Saspringta redze un redzes vingrinājumi
Rakstu sagatavoja Dr.phys., optometriste Gunta Krūmiņa
Daudzi cilvēki apzinās, ka veicot darbu tuvumā, redze tiek sasprindzināta un pēc ilgstoša darba acis ir nogurušas. Lai varētu atkal pilnvērtīgi strādāt, ir nepieciešama atpūta acīm. Tādēļ, pavadot ilgas stundas pie datora, kā arī rakstot vai lasot grāmatas un veicot citus smalkus darbus tuvumā, katru dienu jāsabalansē strādāšana ar atpūtas pauzēm. Nesaudzējot savas acis cilvēks riskē ar redzes pasliktināšanos un redzes diskomforta parādīšanos, kas pēc tam apgrūtina veikt ikdienišķus darbus.
Pats svarīgākais, kas būtu jāveic cilvēkam, kura darbs ir saistīts ar ilgstoši saspringtu redzi tuvumā, ir pārbaudīt redzes funkcionalitāti pie redzes speciālista, kurš izvērtēs ne tikai pareizu un piemērotu redzes korekcijas nepieciešamību, bet izvērtēs arī acs pielāgošanās spējas veikt ilgstošu tuvuma darbu.
Ikvienam cilvēkam būtu jāatceras, ka mūsu acīs atrodas daudz mazu muskuļu ar ierobežotām spējām veikt saspringtu darbu. Jo ilgāk tie tiek nodarbināti un jo biežāk mēs aizmirstam ievērot īsas atpūtas pauzes, tad pēc īsāka vai garāka laika sprīža cilvēkam radīsies vispārējs diskomforts – acu graušana, smaguma sajūta acīs, acu apsārtums, miglošanās un pat galvas sāpes un muguras sāpes.
Nākamais nozīmīgākais solis ir iekārtot savu darba dienas režīmu, lai acīm būtu iespēja ik pa laikam atpūsties un šajos brīžos atcerēties izvingrināt acis. Redzes vingrinājumus pēc savas būtības un darbības var iedalīt divās lielās grupās:
• profilaktiskie jeb redzes vingrinājumi, kurus var veikt jebkurš cilvēks un to mērķis ir sabalansēt visu acu muskuļu darbību, atjaunojot to koordināciju un pielāgošanās spēju, kas nodrošina skaidru redzi;
• ārstnieciskie vingrinājumi – tie veido redzes specifisko vingrinājumu kompleksu, kas paredzēts atbilstoša redzes traucējuma novēršanai, ja tas radies dēļ slimības, traumas, saspringtas redzes slodzes un/vai citiem faktoriem.
Šoreiz apskatīsim redzes profilaktiskos vingrinājumus, kuru galvenā būtība ir sabalansēt acu muskuļu darbību. Šie vingrinājumi acu muskuļiem, kas ir daudz strādājuši, dod iespēju atpūsties, savukārt acu muskuļiem, kas nav darbojušies saspringtajā redzes procesā, tagad tos nodarbinās. Šādi izvingrinot un sabalansējot muskuļu darbību tiek panākta pareiza vielmaiņa acī, kas pēcāk nodrošina pilnvērtīgu acs darbību.
Nobeigumā varētu minēt redzes profilaktisko vingrinājumu galvenos pamatprincipus, kurus būtu labi zināt ikvienam.
• Ļoti svarīgi katru dienu ir censties skatīties gan tuvumā, gan tālumā, lai acis saglabātu spēju pielāgotos uztvert apkārtējo pasauli dažādos attālumos.
• Strādājot ilgstošu darbu, kur nepieciešams skatīties tuvumā, acis ik pa laikam jāatpūtina, proti, ik pēc četrdesmit piecām minūtēm darbs uz piecām minūtēm jāpārtrauc.
• Acu mirkšķināšana palīdz mainīt fokusu, kā arī mitrina aci. Mirkšķināšana palīdz acīm uz īsu brīdi atpūsties, savukārt cieša skatīšanās piepūlē acis.
• Acu vingrinājumi domāti, lai palīdzētu acīm un to muskuļiem atjaunot koordināciju un pielāgošanās spējas.
• Padariet acu vingrinājumus par ikdienas dzīves sastāvdaļu.
Šie redzes vingrinājumi atpūtinās un atspirdzinās Jūsu acis, stiprinās Jūsu acu muskuļus un palīdzēs pasargāt Jūs no acu un galvas sāpēm.
Pirmais solis – nomazgājiet seju un acis ar aukstu ūdeni. Plaukstas piepildiet ar aukstu ūdeni un iemērciet tajās acis un pamirkšķiniet dažas reizes.
Otrais solis – ļoti viegli pamasējiet acu plakstiņus un ap aci apkārt esošo sejas daļu.
Trešais solis – aizklājiet acis ar plaukstām, nespiežot uz acīm, tā lai Jūs skatītos tumsā. Jo tumšāks būs, jo labāka būs atpūta acīm. Veiciet šo vingrinājumu ērtā pozā, lai arī viss ķermenis varētu atpūsties.
Ceturtais solis – acu vingrinājumi:
Skats augšup, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Skats lejup, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Atkārtojiet 5 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Skats pa kreisi, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Skats pa labi, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Atkārtojiet 5 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Skats pa kreisi slīpi uz augšu, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Skats pa labi slīpi uz leju, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Atkārtojiet 5 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Skats pa labi slīpi uz augšu, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Skats pa kreisi slīpi uz leju, noturēt 5 sekundes. Atpūtiniet acis.
Atkārtojiet 5 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Rotējiet acis pretim pulksteņa rādītāja virzienam jeb pa kreisi. Atkārtojiet 10 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Rotējiet acis pa pulksteņa rādītāja virzienu jeb pa labi. Atkārtojiet 10 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Savirziet acis kopā, lai Jūs redziet savu deguna galu.
Tad ar krustiskām acīm paskatieties uzacu augstumā, tad atkal atpakaļ uz deguna galu.
Atpūtiniet acis. Atkārtojiet 5 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Samiedziet acis, cik vien stipri Jūs variet. Noturiet tās 5 sekundes cieši aizvērtas.
Pēc tam atpūtiniet acis.
Atveriet plati vaļā acis, cik vien Jūs variet. Noturiet tās 5 sekundes plati vaļā. Pēc tam atpūtiniet acis. Visu atkārtojiet 10 reizes. Pēc tam dažas sekundes pamirkšķiniet acis.
Nofokusējiet uz ļoti tuvu esošu priekšmetu (pildspalvu, pirkstu), lai to skaidri var saskatīt, tad nofokusējiet uz tālu esošu priekšmetu (skatoties cauri logam), lai to skaidri redz.
Visu atkārto 10 reizes.
Pēc tam dažas sekundes pamirkšķina acis.
Atcerieties, acis ik pa laikam jāatpūtina! Lai Jums veicas!
www.acuklinika.lv
[+] [-]
[+] [-]