Saaukstēties var arī vasarā
Cilvēks mūžā parasti ir ieguvis krietnu saaukstēšanās pieredzi, tādēļ it kā zina, kas tādās reizēs darāms. Tomēr katru gadu nedaudz mainās saaukstēšanās slimību izraisītāju - vīrusu daba, un arī organisms reizēm ir labāk sagatavojies, reizēm novārdzinātāks, tāpēc saaukstēšanos pārcieš vieglāk vai smagāk.
Vai var nesaaukstēties?
Saaukstēties - tas nozīmē pakļaut savu organismu pietiekami ilgai zemas vides temperatūras ietekmei, lai tā pagūtu vājināt pretošanās spējas dažādiem slimību izraisītājiem. Tad organismā vieglāk var iekļūt vīrusi, kas cirkulē gaisā, vai arī uzbrukumā dodas mikroorganismi, kas dzīvo elpceļos un gaida izdevīgu brīdi. Ja cilvēks ir mērķtiecīgi norūdījies, ja viņam vienmēr izdodas apģērbties atbilstoši laika apstākļiem – ne par biezu, ne par plānu, ja nesamērcē kājas, kārtīgi vēdina telpas un regulāri pastaigājas svaigā gaisā, pilnvērtīgi ēd, uzņem pietiekami C vitamīna un dzer gana daudz šķidruma, kā arī ievēro pareizu darba un atpūtas režīmu, var arī nesaaukstēties.
Iesnas
Iesnas ir viena no izplatītākajām saaukstēšanās izpausmēm. Tām ir sava norises gaita: vispirms degunā jūtama nieze, ir jāšķauda, deguna gļotāda pietūkst, tad sākas izdalījumi. Sajūtot pirmos iesnu simptomus, noder siltas kāju vannas ar sinepju pulveri. Ja cilvēkam ir novājināta imunitāte un viņš cieš no dažādām hroniskām slimībām, iesnu ārstēšanu nevajadzētu atstāt pašplūsmā, bet tūlīt sazināties ar savu ārstu. Lietojot bezrecepšu deguna pilienus vai citas zāles pret iesnām, rūpīgi jālasa instrukcija, lai nepārsniegtu lietošanas ilgumu, biežumu un devas. Šis brīdinājums ir ārkārtīgi nopietns, jo patvaļīga šo līdzekļu lietošana rada nevēlamas izmaiņas deguna gļotādā, kas var novest pie medikamentozām iesnām.
Tikko parādījušās iesnu pirmās pazīmes - var palīdzēt tautas līdzekļi: aveņu un liepziedu tēja, ķiploki, ķiploku izvilkums olīveļļā. Ģimenes ārste Dzintra Rostoka iesnu sākumstadijā iesaka lietot homeopātiskos līdzekļus, skalot deguna kanālus ar sālsūdens šķidrumu «Rinospray Seawater» un kumelīšu tēju. Tas mīkstinās gļotādu un uzlabos vispārējo stāvokli.
Mazinās darbaspējas
Viskaitinošākais, kad esam saaukstējušies, ir darbaspēju kritums. Izplatītākie saaukstēšanās slimību simptomi - paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, iesnas, klepus un kakla sāpes tā pasliktina pašsajūtu, ka gribas likties gultā. Daudzi mediķi teic, ka vispareizākais risinājums būtu pagulēt un ļaut organismam pašam tikt galā ar slimības izraisītājiem, piepalīdzot tam ar zāļu tējām, C vitamīnu un spēcinošu uzturu. Taču ikvienu gaida neatliekami darbi, tāpēc viņš cenšas mazināt nepatīkamās slimības izpausmes, lai varētu strādāt kaut vai mājās.
Vislabākais ir profilakse
Profilaktiskie pasākumi ir daudz un dažādi. Vecāki, kuru bērni apmeklē bērnudārzus zina, ka daudzviet vīrusu aktīvajā periodā bērniem kaklā tiek pakārtas ķiploku krellītes. Ārste atzīst, ka tas ir izdomas bagāts un lielisks veids, kā nodrošināties pret vīrusu uzbrukumu. Ķiplokos esošie fungicīdi ir viens no ārstu atzītajiem tautas līdzekļiem profilakses nodrošināšanai līdzās aveņu ievārījumam un liepziedu tējai. Protams, pieaugušie darbavietās diezin vai varēs atļauties šādu profilaktisku paņēmienu.
Tad nu ieteicams papildus lietot C vitamīnu, jo tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrus iznīcinoši. Turklāt C vitamīns piedalās vielmaiņas procesos, nervu sistēmas darbībā, nostiprina organisma aizsarg spējas. Ieteicams lietot daudz šķidruma - vismaz divi vai trīs litri dienā.
Labas pacientu atsauksmes izpelnījušies dažādi sagatavotie līdzekļi, kuros ietilpst smiltsērkšķu eļļa. Tie nopērkami deguna pilienu, aerosolu un tīras eļļas veidā. Šie līdzekļi mazina arī kakla sāpes. Saaukstēšanās simptomi var izzust apmēram trīs dienu laikā.
Tautas līdzekļi imunitātes stiprināšanai
Ķiploki. Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie satur daudz mikroelementu - kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem, attīra bronhus, rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Pateicoties fitoncīdu klātbūtnei, ķiplokiem piemīt arī antibakteriālas īpašības - tie nonāvē dažādus vīrusus. Tā kā fitoncīdi ir gaistoši, var vienkārši saspaidīt ķiploka daiviņu, ielikt mazā glāzītē un paelpot; kopā ar gaisu fitoncīdi nonāks degunā un veiks dezinfekciju, bet labāk tos tomēr ir ēst.
Ķiploki satur spēcīgas darbības sēru saturošus savienojumus. Šīs vielas nodrošina ne tikai ķiplokam raksturīgo smaržu, bet arī tā iedarbību uz organismu. Ķiplokos esošais sēru saturošais savienojums allicīns spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejūtīgi pret dažādām zāļu vielām.
Bišu produkti- medus, bišu māšu peru pieniņš ziedputekšņi bišu maize utt.
Medus ir zāles pret daudzām kaitēm. Medus ārstē saaukstēšanos, klepu un aizsērējumus. Sevišķi vērtīgs ir mūsu pašu medus. Tas ir koncentrēts un bioloģiski aktīvs, jo sezona ir neilgu laiku, un augiem ziedputekšņi ir daudz koncentrētāki nekā vietās, kur ziedēšanas sezona ir visu laiku.
Svarīgi medu nepārkarsēt. 70 grādu temperatūrā no medus paliek pāri tikai saldvielas, jo visi bioloģiski aktīvie fermenti iet bojā un pazūd līdz ar tējas garaiņiem. Medus karsēšanai 42 grādi Ir pēdējā robeža, tāpēc verdošai tējai vai pienam nevajadzētu likt medu klāt, bet gan paciesties un ļaut tiem mazliet atdzist.
Mežrozīšu augļi ir bagātīgs minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu spektrs. Mežrozīšu augļi ir nepārspēts C vitamīna avots. Tajos Ir vairāk vērtīgā vitamīna nekā upenēs un ābolos, tāpēc mežrozīšu tēju iesaka dzert saaukstēšanās laikā. Kaltētos mežrozīšu augļos ir gandrīz uz pusi vairāk C vitamīna nekā svaigos.
Upenes. Vērtīgas galvenokārt augstā C vitamīna satura dēļ. 100 grami ogu satur dubultu, pat trīskāršu nepieciešamo C vitamīna dienas devu. Upenes satur vitamīnus un mikroelementus, kas lieliski stimulē un stiprina organisma imūnsistēmu. Upeņu sulu kopā ar medu lieto pret stipru klepu. Atšķaidītu sulu lieto pie saaukstēšanās slimībām. Sulā esošie fitoncīdi nonāvē dizentērijas, difterijas un citu slimību izraisītājus, arī gripas A2 un B vīrusus.
Citrusaugļi. Apelsīni - bagātīgs C vitamīna avots, tāpēc sula stiprina organismu saaukstēšanās vīrusu Izplatības laikā un paaugstinātas emocionālās spriedzes gadījumā.
Greipfrūti - ir īpaši daudz C vitamīna. Viens vidēji liels auglis satur nepieciešamo diennakts devu. Greipfrūti bagāti ar bioflavonoīdiem, kas paaugstina C vitamīna uzsūkšanās efektivitāti. To sula Ieteicama organisma stiprināšanai saaukstēšanās un infekcijas slimību profilaksei, kā arī cilvēkiem ar paaugstinātu slodzi.
Citroni - viens citrons satur aptuveni pusi no nepieciešamā C vitamīna un trīs ceturtdaļas P vitamīna dienas devas. Ik dienu ieteicams izdzert no viena citrona izspiestu sulu, vislabāk - atšķaidītu ar kādu citu svaigi spiestu sulu, tēju vai ūdeni.
Ingvers. Tas paaugstina imunitāti un kalpo kā sviedrējošs līdzeklis. Lieto svaigā un kaltētā veidā. Abi veidi ir aromātiski un asi. Svaigs ingvers satur vairāk ūdens un ir maigāks. Pulvera veidā tam Ir lielākas iespraukšanās spējas, augstāka koncentrācija un spēks. Veicina svīšanu, neitralizē toksīnus, palīdz gremot, uzsūkt un pārstrādāt barību, ārstē kakla Iekaisumus, saaukstēšanos, aizsērējumus un sinusītus. Ingveru var lietot arī kopā ar kanēļa mizu, citrona šķēli un medu. Šāds dzēriens ziemā lieliski sasilda visu ķermeni. Ingvers jāuzglabā ledusskapī, cieši ietīts plēvē.
Sālsūdens degunam - RINOSPRAY
Labāk un izdevīgāk!
Raksta autore: Līva Freimane
