„Paplašinātas vēnas”: no kosmētiskas līdz medicīniskai problēmai

Kas īsti ir šī kaite, kuru mēs tautā dēvējam par paplašinātām vēnām?
Medicīniski to sauc par hronisku venozu mazspēju. Tai ir sešas stadijas un katrai no tām ir raksturīgi noteikti simptomi.

Pašā vieglākajā stadijā tas ir teleangiektāzijas, uz kājām redzams paplašināto zemādas kapilāru zīmējums, ko cilvēki dēvē par „zirnekļu tīkliem”. Tā vairāk ir kosmētiska problēma, kas nav bīstama veselībai.

Bet, ja vēnu mazspēja progresē, seko nākamās stadijas, kad parādās kāju tūska, lieli varikozi vēnu mezgli, ādas izmaiņas un pēdējā, sestajā stadijā uz kājas jau ir izveidojusies čūla. „Varikozas vēnas” ir vispārināts apzīmējums, bet, ja gribam aplūkot katru konkrētu gadījumu, tad jāsāk ar slimības stadijas noteikšanu.

Kurā brīdī būtu jāsāk uztraukties par paplašinātajām vēnām un domāt par vizīti pie flebologa?
Tas atkarīgs no cilvēka paša attieksmes pret savām kājām. Ja sievietei ir svarīgi būt skaistai, piemēram, vasarā ejot uz pludmali sauļoties, tad viņai ir liels uztraukums jau par vēnu mazspējas pirmo stadiju, viņa ir sarūgtināta, ka paplašinātie kapilāri izskatās neglīti, kaut arī medicīniski tam nav nekādas nozīmes un nekādus citus simptomus tie nerada. Saprotams, ka šo problēmu mēs varam samērā viegli izārstēt.

Savukārt citi pacienti atnāk jau ar krietni ielaistām problēmām, kas jau krietni bojā dzīves kvalitāti. Robežšķirtne starp kosmētisko un medicīnisko problēmu ir brīdis, kad jau parādās slimības simptomi un pats pirmais nopietnākais simptoms, ko nevajadzētu ignorēt, ir kāju tūska. Izteikta kāju tūska dienas beigās jau vedina domāt, ka problēma nav kosmētiska, bet medicīniska. Ja pie tūskas vainojama hroniska venoza mazspēja, tad būtu jāuzsāk ārstēšana, jo ilgstoša kāju tūska neizbēgami noved pie ādas izmaiņām un citiem simptomiem.

Vai kāju tūsku vienmēr izraisa tieši hroniska vēnu mazspēja?
Kāju tūskai var būt arī citi cēloņi, kas nav saistīti ar venozo mazspēju, un cilvēks pats tos nevar pareizi izvērtēt. Turklāt tūskai ir dažādas izpausmes un pakāpes. Tāpēc jau arī ir flebologi, kuri var noteikt, vai tūskas cēlonis ir vai nav vēnu slimība. Mēs veicam duplekssonogrāfisko izmeklējumu kāju asinsvadiem un tas dod ļoti pilnīgu priekšstatu par to, kādā stāvoklī šie asinsvadi ir, vai tūskas iemesls ir vēnu vai arī artēriju problēma, kas ir retāk. Bez duplekssonogrāfiskās izmeklēšanas mēs nevaram noteikt mūsdienīgu, kvalitatīvu diagnozi. Tad arī mēs tiekam skaidrībā, ir vai nav vēnu slimība, ja ir – kādā stadijā un uzreiz varam izraudzīties piemērotāko ārstēšanas veidu.

Vai ārstēšana – tas nozīmē operāciju?
Ir iespējama dažāda ārstēšana, ne jau vienmēr ir jāoperē. Piemēram, ir gadījumi, kad izmanto putu skleroterapiju. Dažiem varbūt izveidojies aplams priekšstats, ka tā tiek lietota tikai kosmētiskos nolūkos, bet patiesībā ar skleroterapijas metodi var slēgt arī lielās vēnas. Tas gan ir ilgāk, toties izmaksas mazākas. Tāpat ir kompresijas terapija, kas prasa vēl mazāk līdzekļu. Tā gan nav īsti ārstēšana, bet, valkājot pareizi izraudzītas speciālās kompresijas zeķes, var panākt, ka mazinās nepatīkamie simptomi un neļaut slimībai progresēt, pasargāt pacientu no komplikāciju izveidošanās, un arī tas ir būtiski. Jāsaprot, ka slimā vēna nekur nepazudīs, taču kompresijas terapija dod iespēju uz kādu laiku atlikt ārstēšanu. Jāteic gan, ka mūsdienīgās ārstēšanas metodes ir ļoti saudzējošas, minimāli traumatiskas, ārstēšana ir ambulatora. Lai panāktu optimālu rezultātu, varam kombinēt dažādas terapijas metodes.

Jūs pieminējāt komplikācijas. Kādas tās var būt hroniskas venozas mazspējas gadījumā?
Visnopietnākās komplikācijas ir saistītas ar trombozi. Var būt gan virspusējo, gan dziļo vēnu tromboze. Virspusējo vēnu tromboze izpaužas tā, ka vēnu mezgli, kas ir izveidojušies uz kājām, kļūst cieti, sarkani un ļoti sāpīgi – sākas akūts iekaisums, kas parasti ir lokāls, var pat paaugstināties temperatūra.

Savukārt, ja tromboze skar dziļās vēnas, tad tā ir ļoti nopietna slimība – faktiski visnopietnākā, kāda fleboloģijā vispār ir iespējama. Stipri pietūkst visa kāja, nav vairs runa par kādiem konkrētiem vēnu mezgliem, āda kļūst zilgana un parasti ir arī izteiktas sāpes ar kustību ierobežojumu, kas laika gaitā progresē, stāvoklis kļūst arvien sliktāks, kāja pampst un sāp aizvien vairāk. Tas nozīmē, ka nekavējoties jādodas pie ārsta, jo trombs var atrauties, ar asiņu plūsmu nonākt plaušās un izraisīt tromboemboliju, kas var beigties pat ar nāvi. Lai tā nenotiktu, ir laicīgi jāārstē hroniskā vēnu mazspēja.

Vai tad, ja cilvēks ir atnācis pie jums, kad problēma vēl nav ielaista, viņam pēc ārstēšanas kāja būs atkal vesela?
Es varu teikt tikai par mūsu vēnu centru – mūsu filozofija šai ziņā ir ļoti vienkārša: ja mēs operējam vai citādi ārstējam pacientu, tad darām to ar mērķi, lai pēc ārstēšanas viņš būtu vesels.

Vai pēc ārstēšanas cilvēkam turpmāk būs jāievēro kaut kādi ierobežojumi, jāveic piesardzības pasākumi?
Ja slimība nav bijusi ielaista ļoti tālu – līdz pēdējai stadijai, tad pēc ārstēšanas kāja ir vesela un cilvēks var dzīvot tāpat, kā jebkurš cits, nekādu speciālu ierobežojumu nav. Daži nosacījumi, kurus mēs saviem pacientiem rūpīgi izskaidrojam, ir jāievēro pēcoperācijas periodā, uz neilgu laiku. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad pacientam tiek ieteikts turpmāk valkāt dažāda stipruma kompresijas zeķes atkarībā no situācijas. Jāatceras, ka ikvienam cilvēkam, arī tam, kuram vēnas ir veselas, ir lietderīgi valkāt profilaktiskās kompresijas zeķes, piemēram, ja jādodas tālā ceļojumā ar autobusu vai lidmašīnu, ja darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās u.c. Pacientiem, kuriem problēma ir ielaista, bijušas čūlas un stipri bojāti audi, kompresijas zeķes ir jāvalkā regulāri arī pēc tam, kad pabeigta ārstēšana.

Ko varat sacīt par saviem pacientiem – vai viņi nāk pie flebologa laikus?
Pacienti ir ļoti dažādi. Viņu vidū ir daudz ir sieviešu, kuras vēlas novērst paplašināto kapilāru radītos kosmētiskos defektus un ir arī diezgan daudz pacientu, kuri ierodas slimības pēdējā stadijā, ar lielām trofiskām čūlām un tad ārstēšana ir gan grūtāka, gan ilgāka, gan dārgāka. Un protams, ir tādi pacienti, kuri nāk laikus, kad redz, ka parādās pirmie vēnu mazspējas simptomi – viņus mēs veiksmīgi izārstējam ātri un nesāpīgi. Nākas palīdzēt arī tādiem cilvēkiem, kuriem reiz veiktas tradicionālās traumatiskās vēnu operācijas un pēc tam radušies dažādas problēmas.

Kādam jābūt mūsu dzīvesveidam, lai pēc iespējas izvairītos no vēnu mazspējas attīstības?
Nekādu speciālu noteikumu nav, lai gan, protams, ir daži faktori, kas veicina vēnu mazspējas attīstību, piemēram, ja sievietes ikdienā izvēlas valkāt apavus, kuriem papēdis ir augstāks par 4 cm. Arī topošajām māmiņām vajadzētu pavaicāt ārstam, ko darīt, lai pasargātu sevi no vēnu problēmām, īpaši, ja tādas bijušas arī pašas mātei. Bet kopumā ieteicams vienkārši ievērot tos pašus veselīga dzīvesveida nosacījumus, ko jebkuram cilvēkam.

Der zināt:

- „Paplašinātas vēnas” medicīnas valodā sauc par hronisku venozu mazspēju.
- Atkarībā no slimības stadijas hroniskā venozā mazspēja var izpausties gan kā neliels kosmētisks defekts, gan kā nopietna medicīniska problēma.
- Pārbaudīt vēnu veselību pie flebologa ieteicams doties, ja parādās kāju tūska – kājas dienas beigās ir piepampušas potīšu apvidū, jūtama smaguma sajūta kājās.
- Mūsdienīga vēnu problēmu ārstēšana nav domājama bez asinsvadu izmeklēšanas ar dupleksās ultraskaņas sonogrāfijas metodi.
- Vēnu mazspējas ārstēšana obligāti nenozīmē operāciju. Tiek izmantota arī putu skleroterapija, kompresijas terapija u.c. Vajadzības gadījumā metodes tiek kombinētas, lai panāktu optimālu rezultātu.
- Ierodoties pie flebologa laikus, kamēr problēmas vēl nav ielaistas, iespējama veiksmīga, ātra un nesāpīga ārstēšana.

Flebomedika