Eiropas Komisija paliek pie novecojušiem mērķiem seg izmešu samazināšanā
Eiropas Komisija ir piekāpusies dalībvalstu spiedienam un nav izmantojusi iespēju noteikt ES dalībvalstīm tādus siltumnīcgāzu (SEG) samazināšanas mērķus, kas ļautu sasniegt Parīzes nolīgumā noteikto – noturēt globālo temperatūras kāpumu 1,5 grādu robežās.
Šodien Eiropas Komisija publiskoja priekšlikumu, tā sauktajam, Kopīgo centienu lēmumam un Zemes izmantošanas, izmaiņu zemes lietojumā un mežsaimniecības sektora (LULUCF) noteikumiem. Šie divi dokumenti aptver 60% Eiropas Savienības kopējo siltumnīcgāzu izmešu un nosaka mežu, mitrāju un citu ekosistēmu lomu klimata pārmaiņu samazināšanā, kā arī nosaka emisiju apjoma samazināšanas mērķus 2030. gadam katrai ES dalībvalstij.
Tiem ir milzīga nozīme, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ambīcijas, tačuesošais dokumentu saturs neļaus iekļauties nolīgumā paredzētajos 1,5 grādos, par ko samita laikā iestājās gan Komisija, gan ES dalībvalstis. Samazināt emisijas saskaņā ar Parīzes vienošanos varētu, nosakot iespējami zemāko atskaites punktu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķiem un ieviešot iespēju mainīt dalībvalstu individuālos mērķus saskaņā ar ES kopīgo apņemšanos, taču pret to iebilst vairākas dalībvalstis, tostarp Latvija, un biznesa organizācijas.
“Latvija kopā ar vairākām citām dalībvalstīm atbalsta, lai oglekļa piesaiste no mežiem tiktu pieskaitīta nacionālajiem emisiju samazināšanas centieniem. Tas nozīmē, ka nebūtu jāpieliek pūles, lai emisijas tiešām samazinātu un uz mežu rēķina tās varētu palielināt, piemēram, lauksaimniecībā. Šobrīd Latvija var sasniegt savu nacionālo mērķi, taču ir laicīgi jāsaprot, ka nākotnē emisijas būs jāsamazina gan transportā un lauksaimniecībā, gan mazajā rūpniecībā un mājsaimniecībās. Ja par to netiks domāts tagad, pēc 2020. gada būs grūti uzņemt jaunu virzienu emisiju samazināšanai, lai neapdraudētu ekonomiku un cilvēku labklājību,” stāsta biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.
Šodien publiskotais kopīgo centienu lēmumapriekšlikums attiecas uz nozarēm, kas nav iekļautas ES Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS): lauksaimniecību, mežsaimniecību, transportu, mazo rūpniecību un enerģētiku, mājsaimniecībām un atkritumu sektoru.
