10 biežāk sastopamās kļūdas pašārstējoties
Cik gan nav dzirdēts slavenais teiciens, ka ārstētas iesnas pāriet septiņās dienās, bet neārstētas ilgst veselu nedēļu! Tas, ka ārsti iesaka slimības sākumā "nenosist" temperatūru, nenozīmē, ka ar saaukstēšanos nav jācīnās. Gluži otrādi- neārstējoties tā ieilgst, jo tiek zaudēti paši pirmie slimības brīži, kad cīņa pret vīrusiem ir pati efektīvākā. Miers, vitamīni, daudz šķidruma, un slimība atkāpsies daudz ātrāk. Tomēr, lai veiksmīgi tiktu ar visu galā, apskatīsim būtiskākās kļūdas, kuras cilvēki visbiežāk pieļauj pašārstējoties.
1. Kombinētie karstie dzērieni- "nekaitīgas tējiņas"
Praksē bieži iznāk saskarties ar gadījumiem, kad pacienti pārprot kombinētā karstā dzēriena un karstas ārstniecības augu tējas nozīmi un, tiklīdz ir nosaluši, lieto sintētiskos kombinētos pretsaukstēšanās preparātus, kuri nav vienkārši karstie dzērieni- "tējiņas", bet gan nopietni medikamnti ar noteiktu sastāvu, devu un iedarbību, kas paredzēti saaukstēšanās un gripas simptomu mazināšanai.
Kombinēto pretsaaukstēšanās līdzekļu sastāvā parasti ir 3 vai 4 sastāvdaļas: gan pseidoefedrīna tipa preparāts, gan prethistamīna līdzeklis, gan pretklepus un pretdrudža līdzekļi, kas rada lielāku blakusparādību risku, nekā lietojot monopreparātus.
2. Paracetamols un aspirīns palīdz pret "sliktu pašsajūtu"
Tas noteikti ir mīts! Viena no lielākajām kļūdām saaukstēšanās akūtā gadījumā- pacients izvēlas pretdrudža līdzekli, arī ja ir normāla ķermeņa temperatūra, jo bieži saaukstēšanās gadījumā lieto ķīmiskos pretdrudža preparātus pēc principa: "Skaidrs, ka esmu slims, jo slikti jūtos!"
Patiesībā šie pretdrudža un pretsāpju līdzekļi jālieto tikai paaugstinātas ķermeņa temperatūras (virs 38,5 C) un stipru galvassāpju gadījumā.
3. Iesnas nav lipīgas!
Patiesībā tas noteikti ir mīts! Vīrusi ir mazas mikroorganiskas daļiņas, kas "lido" telpā, un, ja uzturaties noslēgtā telpā, kuru ne vienmēr vēdina, tad šo mikrobu koncentrācija ir ļoti augsta, un ar svaigām akūtām iesnām pirmās trīs dienas aplipināt citus ir ļoti viegli. Lai izvairītos no saslimšanas, veselajiem kolēģiem vajadzētu lietot imunitāti stiprinošus līdzekļus- dažādas dabas veltes vai medikamnetus- un cītīgi vēdināt telpas.
4. Vietējas darbības pretiesnu līdzekļus var lieot bez ierobežojuma!
Mīts, jo bieža un ilgstoša lietošana var izraisīt atgriezenisko jeb "atsitiena" efektu- beidzoties medikamenta darbībai, elpošana caur degunu ir vēl vairāk apgrūtināta. Ilgstoša deguna pilienu lietošana var izraisīt medikamnentozo rinītu gļotādas bojājuma dēļ, deguna gļotāda kļūst atrofiska un anēmiska, tāpēc parādās sūdzības par sausuma un dedzināšanas sajūtu degunā, deguna gļotādā veidojas morfoloģiskas pārmaiņas- attīstās sasitaudi, un iesnas var arī nepāriet.
Lai izvairītos no medikamentozā rinīta, ieteicams izvēlēties preparātus ar iespējami mazāku aktīvo vielu koncentrāciju. No ķīmisko vietējo deguna pilienu un aerosolu lietošanas būtu jāizvairās bērniem un gados veciem cilvēkiem, tiem var būt sistemātiska iedarbība, jo preparāti lielā devā ātri uzsūcas caur deguna gļotādu, var rasties tahikardija, asinsspiediena paaugstināšanās, bezmiegs.
5. Bērniem var dot pusi no pieaugušo devas
Mīts un viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj vecāki. Īpaši svarīgi tas ir medikamentiem, jo parasti bērniem ir izstrādātas attiecīgas zāļu formas un noteikts aktīvo vielu daudzums, kas ir piemērots maziem bērniem un zīdaiņiem. Faktiski visu kombinēto pretsaaukstēšanās līdzekļu sastāvā ietilpst tādas aktīvās vielas, kas nav paredzētas lietošanai bērniem. Pirms jebkuru bezrecepšu zāļu un produktu lietošanas bērniem jāvēršas pēc padoma pie ārsta vai farmaceita.
6. Hronisks klepus nav ārstējams
Pareizi izēlēta zāļu terapija un kaitīgo faktoru novēršana pilnībā var mazināt klepus izpausmes. Cilvēkiem ar hronisku klepu obligāti jāvēršas pie ārsta, lai noteiktu tā iemeslu un nozīmētu pareizu terapiju. Šodien ir pieejams ļoti daudz dažādu profilaktisku līdzekļu, kas atvieglo pašsajūtu un uzlabo veselības stāvokli hronisku augšējo elpošanas ceļu pacientiem.
7. Deguna skalošana- lielisks veids, kā atbrīvoties no iesnām!
Tā nu gluži nav patiesība, jo akūtu iesnu gadījumā tā ir papildu slodze jau tā slimajai deguna gļotādai. Tomēr, ja iesnas ir hroniskas, tad tā var rīkoties.
Vislabākasi veids ir deguna izšņaukšana; jāpiebilst, ka labāk ir lietot vienreizlietojamās papīra salvetes.
8. Antibiotikas ir spēcīgākās zāles pret saaukstēšanos!
Tādas zāles, kas tiek galā ar visiem vīrusiem, vēl nav izgudrotas. Antibiotikas lietojamas vien bakteriālu infekciju gadījumā, kas gan dažkārt pievienojas pēc saaukstēšanās kā komplikācija. Tādēļ, ja vien šādi sarežģījumi nav sākušies, līdzēs vien parastie līdzekļi- tējas, vitamīni vai smagākos gadījumos pretsaukstēsānās medikamenti un miers.
9. Nav nozīmes, kādu pretklepus līdzekli lieot, ja jau pret klepu, tad palīdz visi
Mīts! Pretklepus līdzekļu izvēle ir ļoti būtiska, klepus var būt dažādas izcelsmes, līdz ar to arī tā ārstēšana ir dažāda. Tāpat ir būtiski pareizi tos lietot, jo sausa klepus gadījumā nepalīdzēs līdzeklis, kas paredzēts krēpu šķīdināšanai un otrādi.
10. Alkohols palīdz saaukstēšanās un gripas gadījumā
Visai iemīļots ārstniecības līdzeklis. Patiesībā, kaut spirts spēj dezinficēt, tātad tikt galā ar baktērijām, alkohols nespēj uzveikt vīrusus. Iespējams, pirmajos saaukstēšanās brīžos malks vāja groka paplašina sinsvadus un tādējādi, paātrinot vielmaiņu, aktivizē organisma aizsargspējas. Taču, ja slimība jau rit pilnā sparā, spirtotus dzērienus lietot nevajag, jo tie rada papildu slodzi aknām, kurām slimošanas laikā jau tā ir daudz darba, palēnina organisma reakcijas un rada labu vidi, lai vīrusi vairotos.
Farmaceite Dace Marcinkeviča ir radījusi noderīgu lasāmvielu katras ģimenes mājas bibliotēkai. Apgāda Jumava izdotajā grāmatā “Mājas aptieciņa gripas un saaukstēšanās laikā” autore izveidojusi četras nodaļas - Kā atšķirt gripu no saaukstēšanās, Kā pareizi ārstēties gripas un saaukstēšanās laikā, Ko var darīt, lai saudzētu savu veselību un Pareiza medikamentu lietošana, kurās ir atklāts, kā atpazīt gripu un saaukstēšanos, kā arī ir ieteiktas labākās ārstēšanās un profilakses metodes. Augstu vērtējamas sniegtās norādes par pareizas pašārstēšanās iespējām, izmantojot tradicionālās medicīnas līdzekļus.
Daudzu ģimeņu iecienīta sertificētā ģimenes ārste Dr. Daiga Krustiņa, izsakot vērtējumu par grāmatu, min: “..ikviens varēs atrast atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par ikdienas saslimšanām, ārstniecības augu lietošanu un mājas aptieciņas vērtīgākajām sastāvdaļām. Vienkārši, saprotami un ilustratīvi ir sistematizētas biežāk sastopamas saaukstēšanās slimības. Potenciāliem pacientiem tiek dotas rekomendācijas slimību profilaksei un pareizas ārstēšanas sākšanai mājas apstākļos”.
Grāmatā ir lasāmi noderīgi fakti un vienkāršas metodes labas veselības saglabāšanai un uzturēšanai, tā ka bez atbildēm un dažādiem mītiem par gripas un saaukstēšanās iespējām neizpalikt.
Iegūsti zināšanas un esi vesels!
