Vai kontaktlēcas lietot ir droši

Kontaktlēcas lieto miljoniem cilvēku visā pasaulē, 6% no tiem katru rodas komplikācijas. Parasti komplikācijas ir bez paliekošām sekām tomēr reizēm kontaktlēcu lietošana var novest līdz redzes zudumam, ko izraisa mikrobu keratīts. Komplikāciju veids un smagums ir atkarīgs no lietoto lēcu veida, lēcu maiņas biežuma un no lēcu tīrīšanas veida. Ir mīkstās un cietās gāzi caurlaidīgās kontaktlēcas. Mīkstās kontaktlēcas iedalās hidrogēla un silikonhidrogēla kontaktlēcās ar dažādu nēsāšanas režīmu – dienas, mēneša un nepārtrauktas nēsāšanas kontaktlēcas, kas netiek
ņemtas ārā no acs nakts laikā.

Kontaktlēcu radītās komplikācijas

Slikta lēcas pielaikošana. Lēca var radīt komplikācijas, ja tā ir pielaikota par ciešu vai par brīvu. Ja lēcas ir par ciešu, tad lietotājs sākumā var justies labi, bet, tās nēsājot vairākas stundas, diskomforta līmenis palielinās, kas var novest pie „ciešas lēcas sindroma” attīstības. Pārlieku brīva lēca var novest pie lēcas decentrācijas, kā rezultātā pacients sūdzas par miglošanos, mirkšķinot acis.

Slikta lēcu kopšana. Lēcu nepareiza kopšana var novest pie proteīnu un lipīdu nogulsnēšanās uz lēcām. Tas var novest pie radzenes kairinājuma un traucēta redzes asuma. Baktērijas un sēnītes var veidot plēvīti virs lēcas, kā arī sēnīšu pavedieni var iekļūt lēcā. Turklāt nogulsnes vai bojājumi uz lēcas virsmas var veidoties arī no citām vielām, piemēram, matu lakas, kosmētikas, cigarešu dūmiem vai roku krēma.

Lēcas mehānisks bojājums. Kontaktlēcas bojājums vai rūpnieciskais brāķis biežāk sastopams mīkstajām nekā cietajām gāzi caurlaidīgajām kontaktlēcām. Tas var izraisīt radzenes lokālu kairinājumu. Mehāniski bojātām lēcām ir lielāks risks patogēna kolonizācijas attīstībai, kā rezultātā attīstās konjunktivīts vai keratīts. Lēcu var deformēt tīrīšanas procesa laikā vai, ja tā tiek glabātā pārāk augstā temperatūrā. Turklāt kontaktlēcas bojājums var izraisīt radzenes bojājumu, kas savukārt apgrūtina piemērotākās kontaktlēcu receptes piemeklēšanu, un var paiet mēneši līdz radzenes sadzīšanai.

Lēcas žūšana. Samazināts mirkšķināšanas biežums ir bieži sastopams kontaktlēcu lietotājiem, un tas var novest pie lēcas žūšanas un nogulšņu veidošanās uz lēcas virsmas, kas savukārt var sekmēt radzenes hipoksiju.

Konjunktīvas komplikācijas

Alerģiskais konjunktivīts. To izraisa jutība pret tiomersālu (konservants, ko izmanto kontaktlēcu kopšanas
šķīdumos). Alerģiskais konjunktivīts izpaužas kā apsārtums, dedzināšana un nieze, kas saasinās tad, kad kontaktlēca tiek ievietota acī, bet pakāpeniski samazinās dienas laikā. Šo stāvokli ir grūti diagnosticēt, konjunktivīts
var parādīties pakāpeniski pēc vairākām dienām vai mēnešiem pēc sākotnējās iedarbības. Šim konjunktivītam
ir raksturīgs apsārtums ap radzeni.

Gigantiskais papilārais konjunktivīts. Viena no visbiežāk sastopamām komplikācijām starp mīksto kontaktlēcu lietotājiem, tās biežums ir apmēram 1-3%. Tas ir alerģisks stāvoklis, kas parādās no hroniska lēcas kairinājuma. Tā simptomi ir lielas papilas (3.0 mm), konjunktīvas apsārtums, nieze, gruži asaru plēvītē, aplipušas lēcas, miglaina redze, palielināta kontaktlēcu kustība. Tam raksturīgs plakstu iekšējās virsmas konjunktīvas pietūkums (izteikti uz plaksta augšējās tarsālās daļas). Simptomi var būt neizteikti, bet, stāvoklim attīstoties, var novest pie situācijas, ka ir neiespējami kontaktlēcas lietot vispār. Visbiežāk to izraisa alerģiska reakcija uz proteīna nosēdumiem uz lēcas, uz lēcas materiālu vai kopšanas šķidrumu.

Toksiskais konjunktivīts. Tas veidojas, kontaktlēcu kopšanas šķidruma konservantiem iekļūstot kontaktlēcā.
Tas parasti raksturīgs mīksto kontaktlēcu lietotājiem. Uz kontaktlēcām var atrasties vielas, kuras nokļūst uz lēcām
to ievietošanas brīdī, piemēram, no smaržām vai roku krēma. Acis kļūst sarkanas, un var attīstīties radzenes nobrāzums un augšējais limbiskais keratokonjunktivīts. Radzenes nobrāzums var rasties pat no smilšu graudiņa,
kas pakļuvis zem lēcas. Biežāk tas raksturīgs cietajām nevis mīkstajām lēcām. Tas var radīt dažāda stipruma sāpes
vai diskomfortu un svešķermeņa sajūtu acīs.

Radzenes komplikācijas

Virspusējs punktveida keratīts. Šī ir viena no izplatītākajām komplikācijām, kas rodas kontaktlēcu lietotājiem un ko var izraisīt sausās acs sindroms. Sausās acs sindromu var saasināt arī citi faktori, piemēram, smēķēšana, putekļi, gaisa kondicionieri telpās un dažādi medikamenti (antihistamīni, diurētiķi u.c.).

Mehāniskie bojājumi. Tie var rasties ieplīsušas vai bojātas kontaktlēcas gadījumā, kā arī no traumām, ko pacients var gūt, ievietojot vai izņemot kontaktlēcas. Tas var rasties arī berzes rezultātā no nogulsnēm, kas ir sakrājušās uz kontaktlēcām.

Ciešas lēcas sindroms. Visbiežāk ir sastopams starp cieto gāzu caurlaidīgo kontaktlēcu lietotājiem, īpaši, ja lēcas netiek izņemtas nakts laikā no acs, - lēca ir nekustīga un ir pielipusi pie radzenes.

Radzenes hipoksija. Tā ir saistīta ar nepietiekamu skābekļa daudzumu, kas nonāk uz radzenes. Radzene skābekli saņem no gaisa, bet, ja uz acs priekšējās virsmas atrodas kontaktlēca, tā samazina skābekļa daudzumu, kas nonāk uz radzenes. Kontaktlēcu nēsāšana (īpaši guļot ar aizvērtiem plakstiņiem), var izraisīt akūtu hipoksiju. Nepareizi lietotas nepārtrauktas nēsāšanas lēcas ir galvenais radzenes tūskas iemesls. Radzenes tūskas gadījumā bieži nav novērojami simptomi. Dažreiz kontaktlēcu lietotājs var novērot miglainu redzi, oreolus ap gaismas ķermeņiem un sāpes pēc lēcu izņemšanas. Ja stāvoklis netiek ārstēts, tas var radīt plīsumus radzenes priekšējā virsmā un novest pie radzenes infekcijas un pastāvīgas radzenes rētošanās. Akūtos gadījumos radzenes hipoksija var novest pie radzenes čūlas un sāpēm. Radzenes čūla ir visnopietnākā kontaktlēcu komplikācija. Radzenes čūlu var izraisīt baktērijas un sēnītes. Kontaktlēcu nēsāšana bez pareizas lēcu kopšanas un dezinfekcijas neliela plīsuma vai noberzuma gadījumā paaugstina iespēju mikroorganismam radīt radzenes infekciju. Lielāks risks ir mīksto kontaktlēcu lietotājiem un tiem, kas lieto nepārtrauktas nēsāšanas lēcas. Tādu simptomu gadījumā kā akūtas acu sāpes, svešķermeņa sajūta, izdalījumu un sarkanu acu gadījumā nekavējoties ir jāizņem kontaktlēcas no
acīm un jāapmeklē oftalmologs, pretējā gadījumā tas var novest pie radzenes rētošanās vai sliktākajā gadījumā pie radzenes perforēšanās (plīsuma).

Radzenes čūla

Kontaktlēcu radīta akūta sarkanā acs - acs ārējās virsmas iekaisums, kas rodas tiem pacientiem, kas ikdienā lieto kontaktlēcas. Akūtas sarkanās acs sindroms rodas no baktērijām vai proteīna nogulsnēm, kas pielīp pie kontaktlēcu virsmas, tādēļ var rasties radzenes un konjunktīvas iekaisums imūnās reakcijas dēļ. Proteīni no asaru plēvītes nogulsnējas uz kontaktlēcas virsmas, kad tā tiek nēsāta. Reizēm proteīni un depozīti paliek uz lēcas virsmas pat pēc kontaktlēcas tīrīšanas. Akūtais sarkanās acs sindroms ir raksturīgs pacientiem, kas guļot neizņem nepārtrauktas nēsāšanas kontaktlēcas no acīm.

Kontaktlēcu radīts akūts sarkanās acs sindroms

Mikrobu keratīts. Tā ir vissmagākā un viena no visbiežākajām kontaktlēcu komplikācijām, kas var novest pie redzes traucējumiem. Starp vienas dienas kontaktlēcu lietotājiem tas ir sastopams 2-4 gadījumos no 10 000 kontaktlēcu lietotājiem gadā. Visizplatītākais tas ir starp mīksto nepārtrauktā nēsāšanas režīma kontaktlēcu lietotājiem (20 gadījumi uz 10 000 pacientiem katru gadu). Keratītu visbiežāk izraisa Pseidomonas vai citas baktērijas un sēnītes. Organisms -akantamēba- var izraisīt retu, bet ļoti smagu redzi apdraudošu keratītu. Palielināta bīstamība to iegūt ir pacientiem, kas peldas baseinos ar kontaktlēcām. Keratītam raksturīgas ir sāpes, ūdeņaini izdalījumi, iekaisums, gaismas bailes un sarkanas acis. Šis ir ārkārtas stāvoklis, kad nekavējoties jāmeklē speciālista palīdzība.

Optometriste
Sanita Melngaile
www.acuklinika.lv