Sāpes? Tas ne vienmēr ir slikti!
Mani nepārsteidz pacienti, kuri sūdzas par sāpēm. Vairāk kā 86 miljoni amerikāņu cieš sāpes un apmēram 80% vismaz reizi mūžā ir jutušu sāpes mugurā. Sāpes ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki meklē medicīnisko palīdzību. Jautājums ir – kā tās tiek ārstētas, un kas notiek, ja sāpes nepāriet.
Es mēdzu stāstīt pacientiem, ka sāpes nav nekas slikts. Tā var būt brīdinājuma zīme, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Atkarībā no katra cilvēka sāpju sliekšņa sāpes var variēties no vieglām līdz grūti paciešamām, tās var būt gan pastāvīgas (hroniskas), gan neregulāras. Tās var būt gan akūtas, gan vēstīt par notiekošiem hroniskiem procesiem. Ļaujiet man jums to izskaidrot.
Akūtas sāpes parādās pēkšņi un mēdz būt ļoti asas; tās ziņo par kaut kādu apdraudējumu jūsu organismam. Visbiežāk akūtās sāpes pāriet ātri, taču ir gadījumi, kad tās mēdz ieilgt pat līdz 6 mēnešiem. Ir svarīgi pamanīt šo brīdinājumu, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, un laikus izstrādāt ārstēšanas plānu ar mērķi novērst sāpju rašanās cēloni. Akūtu sāpju izraisītāji var būt ķirurģiskas operācijas, lūzumi, zobārstniecības manipulācijas, apdegumi un cita veida ievainojumi.
Hroniskas sāpes, savukārt, mēdz ilgt vairāk kā 6 mēnešus, parasti ir smagas un var saglabāties pat pēc miesas bojājumu sadziedēšanas. Hronisko sāpju fiziskās sekas var izraisīt kustību traucējumus, ēstgribas zudumu, muskuļu spriedzi un vispārēju organisma enerģijas izsīkumu. Hroniskās sāpes var cilvēku ietekmēt arī emocionāli, izraisot, piemēram, depresiju, dusmas, trauksmi un bailes no atkārtotām traumām. Izplatītākās hroniskās sāpes ir galvassāpes, muguras sāpes, artrīts; tās mēdz izraisīt nervu bojājumi un ļaundabīgi audzēji.
Mēdz būt, ka cilvēks cieš hroniskas sāpes pat, ja viņam nav nekādu traumu vai citu organisma bojājumu. Rezultātā hroniskās sāpes ir daudz grūtāk ārstējamas, jo ne vienmēr ir skaidri redzams to cēlonis.
Sāpju ārstēšana
Ir daudz un dažādi sāpju ārstēšanas veidi. Daudzi no tiem ir ļoti plaši izplatīti, tostarp bezrecepšu medikamentu, tādu, kā aspirīns, tailenols vai ibuprofēns, lietošana. Ļoti stipru sāpju gadījumā var būt nepieciešamas jau spēcīgākas, recepšu zāles – tādas kā kodeīns, morfijs un citi anestēzijas līdzekļi.
Manā praksē mēs strādājam kā vienota ārstu komanda, meklējot katram pacientam visatbilstošāko ārstēšanas veidu, kas atkarīgs no vairākiem faktoriem, t.sk. no sāpju vēstures – to izcelsmes, ilguma, intensitātes, dažādiem tās pastiprinošiem vai mazinošiem apstākļiem.
Kad ir noteikts sāpju cēlonis, to mazināšanai iespējams pielietotot dažādas metodes, medikamentu lietošanu kombinējot ar citām metodēm, piemēram, elektrostimulāciju, fizikālo terapiju, ķirurģisku iejaukšanos, psiholoģisko palīdzību un pat paradumu maiņu.
Dažos gadījumos var nākties izmēģināt dažādas metodes, lai panāktu maksimālu sāpju remdēšanas efektu. Bieži tiek pielietota rentgenoskopija vai fluoroskopija, lai precīzi noteiktu spāju izcelsmes vietu, un lai pielietojamās injekcijas nekļūdīgi sasniegtu problemātisko vietu.
Kas ir sāpju vadība ?
Acīmredzami nepastāv viens vienīgs risinājums sāpju novēršanai, īpaši, ja tās ir ilgstošas. Visizplatītākais paņēmiens tūlītējai sāpju remdēšanai pēc traumas ir medikamentu pielietošana. Negatīvais medikamentu lietošanas aspekts ir risks izveidoties atkarībai no zālēm. Laika gaitā veidojas nepieciešamība pēc arvien lielākām medikamentu devām sāpju savaldīšanai. Un gala rezultāts ir tāds, smadzeņu nervu šūnas pārstāj normāli darboties. Organisms pārstāj izstrādāt dabiskos pretsāpju līdzekļus (endorfīnus) un gaida nākamās narkotisko preparātu devas iedarbību.
Kaut arī nav viegli sadzīvot ar sāpēm, tomēr narkotiku (pretsāpju medikamentu) atkarība ir vēl sliktāka. Kā jau iepriekš minēts, katra indivīda sāpju pieredze ir atšķirīga. Atrast katram vislabāko risinājumu var, tikai apspriežoties ar savu ārstu. Ir svarīgi apzināt visus faktorus, kas var mijiedarboties ar jūsu sāpju sajūtām, tādus kā dzīvesveids, uzturs, ķermeņa svars, fiziskās aktivitātes.
Svarīga nozīme, lai uzlabotu pašsajūtu un izvairītos no atkarības riska, ir arī vitamīniem un uztura bagātinātājiem. Nekad nenovērtējiet par zemu dabiskos pretsāpju līdzekļus. Lūk daži no tiem:
- Linsēklas – lietojamas, iejaucot šķidrumā vai pulverveidā. Tas ir labi pazīstams uztura bagātinātājs, kam ir daudzveidīga labvēlīga ietekme uz veselību, tostarp labs līdzeklis locītavu sāpju mazināšanai.
- Linsēklu eļļa – ar labiem panākumiem tiek pielietota osteoartrīta gadījumos.
- Glikozamīna MSM un Omega 3 avots – zivju eļļa – lielisks dabas piedāvāts pretsāpju līdzeklis. Labi palīdz arī prostatas veselības uzlabošanā un holesterīna līmeņa pazemināšanā.
Bez tam hronisku sāpju ārstēšanā arvien lielāku popularitāti iegūst akupunktūra, kas veicina endorfīna izstrādi organismā. Tā ir pierādījusi savu efektivitāti galvassāpju, sejas un muguras sāpju mazināšanā, artrīta ārstēšanā un resnās zarnas lēkmjveida sāpju novēršanā.
Līdztekus vitamīniem un uztura bagātinātājiem kā ļoti noderīgi sāpju ārstēšanas līdzekļi jāmin masāžas, karstas un aukstas kompreses, kas mazina iekaisumus un veicina dzīšanu. Fizikālā terapija un vingrošana nostiprina muskuļus, kā arī veicina organisma atslābinašanos.
Tātad, ja jūs vai kāds no jums tuviem cilvēkiem ciešat hroniskas sāpes – nav vietas izmisumam!
Cilvēka ķermenis ir brīnišķīgi iekārtots, un, ja dosiet tam iespēju pareizi un netraucēti darboties, tas jūs nepievils. Ja šobrīd pielietotās metodes un līdzekļi nedarbojas jūsu labā, konsultējieties ar savu ārstu par kādu no šeit minētiem dabas dziedniecības veidiem. Vienmēr ir iespēja rast pareizo sāpju ārstēšanas metožu kombināciju, lai sasniegtu labāku gan garīgo, gan fizisko pašsajūtu.
Autors: Marks Bromsons
