Kāda ieslodzītā pieredzes stāsts ar elektronisko uzraudzību
Jau no pērnā gada 1.jūlija Latvijā kā viens no probācijas instrumentiem ir ieviesta elektroniskā uzraudzība, un līdz šī gada 1.jūnijam tā piemērota jau 51 notiesātajam. Mēs tikāmies ar Sandi, vienu no notiesātajiem, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, un viņa dzīves biedri Inesi (vārdi mainīti), lai noskaidrotu, kāda ir reālā dzīve ar elektronisko uzraudzību un kā šī sistēma darbojas ikdienā.
Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā reintegrēšanos sabiedrībā, turklāt tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde, jo notiesātais var atsākt vai turpināt darba gaitas.
Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā reintegrēšanos sabiedrībā, turklāt tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde, jo notiesātais var atsākt vai turpināt darba gaitas.
Mājās gaida ģimene
Sandis ieslodzījuma vietā pavadīja nepilnus trīs gadus. Šeit viņš bija nonācis narkotiku dēļ. Incidents notika pirms 12 gadiem, taču ilgu laiku Sandim netika piespriests sods, jo tiesa ievilkās. Pēc vairākiem gadiem Sandis nonāca ieslodzījuma vietā un atzīst, ka ik dienu vēlējies, kaut laiks cietumā paietu ātrāk.
Brīdī, kad sākās diskusijas par elektroniskās uzraudzības ieviešanu Latvijā, ļoti daudzi notiesātie cerēja, ka tā varētu būt iespēja uz dzīvi ārpus ieslodzījuma sienām. Arī Sandis bija viens no viņiem. Kad likums par šādu uzraudzības veidu tika pieņemts, probācijas dienesta darbinieki ieslodzījuma vietā organizēja seminārus, lai iepazīstinātu ar to, kā sistēma darbojas. Sandis, protams, pieteicās šādai iespējai. „Probācijas dienests iepazīstināja ar to, kāda pēc tam būs ikdiena, es to pieņēmu, jo zināju, ka cietumā nav vērts pavadīt nevienu dienu ilgāk. Mājās tu vari stāvēt kaut vai uz vienas kājas, bet tu tomēr esi mājās, kopā ar ģimeni, tāpēc šo iniciatīvu redzēju kā iespēju,” stāsta Sandis.
Ģimene par šādu iespēju ļoti priecājās, jo tā ir iespēja būt visiem kopā. Sanda un Ineses ģimenē aug desmitgadīga meita, kura arī ir priecīga, ka tētim ir iespēja būt kopā ar ģimeni. Elektroniskās uzraudzības sprādzi meita īsti pat neievēro, tas netraucē ikdienas komunikācijā.
Iespēja strādāt
Pateicoties elektroniskajai uzraudzībai, Sandis var arī strādāt un maksāt nodokļus. Pašlaik viņa darbs ir saistīts ar informācijas tehnoloģijām, līdz ar to darbu viņš dara no mājām. Kā viņš pats stāsta, darbu atrast nav bijis sarežģīti, un tas izdevies neilgi pirms iznākšanas no ieslodzījuma vietas. Darba devējs ir informēts par Sandim piemēroto elektronisko uzraudzību un ir mierā ar to.
Inese uzsver, ka elektroniskajai uzraudzībai Latvijā nevajadzētu būt šķērslim darba atrašanai, un norāda, ka darba devējiem būtu ar lielāko prieku jāņem darbā šādi cilvēki. „Ja cilvēks ir labs speciālists, ja viņš grib atrast darbu, tad viņš to arī atradīs. Ja cilvēks meklē iemeslus, lai nestrādātu, tad viņš atradīs arī tos. Mums Latvijā ir milzīgs darbaspēka trūkums, tāpēc domāju, ka darba devējiem pat būtu jābūt pretimnākošākiem pret darba meklētājiem ar elektronisko uzraudzību, jo viņiem ir pilnībā aizliegts lietot apreibinošas vielas un ir obligāti noteiktā laikā jāierodas darbā. Darba devējs var tikai priecāties par šādu darbinieku,” tā Inese.
Ikdienā stingrāka plānošana
Attiecībā uz ikdienas darbu plānošanu gan Sandis, gan Inese atzīst, ka disciplīna ir lielāka, taču ar to ģimene bija rēķinājusies. „Ir milzīga atšķirība, vai vīrs ir cietumā bez normālām saziņas iespējām vai mājās. Šī ir iespēja, ko grūti pat salīdzināt ar cietumu, jo tur režīms ir daudz stingrāks. Ar elektronisko uzraudzību Sandis vismaz var neierobežoti komunicēt ar savu ģimeni, būt kopā ar meitu, sazināties ar radiniekiem, izmantot internetu, darīt sadzīviskas un normālas lietas. Cietumā tas viss ir liegts,” pārdomās dalās Inese. Viņa arī uzsver, ka pirms elektroniskās uzraudzības piešķiršanas probācijas dienesta pārstāvji ģimeni labi sagatavoja un paskaidroja visu, ar ko varētu nākties saskarties.
Grafiks ar plānotajām dienas gaitām Sandim ir jāiesniedz nedēļu uz priekšu. Katru pirmdienu probācijas dienestā tiek nodots plāns pa minūtēm, lai saskaņotu, cik ilgi Sandis pavada ārpus mājas, cik daudz laika atvēlēts veikala apmeklējumam vai citām aktivitātēm. Sandis stāsta, ka citreiz ir problemātiski saskaņot pēdējā brīdī radušos pasākumus, piemēram, tādus, kas saistīti ar meitas skolas gaitām, taču arī tas ir izdarāms, ja ir attaisnojošs iemesls. „Uzskatu, ka jebkuru problēmu var atrisināt sarunu veidā. Mēs taču visi esam cilvēki, un, ja mums radusies kāda problēma, tad zvanām, jautājam, risinām. Elektroniskā uzraudzība ir cilvēcīga, un neviens neprasa, lai tu būtu robots,” tā Inese.
Novērtē probācijas iespējas
Pēc cietumā pavadītiem teju trijiem gadiem Sandis vairāk novērtē brīvību un nevienam nekad nenovēl nonākt ieslodzījuma vietā. „Visai sabiedrībai būtu jāsaprot, ka, turot cilvēkus cietumā, tas viņus tikai grauj, cilvēkiem iekšēji rodas tikai lielāks naids. Jo ilgāk notiesātais atrodas cietumā, jo naidīgāks un bēdīgāks viņš var iznākt sabiedrībā. Pēc redzētā saprotu, ka vairāk jāveido šāda veida pasākumi (probācija), nevis vienkārši jāliek cilvēki cietumā,” domās dalās Sandis. Viņš arī cer, ka nākotnē probācijas iespējas varētu būt plašākas, jo uzskata, ka par nelieliem likumpārkāpumiem labāk izmantot alternatīvas metodes, piemēram, probāciju, nekā cilvēku likt ieslodzījuma vietā. „Visi mēs dzīvē kļūdāmies, visi mēs esam cilvēki, un tā vide cietumā tikai grauj psihi. Cietums nesniedz nekādas iespējas,” papildina Inese.
Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).
