Acs brīnumainās spējas. Acu konverģence
Katru dienu mēs savas acis kustinām uz visām pusēm, taču visvairāk tās tiek nodarbinātas tuvumā, jo mums ir gan
jāstrādā pie datora, gan jālasa laikraksti un grāmatas, gan arī jāieskatās mobilajā telefonā. Ir cilvēki, kas mobilo
telefonu lieto pietiekoši daudz, jo vēlas apskatīties jaunākās ziņas, vēlas „čatot”, vēlas „sērfot” internetā.
Vai kāds no Jums ir aizdomājies, ko tajā brīdī dara acu muskuļi, lai dotu mums iespēju redzēt un uztvert šo informāciju? Izrādās, ka tie ir ne tikai akomodācijas muskuļi (par kuriem tika runāts vienā no iepriekšējiem „AcuMirkļiem”), kas nodrošina mums skaidru redzēšanu tuvumā, bet ir arī acs muskuļi, kas nodrošina informācijas fiksāciju, proti, lai tā
nedubultotos. Kad mēs kaut ko darām tuvumā, tad galvenokārt tiek nodarbināti acs iekšējie grozītājmuskuļi, kuri nodrošina acs savērsumu uz deguna pusi. Ikviens no Jums ir kādreiz centies saskatīt savu degungalu. Cik Jums to
ir? Protams, ka viens. Gadījumos, kad acs iekšējie grozītājmuskuļi nespēj pietiekoši veikt acs pagriešanu uz iekšu, tad mums var rādīties divi degungali. Acu savērsumu uz deguna pusi un skata fiksāciju, lai redzētu vienu objektu, nodrošina acs konverģence. Par to tad arī šoreiz parunāsim.
Vārds konverģence cēlies no latīņu vārda convergere– satuvoties, saplūst. Konverģence ir acu horizontālo kustību
veids, kad cilvēks maina skata virzienu no tālāk esošā objekta uz tuvāko. Tā ir koordinēta abu acu kustība, fiksējot
objektu nelielā attālumā. Par konverģenci var saukt arī kustību, kuras rezultātā samazinās leņķis starp abu acu redzes
asīm (skat.1. zīm.).
Diverģence ir pretējs process, redzes asis tiek pārvietotas uz ārpusi. Taču maksimālais diverģentais acu stāvoklis ir sasniedzams, ja mēs aplūkojam objektus lielā attālumā, proti, redzes asis atrodas savstarpēji paralēli (skat. 1. zīm. raustītās līnijas).
Konverģence palīdz pareizi uztvert attālumu līdz aplūkojamam objektam. Konverģences-diverģences kustības
sākas 0,16-0,20 sekundes pēc objekta parādīšanās redzes laukā. Ātrums šīm kustībām ir 21 grāds/sekundē. Ja fiksācijas objekts atrodas galvas vidus plaknē, tad katras acs redzes asis ir novietotas vienādos leņķos attiecībā
pret līniju, kas savieno acu rotācijas centrus. Šo konverģenci sauc par simetrisko konverģenci (skat.2.zīm.A). Ja
fiksācijas punkts atrodas pa labi vai pa kreisi no vidus plaknes, tad katras acs redzes asu leņķi atšķiras un šādu
konverģenci sauc par asimetrisko konverģenci (skat. 2. zīm. B).
Tuvākais punkts, kad acis spēj nofiksēt objektu, nodrošinot viena objekta uztveri, ir konverģences tuvuma punkts. Parasti ar gadiem konverģences tuvuma punkts mainās ļoti minimāli. Klīniskā praksē par normu uzskata 10 cm. Taču ir reizes, kad cilvēks nesajūt atšķirību starp miglainu uztveramo objektu un dubultobjektu.
Mūsdienās lielākai daļai cilvēku ikdiena ir saistīta ar ilgstošu, intensīvu darbu tuvumā. Tai skaitā ir skolnieki, studenti, datorlietotāji, grāmatveži, biroja darbinieki, šuvēji, juvelieri u.c. Protams, šādai pastiprinātai tuvuma darba slodzei nepieciešama atbilstoša konverģences darbība. Nereti cilvēkiem rodas tādas sūdzības kā acu nogurums, acu saspringums, miglošanās, pat dubultošanās. Tas varētu būt saistīts ar konverģences darbības spējas pasliktināšanos. Dažreiz konverģences nepietiekamība vieglākā formā sūdzības var neradīt, bet, ilgstoši pastāvot
šādam stāvoklim, rodas nepatīkamas sajūtas. Tad būtu svarīgi novērtēt konverģences stāvokli un diagnosticēt
konverģences nepietiekamību, lai uzsāktu ortoptiskos vingrinājumus tuvuma darba izsaukto sūdzību novēršanai.
Viena no pazīmēm konverģences nepietiekamības diagnosticēšanai ir attālināts konverģences tuvuma punkts (KTP). Mūsdienās ir vairākas metodes kā noteikt KTP, bet vēl nav noteikta klasiskā standarta metode, kā arī pieņemtas KTP vērtības klīniskās normas, lai tās būtu praktiski pielietojamas. Ar to ir saistīti vairāki faktori. Pirmkārt, visām metodēm ir dažādi trūkumi, kas neļauj pēc iespējas precīzāk novērtēt KTP. Otrkārt, metodēm ir atšķirīgs atskaites punkts, pret kuru nomēra KTP.
Konverģences tuvuma punkts raksturo konverģences maksimālo sasprindzinājumu, konverģences amplitūdu vai
nosaka tuvāko punktu, kur cilvēks spēj noturēt abas redzes asis vienā punktā, kā arī to sapludināt, proti, objekts nedubultojas. KTP atrodas daudz tuvāk acs plaknei, nekā akomodācijas punkts (skaidrās redzes tuvuma punkts). Mēs varam neredzēt skaidrus burtus, bet redzes asis vēl varam satuvināt un ieraudzīt vienu objektu. Konverģences atjaunošanās punktam arī ir klīniskā nozīme. Tas tiek noteikts pēc dubultošanās punkta, kad cilvēks atkal spēj atgūt sadubultoto objektu vienā. Nomērot konverģences tuvuma punkta un konverģences atjaunošanās punkta robežas, var secināt par konverģences spēju.
Konverģences nepietiekamība ir ļoti izplatīts binokulārās redzes traucējums. Tā ir sensori-motorā anomālija, kas raksturojas ar cilvēka nespēju konverģēt, tas ir sasniegt vai noturēt binokulāro acu stāvokli uz objektiem, kas virzās
no tāluma uz tuvumu. Konverģences nepietiekamība var būt saistīta ar galvas traumām, neirodeģeneratīvajām
slimībām, vairogdziedzera išēmisko oftalmopātiju, myasthenia gravis, toksiskām vielām vai medikamentiem, infekciju
vai iekaisumu.
Asoc. prof., optometriste
Gunta Krūmiņa
www.acuklinika.lv
[+] [-]