tulīt pēc saskares ar alergēnu vai laikā līdz 8 h.
Raksturīgākās agrīnās reakcijas ir nātrene, polinoze, astma, anafilaktiskais šoks, Kvinkes tūska.
Vēlīnās reakcijas sākas 8h pēc sakares ar alergēniem, bet var izpausties arī pēc 24-72 h. Visbiežāk tās izpaužas ar ādas iekaisumu alergēna saskares vietā.

Jauktas reakcijas pēc izpausmes ir līdzīgas agrīnām r-jām, bet sākas 7-14 dienas pēc saskares ar alergēnu.

Kas ir alerģijas izraisītāji?

Alergēni ir eksogēni, tādi, kas nonāk ārējā vidē, piemēram, ziedputekšņi (šobrīd ļoti aktuāli), putekļi, cigarešu dūmi, krāsvielas, mikroorganismi, sēnītes, medikamenti, sadzīves ķīmijas līdzekļi u. c., un endogēniskie, tādi, kā aukstums, karstums, jonizējošais starojums, iekaisums.

Arī pārtikas produkti var izraisīt alerģiskas reakcijas, iespējami, tādi kā: vēžveidīgie, zivis, austeres, sojas produkti, kviešu milti, rieksti, citrusi u.c.

Kā mazināt šobrīd tik aktuālo ziedputekšņu izraisīto alerģiju?

Ja ir radušās aizdomas par iespējamo alerģiju, tiek ieteikts šo situāciju izrunāt ar ģimenes ārstu.
Ja simptomi ir viegli, kas netraucē veikt ikdienas aktivitātes un ļauj naktī izgulēties, var lietot kādu no antihistamīna līdzekļiem. Ja simptomi ir spēcīgi, kas jau traucē dzīves kvalitātei, ir nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu vai alergologu. Kāds alergēns ir izraisījis alerģiju, var noteikt pēc asins analīžu rezultātiem un ādas testiem, vēršoties pie alergologa.

Ieteikumi, kā samazināt ziedputekšņu izraisītās alerģiskās reakcijas:

• Ja alergēns ir zināms, var mēģināt no tā izvairīties
• Ziedēšanas laikā sekot līdzi augu ziedēšanas laikam, koncentrācijas intensitātei
• Valkāt saulesbrilles, cepuri ar platām malām
• Pēc ienākšanas telpā nomazgāt rokas un seju, kā arī nomainīt drēbes, lai telpās būtu pēc iespējas mazāk ziedputekšņu pēdas
• Vēlams matus mazgāt vakarā, lai ziedputekšņi nenonāktu guļamvietā
• Izmazgāto veļu žāvēt telpās, nevis ārpus tām
• Veikt pastaigas gar jūru, jo jonizētais jūras gaiss labvēlīgi ietekmē elpošanas ceļus
• Vēdinot istabas, netaisīt caurvēju. Tās vislabāk vēdināt pēc lietus
• Laukos, kur putekšņu koncentrācija ir lielāka no rīta, telpas vēdināt vakaros. Bet pilsētās telpas vēdināt no rītiem, kad koncentrācija ir mazāka
• Samazināt fiziskās aktivitātes brīvā dabā, jo to laikā elpceļos nonāk pastiprināts putekšņu daudzums
• Stiprināt organisma imunitāti. Par to jau domāt savlaicīgi vismaz mēnesi pirms iespējamās sezonālās alerģijas sākuma. Bet arī ziedēšanas laikā imunitātes stiprināšana palīdzēs vieglāk pārciest alerģiskās reakcijas
• No tautas līdzekļiem cīņai pret alerģiju noderēs arī zāļu tējas, kas veicinās alergēna izvadīšanu no organisma, nomierinās sakairināto ādu un gļotādu
• Ja ir alerģiskas reakcijas izraisīti ādas iekaisumi, ādu nomierinās, atvēsinās un mazinās niezi lokāli lietojamie antihistamīna līdzekļi