Katarakta
Katarakta ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās (kas atrodas zīlītes centrā), kura var parādīties gan organismam novecojot, gan arī dažādu slimību ietekmē un var arī iedzimt. Tautas valodā lēcas apduļķošanos sauc arī par plēvītes uzaugšanu acs priekšā. Lēcas apduļķošanās saistās ar redzes asuma samazināšanos līdz pat gaismas sajūtai vai pat pilnīgam aklumam. Kataraktas sastopamība pieaug līdz ar vecumu. 75-84 gadus veciem cilvēkiem katarakta sastopama 90% gadījumu.
Katraktu biežāk sastop reģionos, kur ir spēcīga saules iedarbība, kā arī nabadzīgi dzīves apstākļi, nepietiekams uzturs, dehidratācija, piemēram, Āfrikas valstīs. Cilvēku skaits pasaulē, kas paliek akli kataraktas dēļ, ik gadu pieaug par 1 miljonu.
Kataraktas iemesli var būt ļoti dažādi. To var radīt dažādas acu slimības: glaukoma, tīklenes atslāņošanās, traumas, iekaisumi un citas, kā arī vispārīgas slimības: metabolisma un barošanās, piem., cukura diabēts, galaktozēmija, hipokalciēmija un ādas slimības (atopiskais dermatīts). Lēca var apduļķoties arī radiācijas, ķīmisku vielu, dažādu medikamentu iedarbības rezultātā (kortikoseroīdi, antidepresanti). Šādas kataraktas tiek sauktas par komlicētām. Protams, kataraktas attīstības iemesls var būt arī cilvēka vecuma izmaiņas, kā arī tā var būt iedzimta. Un vēl esot atklāts, ka katarakta biežāk attīstās sievietēm nekā vīriešiem.
Katraktas attīstībā svarīga loma ir bioķīmiskajām izmaiņām acī un tieši pašā lēcā: samazinās kālija, pieaug kalcija līmenis, palielinās skābekļa patēriņš, kā arī izmainās ūdens saturs.
Vecuma katarakta parasti sāk attīstīties pēc 40 gadu vecuma. Atkarībā no lēcas apduļķošanās veida parādās tuvuma vai tāluma redzes asuma samazināšanās. Pacienti bieži sūdzas par gaismas jūtības izmaiņām, kas izpaužas kā redzes kontrastainības pasliktināšanās, slikta redze tumsā, neliela dubultošanās, skatoties ar katru aci atsevišķi. Cilvēki, kuriem ir bijušas brilles, ievēro, ka nepieciešama diezgan bieža briļļu stipruma maiņa. Ja ir nepieciešamas brilles lasīšanai, attīstoties kataraktai, tās var kļūt nevajadzīgas. Var parādīties izmaiņas krāsu uztverē,- tās vairs nešķiet tik spožas, kļūst bālākas.
Katraktas esamību var noteikt acu ārsts apskates laikā. Acu ārsts noteiks arī kataraktas attīstības pakāpi un sekos tās progresēšanas ātrumam, kā arī nozīmēs kataraktas operācijai. Vienīgā kataraktas ārstēšanas metode ir ķirurģiska. Šobrīd pieejamas arvien jaunākas operāciju metodes, lai veiktu cik vien iespējams mazāku operācijas griezienu. Dabīgā lēca tiek saskaldīta un iesūkta ar ultraskaņas (fakoemulsifikācijas) aparāta palīdzību, nevis izņemta vesela, lai samazinātu griezuma vietu. Mākslīgā lēca tiek ievadīta dabīgās lēcas vietā, arī tiek ievadīta salocīta ar speciāla ievadītāja palīdzību. Vēl viena jaunās kataraktas operācijas priekšrocība ir operācija bez šuvju uzlikšanas. Tādējādi pacientiem atveseļošanās periods ir daudz īsāks. Tiek veikti arī daudz un dažādi pētījumi, lai uzlabotu mākslīgās lēcas īpašības- ievadīšanu, stabilitāti, aizsardzību pret UV stariem, vienlaicīgi labu redzi gan tālumā, gan tuvumā u.c.
Gaidīsim Jūs uz acu pārbaudēm!
Oftalmologs
Dr. Dace Vaganova
www.acuklinika.lv
